Nav jau tā, ka mūsdienās trūktu cilvēku, kuri stipri līdzinās brāļu Kaudzīšu Oļiņietei, kurai Dieva vārds vienmēr bija uz lūpām, bet darbi bija melni. Protams, vispamanāmākie tādi ir politikā, ja beidzot kļūst skaidrs, ka vārdi un darbi atšķiras. Tie, kuri nāk politikā, neizbēgami runā par to, cik slikti ir tagad un cik labi būs, ja viņi nokļūs pie varas. Atšķirība ir vien tā, ka vieni sola iespējamas un reālas lietas, bet citi vienkārši runā par gaišo nākotni kopā ar viņiem.
12. Saeimas vēlēšanās ar lielu troksni, kuru sarīkoja pats deputāta kandidāts no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) saraksta, tika ievēlēts Artuss Kaimiņš. Kaimiņš, kas tobrīd vēl bija vēl Arturs, ievilka sev līdzi arī sarakstu, bet vēlāk oficiāli nomainīja vārdu pret pseidonīmu, ko izmantoja video blogā, bet vēl vēlāk izstājās no LRA frakcijas Saeimā, kļuva par neatkarīgo deputātu un pagājušā gada maijā nodibināja savu partiju “Kam pieder valsts”(KPV LV). Kā zināms, Kaimiņš bija Nacionālā teātra aktieris un bija zināms arī kā radiostacijas Boom FM programmas “Suņu Būda” vadītājs, kura videoversija bija skatāma arī internetā.
Gan raidījums, gan Kaimiņa sacītais priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija visai skandalozs, viņš īpaši neizvēlējās vārdus un apzīmējumus. Kopumā var teikt, ka viņa nostāja bija – visi jūs esat zagļi un korumpanti, es runāšu tikai patiesību, es visu mainīšu. Arī viņa “iesoļošana” Saeimā bija skaļa un pamanāma, jo viņš visur ņēma līdzi mazu web kameru, filmējot visu, kas tiek runāts un darīts Saeimā. Protams, neiztika bez skandāliņiem, daudzi visai indīgi apvaicājās, vai viņš dosies līdzi saviem kolēģiem arī uz intīmākām telpām, bet Artusa atbilde vienmēr bija, ka viņš grib atmaskot to, kas Saeimā notiek. Protams, viņu neapstādināja arī komentāri, ka, ja arī notiek kādas slepenas vienošanās starp partijām, tad ne jau Saeimā Kaimiņa acu priekšā.
Patiesībā dažādi skandāliņi ap Artusu Kaimiņu virmojuši vienmēr, pirmajās simts 12. Saeimas darbadienās viņš bija biežākais viesis Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Sākotnēji Kaimiņam nācās atskaitīties par deputātu ētikas kodeksa iespējamo pārkāpumu, iesaistoties konfliktā ar apsargu Vecrīgā “Latvijas 1.rokkafejnīcā”. Sākumā Kaimiņš noliedza, ka būtu izraisījis ķildu, tāpat arī noliedza, ka izturējies augstprātīgi, vaicājot apsargam, vai viņš vispār zina, ar ko runā, un kā vispār iedrošinās viņam ko teikt. Videoieraksts no incidenta vietas gan apliecināja, ka viss nav gluži tā, kā stāsta deputāts. Vēlāk Kaimiņš atzina, ka bārā bijis alkohola reibumā, bet mēģināja izlocīties sakot, ka viņam uzbrukts saistībā ar deputāta balsojumu par brīvdienas noteikšanu pareizticīgo Ziemassvētkos. Abas puses vēlāk viena otrai atvainojās, bet Ētikas komisija Kaimiņam piemēroja rakstveida brīdinājumu. Patiesībā pārstāstīt visus deputāta Kaimiņa apvainojumus, ķildas un pārmetumus kolēģiem nav iespējams, tas prasītu vismaz pāris laikraksta lappušu.
Dibinot partiju, uz brīdi deputāts ieguva plašāku ievērību, uz tās dibināšanu no ārzemēm atbrauca pat vairāki latviešu diasporas cilvēki. Partija maijā tika izveidota ar skaļām ovācijām un gavilēm. Pirmais nopietnais “sprādziens” notika pagājušajā oktobrī, kad tikai nepilnu pusgadu pēc partijas dibināšanas par aiziešanu no valdes paziņoja četri no tās deviņiem pārstāvjiem, rīcību pamatojot ar to, ka esot vīlušies gan partijas ideālos, gan tās līderī Artusā Kaimiņā. Konflikts partijas vadībā esot briedis jau kādu laiku, un partijas valdes sēdē pat plānots lemt par Kaimiņa izslēgšanu no partijas viņa vadības stila dēļ. Viens no aizejošajiem valdes locekļiem Ilmārs Poikāns (Neo) cilvēku aiziešanas iemeslus paskaidroja arī publiski: “KPV LV” ir SIA “Artuss” privātā kabatas partija. Šis nav vienkārši iegribu vai nesaskaņu veids, kā tas izpaužas, bet gan principiālu nesaskaņu un pretēju vērtību rezultējošs solis. (..) Artuss Kaimiņš doto solījumu par konkrētu cilvēku neiesaistīšanos ir lauzis. Viņš ir neskaitāmas reizes melojis, apmelojis, rīkojies tā, kā partijas priekšsēdētājam neklātos darīt. Neskaidru finanšu plūsmas aizmugure rada šaubas par šīs organizācijas vai Artusa Kaimiņa īstajiem motīviem.” Otrais nopietnais “sprādziens” notika nesen, kad kļuva zināms, ka deputāts Kaimiņš acīmredzot fiktīvi nodarbinājis cilvēkus, darbojoties pēc sen zināmas shēmas: nauda tiek izmaksāta cilvēkiem, kuri daļu pēc tam atdod atpakaļ. Raidījuma “de facto” pierādījumi bija nopietni, turklāt arī bijušais “Suņu būdas” producents Ufo (Kaspars Upacieris) apliecināja, ka viss raidījumā teiktais ir patiesība un ne tikai tas vien.
Jāpiebilst, grūti noticēt tam, ka viss minētais ir rūpīgi gatavota provokācija pret deputātu Kaimiņu, iesaistot daudz cilvēku, jo viņa partija nav nozīmīgs spēlētājs politikā, tāpat kā pats Kaimiņš vairāk atgādina enfant terrible jeb neaudzinātu bērnu, nevis ietekmīgu un nopietnu politiķi. Tādēļ atliek cerēt, ka arī Kaimiņa pielūdzēji to būs pamanījuši un sapratuši.
Komentāri