Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Labais tonis nesaskan ar pētījumu

Andra Gaņģe
11:23
02.04.2019
4

Gandrīz vai labais tonis sabiedrībā ir skumji nopūsties, izteikt kādu nievājošu repliku vai šķendēties, kad iegriežas saruna par ierēdņiem un citiem valsts struktūrās strādājošiem. Cik aplami viss tiek organizēts, cik neieinteresēti ir valsts pārvaldes darbinieki, cik nelaipni, nezinoši un tā tālāk un tā joprojām…

Bet, ja no virtuves sarunām pievēršamies oficiālākiem atzinumiem, izrādās, mēs par valsts pārvaldi domājam aizvien labāk. Trīs gadu laikā attieksme pret valsts pārvaldi uzlabojusies, liecina klientu apmierinātības pētījuma rezultāti. Izrādās, vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju valsts iestāžu darbiniekus vērtē kā zinošus un profesionālus, kuri izturas laipni pret klientu un ar augstu atbildību veic darba pienākumus.

Pētījumu centra “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš norāda: “Salīdzinot 2016., 2017. un 2018. gada aptauju datus, var secināt, ka iedzīvotāji 2018. gadā atzinīgāk nekā iepriekš vērtējuši valsts pārvaldi. Biežāk piekrists gan tam, ka valsts pārvaldē strādājošie kopumā godprātīgi veic savus pienākumus un vairumam valsts pārvaldē strādājošo var uzticēt darbošanos valsts labā, gan arī tam, ka valsts pārvalde arvien vairāk cenšas palīdzēt, skaidrot, konsultēt, nevis sodīt. Turklāt iestādes vairāk sākušas sadarboties savā starpā, mazāk prasot cilvēkiem tādus dokumentus, kas jau ir citu valsts iestāžu rīcībā.”

Un nemaz ar tik ierasto papļāpāšanas skepsi nesader pētījuma atklājums – 82 % iedzīvotāju uzskata, ka iestāžu darbinieki ir zinoši un profesionāli, savukārt 79% piekrīt, ka iestāžu darbinieki izturas laipni pret klientu. Tāpat 78% norāda, ka iestāžu darbinieki komunicē ar iedzīvotājiem viņiem saprotamā un vienkāršā valodā, bet 77 % respondentu piekrīt, ka valsts iestādēs strādājošie izturas atbildīgi pret savu darbu. Liela daļa jeb 71 % iedzīvotāju atzīst, ka valsts pārvaldes darbinieki ir ieinteresēti un izprot klientu vēlmes.

It kā jau vajadzētu domāt, ka, anonīmi izsakoties (kā tas ir aptaujās, pētījumos), cilvēks daudz vieglāk padodas vēlmei kritizēt, izteikt negatīvus spriedumus. Bet, izrādās, ir pretēji. Sarunās ar kaimiņiem, radiem, kolēģiem rets apsauks valsts iestāžu kritizētāju un teiks, ka pats gan uzticas to darbiniekiem, ka saņēmis izsmeļošu skaidrojumu tādā un tādā lietā un palīdzību citā jautājumā. Visticamāk, katrs, lai ko domātu, kritizētājam piekrītoši mās ar galvu un piemetīs savu atziņu, nebūt ne pozitīvu.
Kāpēc it kā neuzdrošināmies, it kā kautrējamies skaļi atzīt, ka arī iestādēs ir teicami darbinieki, savas jomas liepratēji, atsaucīgi cilvēki? Kāpēc mūsu ikdienas atziņās labas pārmaiņas valsts pārvaldē nepamanām, bet pētījumā, novērtējot izmaiņas valsts pārvaldē pēdējo trīs gadu laikā, 53 % respondentu atzīst, ka valsts pārvaldē strādājošie godprātīgi veic savu darbu, 52 % domā, ka vairumam iestāžu darbinieku var uzticēt darbošanos valsts labā?

Būtu interesenti veikt pētījumu, kāpēc mēs, Latvijas iedzīvotāji, savstarpējās, neoficiālās sarunās valsts pārvaldībā strādājošos gandrīz vienmēr vērtējam negatīvi vai vismaz par viņu veikumu izsakāmies skeptiski. Kādus zemūdens akmeņus cilvēku savstarpējā saskarsmē šāds pētījums at­klātu?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi