Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Ne visi var būt vadītāji

Madara Ozoliņa
06:09
15.08.2018
2

Nereti esmu aizdomājusies par to, ka mums katram zvaigznēs ir ierakstīts, par ko kļūsim, ko dzīvē darīsim. Kādam līdera dotības un visas vadītāja amatam nepieciešamās prasmes un īpašības, šķiet, ieliktas jau šūpulī. Cits tās apgūst ar laiku. Esmu redzējusi uzņēmumu vadītājus un strādājusi pie tādiem priekšniekiem, ka varu viņus tikai apbrīnot – to mīlestību pret darbu, uzņēmību, spēju plānot un organizēt darbus un prasmi vadīt savu komandu. Tā ir liela māka, un ne kurš katrs to spēj. Kā zinām, tad vadītājs bez savas komandas nekas nav. Un tas, kāda ir komanda, cik ļoti ieinteresēti darbinieki ir strādāt, norāda uz to, kāds ir vadītājs. Tam, kurš ir galvenais, jāprot motivēt un iedrošināt savus darbiniekus. Nevis nosodīt un ķircināt par nemācēšanu. Pretējā gadījumā darbiniekam var zust jebkāda vēlme censties vai uzņemties jaunus pienākumus. Studiju laikā strādāju Rīgā – kādā drukātajā medijā. Tā bija vieta, kur augt un attīstīt savas prasmes. Atceros, cik daudz man bija jāstrādā, jāraksta. Bet visspilgtāk atceros to, kā ik dienu vadītāja laboja manis uzrakstīto. Viņa veltīja savu laiku, lai man – parastai studentei – skaidrotu, stāstītu, mācītu. Cik gan asaras tolaik neizlēju, jo šķita, ka nekam nederu. Bet, ja gada sākumā manis pierakstīto lapu pārsvarā klāja sarkanie svītrojumi, tad gada beigās es dzēru šampanieti, jo par kārtējo nodoto rakstu no vadītājas e-pastā saņēmu vēstuli: “Malacis. Labi pastrādāts.” Cik bieži jūs par savu darbu saņemat uzslavas? Aprunājoties par šo tēmu ar draugiem, es secināju, ka šī ir aktuāla problēma daudzos uzņēmumos, jo vadītāji redz slikto, labajam nepievēršot uzmanību. Diemžēl arvien biežāk saprotu, ka ne katrā uzņēmumā ir iespējama izaugsme, jo vadītāji jūtas pārāki, savu padoto idejas norok saknē, neļauj veidot viņiem savu rokrakstu un nedod nepieciešamo atbalstu, kad tas visvairāk vajadzīgs. Galu galā der atcerēties, ka mums katram ir jādara tas, kas padodas, necenšoties kļūt par to, kas neesam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
13

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
14

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
12

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
10

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi