Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Mazliet mazāk komforta zonas

Sandra Trēziņa
16:53
30.01.2023
6

Līdz 20.janvārim ikviens rūpēs par valodas tīrību varēja pieteikt savu vārdu, nevārdu vai spārnoto teicienu Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību jau 20.gadu rīkotajai aptaujai. Šīgada rezultāti gaidāmi kuru katru brīdi, bet zinu, ka tik bieži dzirdamais “iziet no komforta zonas” starp aptaujā minētajiem nebūs, jo esam jau pieraduši pie šīs, manuprāt, arī spārnotā teiciena cienīgās frāzes. Un tur jau tas trakums, tik ļoti pieraduši, ka lietojam to pārlieku bieži, dažbrīd tas sāk jau tracināt. Kas par lietu? Gribam izklausīties ļoti gudri, smalki, gribam izrādīt svešvārdu pārvaldīšanu; būtu labi, ja tikai izteikties īsāk, neizplūstot garos paskaidrojumos vai cenšoties izvairīties no vārdu atkārtošanās, kad neviens cits sinonīms prātā neienāk.
Palūkojos, ko par šo frāzi saka “Tēzaurs”: “Komforta zona – optimālā vides temperatūra, kurā dzīvnieks jūtas vislabāk.” Ak, tad tā gan! Esam sevi pielīdzinājuši dzīvniekiem. Nu nevar jau gluži noliegt- ar dzīvnieku pasauli mums tiešām daudz līdzīga… Un nav jau tur nekas traks, arī citas metaforas ņemtas no dabas, tikai jautājums ir par samērīgumu, situāciju, cik bieži to izmantojam un vai īsti vietā.
Nu, gandrīz vai jāsmejas, kad izlasi: “Kā noteikt gredzena komforta zonu.” Kas šajā gadījumā būs komfortā – gredzens vai pirksts? Vai tad nebūtu mazāk pārprotams, ja teiktu: “ Kā saprast, vai gredzens ir ērts.” Tāpat reklāmas virsraksts “Tava komforta zona, ceļojot Eiropā” daudz pieņemamāks būtu, ja vēstītu: “Tavas ērtības un drošība, ceļojot Eiropā.”

Un tā tālāk un tā joprojām. Ierakstot frāzi “komforta zona” gūgles meklētājā, teksti ar to bez skaita. Tikai dažas frāzes mēģināju pārvērst, manuprāt, labskanīgāk, nu vismaz citādāk, lai jau nesāk klabēt: komforta zona, komforta zona, komforta zona… “Siltumpiegādātājiem būs jāpamet komforta zona” – siltumpiegādātājiem būs jāatsakās no ierastā/ būs jāmeklē cita pieeja.
“Lai arī kāds būtu tavs ārpus komforta zonas uzdevums” – lai arī kāds būtu tavs grūtais, (sarežģītais, netīkamais) uzdevums.

“Attīsti plānu, kā izkāpt no komforta zonas, vairot savu pārliecību un kompetenci paveikt konkrēto uzdevumu” – veido plānu, kā pārvarēt savu negribēšanu, nepatiku (slinkumu), atrodi veidus, metodes, kas vislabāk derēs uzdevuma veikšanai.

“Beidziet mani mudināt pamest komforta zonu!” – Beidziet mani mudināt riskēt, sākt kaut ko jaunu, nezināmu!

“Virtuve ir viņas komforta zona” – virtuvē viņa jūtas lieliski, virtuvi viņa pārzina, virtuvē viņa darbojas ar prieku.

“Katram cilvēkam ir sava komfortzona”- katram cilvēkam ir citi apstākļi, kuros viņš jūtas droši, pārliecināti.

“Savu komforta zonu var izmainīt tikai pats cilvēks” – par pārmaiņām savā dzīvē var lemt tikai pats cilvēks.
Nu nav jau mūsu pašu valoda tik nabaga vai neskanīga, lai nevarētu izteikties bez tiem modīgajiem, īpaši, ja to par daudz. Ikvienā lietā taču- kas par daudz, tas par skādi!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi