novadpētniece, Straupes pamatskolas skolotāja
Mēs bieži savās runās pieminam jēdzienu “patriotisms”. Bet vai esam iedomājušies, ar ko tas sākas? Tas sākas ar mums tuvāko apkārtni, ar novadu, pat ar tā nosaukumu, kurš sevī glabā mūsu kopīgo vēsturi, mūsu kultūru. Veidojot novadus, mēs esam bezatbildīgi pret tiem izvēlēto nosaukumu.
Šoreiz runāšu par Pārgauju. Pajautāsim valmieriešiem (Valmiera būs apriņķa centrs): “Kas ir Pārgauja?” Atbilde skanēs: “Tas ir pilsētas rajons aiz Gaujas, ap staciju.”
Mēs – Straupe, Stalbe, Raiskums – esam Pārgauja, tikai skatoties no Cēsu puses. Mums, straupiešiem, Pārgauja ir Līgatnes puse.
Mūsu trīs pagastu deputāti, neaptaujājuši iedzīvotājus, uzgrūda novada nosaukumu – Pārgauja. (Varbūt tam par iemeslu bija florbola komandas nosaukums?) Arī Idumejas nosaukums nebija pieņemams, jo tikai tie, kas pēdējos desmit gados mācījušies, zina, ka daļa Idumejas augstienes iestiepjas Straupes pagasta teritorijā. Ja nezināja paši, varēja pajautāt cilvēkiem, kas zina šī novada vēsturi. Kādēļ neizvēlējās nosaukumu Straupe?
Pajautājiet jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kas ir Straupe. Un tie nosauks Lielstraupes pili, piensaimnieku k/s “Straupe”, Straupes lauku labumu tirdziņu, filmu “Purva bridējs”, kura pamatā uzņemta Straupē. Starp citu, Straupi mēs varam redzēt astoņās kinofilmās, pēdējā uzņemta pagājušajā gadā. Lielstraupes pils atainota gleznās un grafikās. Lielstraupes pils un Straupes vēsture ir atainota straupieša, vēsturnieka, enciklopēdista, rakstnieka Arveda Švābes romānos “Darbs” un “Vārds”, Edmunda Rudzīša esejās “Straupes burtnīcas”. Un ar to maisam gals būtu vaļā. Sekos nosaukumi, kas saistās ar Straupi: Lielstraupes un Mazstraupes pilis un pagasti, Straupes pamatskola, Vējiņu pazemes ezeri Straupē, mājvārdi (“Straupes”, “Straupnieki”), Straupes iela Rīgā un Inciemā, deju kolektīvs “Straupe”, viens no vecākajiem Latvijas koriem. Portālā “draugiem.lv” reģistrējušies vairāk nekā 70 cilvēku ar uzvārdu Straupe. Un kur vēl 2007. gadā izdotā “Straupes grāmata”!
Un tā mēs atgriežamies pie tā, ar ko vajadzēja sākt. Straupe “Indriķa hronikā” pirmoreiz minēta 1206. gadā. 15. – 16. gadsimtā tā bija ievērojama Hanzas savienības amatnieku – tirgotāju pilsēta, kura gāja bojā karos, bet par kuru šodien liecina Lielstraupes pils, baznīca un aizsarggrāvji Straupes centrā.
Mūsu deputāti, balsojot par nosaukumu, nedomāja par nākotni (tāpat kā mūsu valdība) un pierādīja, ka viņi nezina arī sava novada vēsturi. Straupes draudze savulaik apvienoja Lielstraupes, Mazstraupes, Rozulas, Stalbes, Auciema, Kūduma – Unguru un Daibes pagastu.
Šie nosaukumi jau pamazām aiziet aizmirstībā. Vai tāpat aizmirstībā jāaiziet arī Straupes novadam zem bezpersoniskā Pārgaujas novada vārda? Kā domājat jūs? Vai tiešām šo kļūdu vairs nav iespējams labot?
Komentāri