Kad kāds neieklausās otra viedoklī, visbiežāk secinājums viens – tas nav demokrātiski, nemaz nerunājot, ja tiek pieņemts kāds nepatīkams lēmums. Un vienalga par kādu tēmu – veco koku izzāģēšanu vai administratīvi teritoriālo reformu. Katram sava taisnība, iemesls, kāpēc turēties pie saviem uzskatiem. Tāpat katram iespēja citus pārliecināt, ka viens priekšlikums vērtīgāks, pareizāks par otru. Kā ietiepīgu āžu satikšanās uz laipas upes vidū norit administratīvās reformas bīdītāju un aizstāvju, lielākoties ministrijas, un diezgan daudzu pašvaldību prasības, skaidrot – kāpēc, ko tā dos.
Diezgan komiski izskatās, kā vietvarām, apelējot, ka tas nav likumīgi, tiek liegts rīkot aptaujas, nemaz nerunājot par referendumiem. Jocīgi iznāk, ka vietējā vara nedrīkst uzzināt, ko domā iedzīvotāji. Netiek prasīts kas tāds, kas varētu kaitēt valstij vai iekārtai. Ikšķiles novadā aptauja veikta, neskatoties uz ministra iebildumiem un atcelto aptaujas nolikumu. Aptaujāto Ikšķiles novada iedzīvotāju lielākā daļa paudusi vēlmi Ikšķili saglabāt kā patstāvīgu novadu. Tāds ir vietējo, to, kuri tur dzīvo, viedoklis. Pašvaldība tagad zina.
Turklāt tā jau nevar Saeimai neko likt darīt vai ietekmēt lēmumu, tikai informēt ministriju. Un svarīgi, ka nevis deputāti, par kuriem saka, ka tie jau turas pie krēsla un varas, bet iedzīvotāji neatbalsta to, ko iecerējusi ministrija. Ministrijā uz galda nonāks ikšķiliešu viedoklis. Protams, nav patīkami, ka tas nav tāds, kādu gribētu redzēt ministrija, kuri tagad punktu pa punktam tiem, kuri nesaprot valsts ekonomikas un reģionu attīstības scenārijus un iespējas, būs jāskaidro, jāpārliecina vai vismaz jānomierina iedzīvotāji.
Mazsalacas novadā savukārt tiek rīkota publiskā apspriešana, lai noskaidrotu novada iedzīvotāju viedokli par iespējamo novada pievienošanu citām administratīvajām teritorijām. Vietējie politiķi uzskata, ka vispirms jāapkopo iedzīvotāju viedoklis, tikai tad varēs pilnvērtīgi un pamatoti aizstāvēt iedzīvotāju intereses, paužot to nostāju, ko iedzīvotāji būs norādījuši par sev vēlamo, nevis to, ko kāds iedomājas par labāko esam.
Kur dažādi viedokļi, protams, ir brīva niša spekulācijām un sazvērestības teorijām. Kāda izskatīsies Latvijas karte, tas lielā mērā arī atkarīgs no tā, cik pret to būsim vienaldzīgi vai tomēr mēģināsim izprast, iedziļināties, pavērtēt – kur graudi, kur politiskas ambīcijas. “Cilvēkam jāatbild ne vien par to, ko viņš ir darījis, bet arī par to, ko viņš nav darījis,” teicis atziņu meistars Reinis Kaudzīte, kuram tikko palika 180 gadi. Lūk, dažas viņa domas: “ Vērsi nopērk, ja cilvēks to pārdod; kas nopirks tevi, ja pats nepārdosies?” Vai arī : “Taisnība tādu darbu nestrādā, kur jālokās, jo viņai stīva mugura.”
Vērts palasīt klasiku. Arī “Mērnieku laikus”, romānu iz Vidzemes sadzīves, kas pie lasītājiem pirmoreiz nonāca 2.maijā pirms 140 gadiem. “Ne viss labs tādēļ vien, ka labs, var derēt visur. Medus salds, bet svied to uz tīras drēbes – kā tas tur derēs?” līdzību izdomājis piebaldzēns Reinis Kaudzīte.
Komentāri