Katram zināms vārdu salikums – valsts noslēpums -, ap kuru ik palaikam uzvirmo dažādas kolīzijas un politiskās intrigas. Šī noslēpuma dēļ dažam labam ministram pat nācies atstāt amatu, jo kompetentas institūcijas nolēma, ka konkrētajam cilvēkam nav tiesību būt tur, kur noslēpums. Pieeja valsts noslēpumam tiek piešķirta pēc rūpīgas personas pārbaudes, tiesa, bijuši arī gadījumi, kad dokumenti, kas satur šādu informāciju, pazūd. Vēl nesen tā notika Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, pēc tam gan izrādījās, ka valsts noslēpums it kā nav pazudis. Tautā smēja, ka tas vienkārši aizkritis aiz skapja.
Klausoties runāto par un ap noslēpumu, nodomāju – ak, kā kādreiz gribētos kaut ar acs kaktiņu paskatīties, kas tas tāds – valsts noslēpums. Padomju laikos viss bija skaidrs, tad gandrīz jebkura informācija bija valsts noslēpums, nedrīkstēja fotografēt pat tiltus visā garumā, lai ienaidniekam neatklātu kādu svarīgu informāciju, nemaz nerunājot par kaut ko, kas saistījās ar armiju. Tagad taču viss zināms, ko tad glabā valsts noslēpums?
Likums “Par valsts noslēpumu” nosaka, ka tā ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kas iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
Par šo tēmu TV raidījumā “Rīta panorāma” runāja arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Klausījos, klausījos un sapratu, kas viņa runātais zināmā mērā man atgādina Pētera Vaska mūziku. Skanēt tā skan, es to īsti nesaprotu, bet profesionāļi vērtē ļoti augstu. Patiesībā jau ar dažādu amatpersonu runām tā ir itin bieži, vārdi plūst, bet prātā nekas no tā nepaliek, un nav pat neviena fragmenta, kur aizķerties.
Sapratu, ka par valsts noslēpumu jau nevar runāt vienkārši, arī tas jādara noslēpumaini, miglaini, tā, lai saprot tikai tie, kuriem dota pielaide šim noslēpumam. Tad gan manī ierunājās latvietis praktiskais un nezin kāpēc radās pārdomas, ka valsts noslēpums tāds ir tikai kādai sabiedrības daļai. Tie, kuriem vajag, kuriem ir teikšana politikā, biznesā, kurus mēs varbūt publiski neredzam, nedzirdam, nepieciešamo informāciju uzzina neatkarīgi no tā, aiz cik zīmogiem un pielaidēm šis noslēpums tiek glabāts.
