Kaut arī Domburs vairs nejautā “Kas notiek Latvijā?”, neviļus vai ik dienu to paprasa kāds cits. Gan aiz pārsteiguma, gan nožēlas, bezspēcības. Šausmīga ziņa, KNAB, kur patlaban meklē jaunu priekšnieku, nozagti valsts noslēpumu saturoši dokumenti. Sabiedrība kājās – kurš vainīgs! Domas dalās, vieniem skaidrs, ka priekšnieks, kurš vēl cer šo iestādi vadīt, citi, ka tā ir ļaunprātība, lai viņu iegāztu. Vai nav vienalga? Ar to puišiem pašiem jātiek galā. Bet kā ar valsta noslēpumu? Cik tas svarīgs? Ja uzzinās tāds, no kā šī informācija slēpjama, kas tad notiks? Laikam tas ir pārāk nopietni, vieglāk taču domāt: sliktais – labais, der – neder, mūsējais – viņējais, mans un svešs. Tā pasaule ir daudz saprotamāka un patīkamāka.
Jauko noskaņojumu nupat sabojāja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš pateica, ka Latvijai jāgatavojas nākamo gadu krīzēm, kas noteikti būs. Nākamgad Latvijas ekonomika augs straujāk. Izaugsmi veicinās arī tas, ka Latvija aktīvāk varēs apgūt ES naudu. Latvijas Bankas prezidents arī atgādina to, ko ne reizi vien teikuši ne jau tik viedi vīri Rīgā, bet dažs pašvaldību vadītājs – bez ES naudas būsim bedrē. Ilmārs Rimšēvičs pasaka solīdāk: “Taču nav labi tas, ka Latvija ir uzsēdināta uz struktūrfondu adatas. Ja ir pieejami fondi, tad mūsu ekonomika aug, ja nav – tad mēs krītam.” Un atkal stāsts par domāšanu – gan personīgo, gan valstisko. Ja dod, jāņem, kaut īsti nevajag, ja nedod, dzīvot vairs nemākam.
Vēl viens stāsts par to pašu tēmu. “Latvijas autoceļu uzturētājs” darbinieki šogad ir sakopuši piegružotās ceļmalas 4331 kilometra garumā, un pēdējo sešu gadu laikā ceļmalu sakopšana ir izmaksājusi 2,1 miljonu eiro. Autoceļu malās izmesto atkritumu daudzums nesamazinās. Atkritumu vākšanas vietā autoceļu uzturētājs varētu nodarboties ar lietderīgākiem ceļu uzturēšanas darbiem, piemēram, biežāk greiderēt ceļus vai aptuveni 60 kilometriem grants autoceļu veikt dubultās virsmas apstrādi, padarot tos par melnā seguma ceļiem. Līdz ar to tiktu novērsta ceļa seguma putēšana un nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi. Varētu gan, bet apzinīgie cilvēki, šķiet, no Latvijas aizbraukuši, palikuši tie, kas brauc un met pa logu to, ko tobrīd nevajag. Plastmasas glāzītes, liekas, lido vislabāk, jo to ceļmalās mētājas visvairāk. Kādas autobusu pieturvietās svētdienu vakaros izskatās miskastes? Noslēptas ar apkārt saliktiem atkritumu maisiem.
Tādi esam, lūk, tā dzīvojam Latvijā. Un neatļaujamies lielāko greznību, kāda cilvēkam dota brīvā valstī. Domāt. Pēdējais laiks iet kursos, citādi ES nauda projektiem beigsies, atkritumus vācot iztērēs ceļu remontam paredzēto, lai varētu dzīvot tīrā vidē, bet jaunais KNAB priekšnieks noteikti saskatīs koruptīvas darbības arī tajā, ko te uzrakstīju.
