Rakstu sakarā ar 10. martā “Druviņā” publicēto rakstu par Zosēnu “Kultūras dzīvi pabērna lomā”. Zosēnos dzīvoju gadu desmitus, par kultūras dzīvi rakstā teiktajam nepiekrīt daudzi zosēnieši. Pasākumi – 8. marts, Līgo svētki Skrāģu krogā un 18. novembra atzīmēšana, kas minēti kā nozīmīgas tradīcijas, ir nelaiķa Roberta Ruķa iesāktas, kuras turpinājis pagasta padomes priekšsēdētājs Kristaps Dravants.
Vai to, ka pāris cilvēku iet spēlēt teātri, kura vadītājs brauc no Jaunpiebalgas, un pāris vakarus nedēļā notiek aerobika, uz kuru aiziet tikai dažas sievas, var uzskatīt par kultūras dzīvi? Mūsu pagastā kultūras dzīve sen apsīkusi, nav ko salīdzināt ar agrākiem laikiem. Mēs ļoti ceram un gaidām kaut ko vairāk no kultūras dzīves tagad, kad esam Jaunpiebalgas novadā. Zinām, ka Jaunpiebalgas kultūras namā notiek daudz un dažādi pasākumi. Darbojas deju kolektīvi, ansambļi, teātris, pulciņi, tajos piedalās arī skolu audzēkņi pat no mūsu ciema. Par apmeklētāju trūkumu nevar sūdzēties.
Mūsu domas ir tādas, ka tagad mēs būsim tikai ieguvēji, jo zinām, ka Jaunpiebalgas kultūras dzīvi vada cilvēki ar sirdi un dvēseli, ar īsto dzirkstelīti, kāda nepieciešama kultūras darba organizatoriem.
Saņēmu pirmo avīzīti “Piebaldzēni”, kurā bija vispusīgi atspoguļota novada dzīve un informācija par turpmāk darāmo un pasākumiem. Par to liels paldies Zanei Althaberei un Vēsmai Johansonei, kuras ir tās veidotājas.
Uz satikšanos Jaunpiebalgas kultūras namā!
Zosēniete, kura lūdz uzvārdu nepublicēt
