Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Latvijas un latviešu skaistums

Iveta Rozentāle
15:40
14.05.2023
26

Lielajā pasaules kartē Latvija ir neliela teritorija, aizņem vien mazītiņu Eiropas daļu, bet īpaša katram latvietim un arī daudziem ārzemniekiem, kuri tuvāk iepazīst mūsu valsti.

Nenoliedzami, Latvija ir vienreizīga ar četriem gadalaikiem. Arī šis ir ļoti skaists brīdis dabā – viss plaukst, priecējot ar zaļo krāsu toņu bezgalīgo daudzveidību. Un lai gan arī citviet ir tādi koki un ziedi kā pie mums, tieši tāda to salikuma, kāds ir Latvijā, citviet nav. Šobrīd steidz ziedēt un ar savu smaržu reibināt plūmes, arī ievas sarosījušās ziedēšanai, un ābeles ietinušās tikko jaušamā baltā plīvurā, gatavojoties ziedu raisīšanai. Arī ceriņu vēl nelielajos pumpuros jau nojaušamas krāsas, kas priecēs pavisam drīz. Bet dobēs savu daili atrāda tulpes un narcises. Turklāt tulpes ar katru gadu var dižoties ar arvien lielāku ziedu un krāsu dažādību.

Un, lai gan saule mums visiem viena, katrā zemē saulriets ir nedaudz citāds. Jāteic, ka Latvijas saulrieti man nekad neapnīk, jo tie lielākoties ir kā mākslas darbi, kuros izmantota visdažādāko krāsu gamma, gan spēlējoties ar maigām pasteļtoņu pārejām, gan aizraujot ar ugunīgi košiem toņiem.

Un mūsu Latvijas karogs, un pati Latvija. Jau bērnībā vienmēr priecājos, cik skaista forma ir Latvijas kontūrai. Ir valstis, kurām tā ir ļoti neizteiksmīga, bet mums unikāla un nav sajaucama ne ar vienu citu valsti. Un mūsu sarkanbaltsarkanais karogs – ir lepnums to redzēt gan pie mums Latvijā, gan citviet pasaulē. Man ļoti simpatizē gan krāsu proporcionālais izvietojums, gan karmīnsarkanais tonis.

Un latvieši – ja salīdzina ar citām tautām – ,vairāk turamies katrs par sevi, esam atturīgāki nekā, piemēram, dienvidnieki, arī pacietīgi, labsirdīgi un, nenoliedzami, strādīgi, tajā pašā laikā mākam atrast laiku arī atpūtai. Bet arī mūsu mazajā teritorijā esam gana atšķirīgi; vidzemnieks atšķiras no kurzemnieka, zemgaļa vai latgalieša. Un tieši tāpat arī mūsu novadā atšķiramies – pārgaujnieks ir citāds nekā piebaldzēns.

Lai gan Latvija vēl nevar lepoties ar senu vēsturi, tomēr kultūras mantojums mums ir īpašs, ļaujot sajust katra latvieša sak­nes, un arī ārzemniekiem tas ir ļoti saistošs. Vienmēr ar lielu interesi gadatirdziņos iepazīstos ar vietējo cilvēku skaistajiem darinājumiem, pat māla podiņi katram būs ar savu rokrakstu un reizē tik latviski. Latvieši ir izdomas bagāti, un tas redzams arī katra veikumā. Nenoliedzami, arī mēs, latvieši, maināmies. Lai arī esam dziedātāju tauta, arvien mazāk mājās svētkos dziedam, reti Līgo svētkos ejam no mājas uz māju, lai apdziedātu kaimiņus, tomēr latvietis ir un paliek latvietis, arī tas, kuram latviskās tradīcijas nemaz nav ļoti tuvas. Un, neskatoties uz tradīciju maiņām, ne viens vien svētkos uzklāj baltu galdautu vai, dzirdot valsts himnu, pieceļas, lai to nodziedātu no sirds.

Jā, ārzemnieki mūs mēdz sajaukt ar lietuviešiem, igauņiem vai somiem, bet es domāju, katrā no mums ir sajūta – es esmu latvietis. Un pat ja ikdienā šķendējamies par dažādām nebūšanām, mēs esam lepni, ka esam tieši latvieši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
8

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
7

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
5

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
6

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
7

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
5
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
7
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
6
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi