Pirmdiena, 10. novembris
Vārda dienas: Mārtiņš, Mārcis, Markuss, Marks

Modernā verdzība

Sallija Benfelde
09:38
04.10.2017
41

Nesen atkal varēja lasīt ziņas, ka Lielbritānijā aizturēta grupa cilvēku, kuri izmantojuši tā saukto mūsdienu vergu darbu, un šoreiz “vergturi” bijuši Latvijas valstspiedrīgie.

Atziņa, ka Lielbritānijā modernā verdzība ir izplatītāka, nekā varētu domāt, nav nekas jauns. Un ne jau britu valsts ir vienīgā, kurā policija ik pa laikam to atklāj, arī Latvijai šī mūsdienu verdzība nav gājusi secen. Pirms trīs gadiem starptautisks pētījums liecināja, ka Latvijā šādos apstākļos ierauto iedzīvotāju skaits sasniedz 2300 cilvēku. Tiesību aizstāvju organizācija “Walk Free Foundation” (WFF) bija pētījusi situāciju 167 valstīs, un Latvija šajā sarakstā atradās 140. vietā. Pēc Globālā verdzības indeksa veidotāju aplēsēm visā Latvijā paverdzināto cilvēku skaits ir 0,11% no populācijas, savukārt Lietuvā un Igaunijā – 0,36% no iedzīvotāju skaita. Organizācija indeksu veidojusi, atsaucoties uz mūsdienu verdzības definīciju, kas ietver pašu verdzību, verdzībai līdzīgu praksi, piemēram, parādu jūgu, piespiedu laulības un bērnu izmantošanu un pārdošanu, kā arī cilvēku kontrabandu un piespiedu darbu.

Protams, situācija Latvijā nekādi nav salīdzināma ar Indiju un Āfrikas valstīm, ar Uzbekistānu, kurā ar valdības rīkojumu kokvilnas novākšanā tiek iesaistīti bērni. Pie mums vairāk runā par “aplokšņu algām”, un neviens ar varu šīm aploksnēm nav pieķēdēts. Tiesa gan, jo nabadzīgāka valsts, jo plašāk modernā verdzība ir izplatīta, un arī “aplokšņu algas” lielā mērā ir saistītas ar iedzīvotājiem, kuru rocība nav liela. Tomēr, manuprāt, “aplokšņu algas” ir tāds kā rietumnieciskāks mūsdienu verdzības paveids, un iemesli ir vairāki.

Nodokļus var vainot visai pamatoti, jo mazam uzņēmējam apgrozījums ir mazāks; tie paši procenti, ko maksā lielais uzņēmējs, mazajam viņa budžetā rada nopietnāku robu.

Sava loma ir arī alkatībai un nekaunībai, jo, nodokļus nemaksājot, kabatā paliek vairāk gan darba devējam, gan darba ņēmējam. To, ka sociālais nodrošinājums, pensijas ieskaitot, darba ņēmējam sarūk, pirmos neinteresē, otrie ir spiesti piekāpties, jo jādzīvo ir arī šodien un rīt, nevis vien kaut kad nākotnē. Tādēļ nabadzība vai dzīve uz tās robežas cilvēkus bieži piespiež rīkoties pretēji savām ilg­laicīgajām vajadzībām. Turklāt ārpus lielajām pilsētām darbu atrast nav tik vienkārši, uzņēmējs var lepni sacīt, ka aiz viņa vārtiem stāv rinda, un pieņemt citu darbinieku, kas būs priecīgs par to, ka viņam vispār kaut ko maksā.

Manuprāt, nozīme ir arī tam, ka savulaik, krīzes gados, tika samazināts arī Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku skaits un pārbaudīt visas tautsaimniecības nozares iestādei gluži vienkārši nav pa spēkam.

Tomēr visā šajā “aplokšņu stāstā” ir vēl kāda būtiska lieta – pašu “aplokšņu algu” saņēmēju attieksme. Pirms pašvaldību vēlēšanām rakstīju par kādu uzņēmēju, kuram Vidzemē pieder kokzāģētava, darbiniekiem tiek maksāts, kā vadībai ienāk prātā, cilvēkiem jā­strādā garas stundas bez brīvdienām, gan neminot uzņēmēja uzvārdu, jo cilvēkiem bija bail, ka zaudēs darbu. Izrādās, tā notiek vairākās zāģētavās, jo no dažādām pusēm nācās dzirdēt: “Redz, tā notiek ne tikai pie mums!” Ar vārdu sakot, vairākos pagastos, kur darbojas zāģētavas, iedzīvotāji bija pārliecināti, ka tas, kas notiek pie viņiem, tātad notiek arī citur un citādi vispār nemēdz būt. Protams, komentāra “varonis” acīmredzot sevi bija pazinis, bija nikns un sākumā solījis visus atlaist. Vēlāk gan bijušais pašvaldības deputāta kandidāts pierima, un tagad strādniekiem vismaz ir brīvdienas. Tomēr skaudrākais visā šajā stāstā ir tas, ka dažs labs strādājošais notikušo vērtē šādi: “Mūsu priekšnieks ir tik labs cilvēks, tagad mums ir brīvdienas!” Uz jautājumu, vai pēkšņo cilvēkmīlestību nav ietekmējis komentārā rakstītais, atbilde bija īsa un skaidra: “Nē, viņš taču ir labs cilvēks, viņš domā par mums!”

Lai piedod man šie un daudzi citi darba ņēmēji, jo saprotu, ka laukos daudzviet nekādas darbavietu izvēles nav, bet šī attieksme liecina par verga dvēselēm. Jā, bez valsts palīdzības ar modernajiem vergturiem galā netikt, bet, kamēr cilvēki uzskatīs, ka jābūt no sirds pateicīgiem par to, ka viņiem ļauj strādāt un par padarīto kaut ko arī samaksā, no “aplokšņu algām” un modernās verdzības mums ārā netikt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
41
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
24

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
24

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
22

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
27

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Kad žurnālistu drosme ir dzīvības vērtībā

08:15
04.11.2025
21
1

Viesojoties Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, man bija iespēja redzēt, kā piešķir Dafnes Karuanas Galicijas balvu pētnieciskajiem žurnālistiem. Šogad pirmo reizi no vairākiem simtiem žūrijas izvēlēto desmit finālistu vidū bija arī Latvijas žurnāliste Inga Spriņģe no “Re:Baltica”. Viņa kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Vācijas, Austrijas, Šveices pētīja, kā, izmantojot saziņas vietni “Telegram”, tiek vervēti eiropieši, lai […]

Tautas balss

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
24
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
20
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
22
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
37
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
44
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Sludinājumi