Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro darba vizītē trešdien apmeklēja Valmieru. Viņš viesojās AS “Valmieras stikla šķiedra”, lai apskatītu ražotni, uzklausītu uzņēmuma pārstāvjus, pārrunātu turpmāko attīstību.
Vidzemes slimnīcā tika pārrunāts energoefektivitātes jautājums, tiekoties ar jaunajiem uzņēmējiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Valmieras biznesa inkubatorā ministrs tuvāk iepazinās ar Latvijas start-up vidi un valsts atbalsta programmas darbību. Noslēgumā, tiekoties ar uzņēmējiem, tika uzklausītas viņu problēmas, pārrunāti uzņēmējdarbības aktuālākie jautājumi.
Telefonsarunā ar “Druvu” ministrs pastāstīja par gūtajām atziņām, ekonomisko attīstību reģionos un citiem jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka šādas vizītes notiek regulāri, jau pabūts Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē: “Tas ļoti nepieciešamas, jo gribam zināt, kas uzņēmējiem svarīgs. Uzņēmējs ir tas, kurš nopelna naudu valsts budžetam, svarīgi, lai viņš jūtas labi. Primārais mērķis Ekonomiskas ministrijā – gribam būt labākā biznesa vide Baltijā. Viens no galvenajiem faktoriem plaukstošai uzņēmējdarbības videi ir simbioze starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi, tādēļ esam atvērti uzklausīt jebkura uzņēmuma, liela vai maza, pārstāvjus. Reģionālie braucieni ir ļoti svarīgi, lai tiktos ar biznesmeņiem “viņu teritorijā” un kopīgi meklētu risinājumus aktuālajām problēmām.”
Ministrs norāda, ka sarunās ar uzņēmējiem izkristalizējas divas galvenās problēmas – darbaspēka trūkums un OIK jautājums: “Runājot par darbaspēku, tas ir komplicēts jautājums. Tur jārunā gan par izglītības sistēmas reformu, gan citiem risinājumiem, taču neredzam iespēju atvērt slūžas lētajam darbaspēkam.
OIK jautājumā saprotam, ka uzņēmējiem svarīgi ekonomēt līdzekļus uz elektroenerģijas rēķina, tāpēc aktīvi strādājam gan pie OIK likvidēšanas, gan sadales tarifu mazināšanas. Par pēdējo uzsāktas sarunas ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru, un domāju, ka tās no janvāra varētu rezultēties mazākos rēķinos. Attiecībā uz pašu obligāto iepirkumu- tas ir 25 gadus veidots, atsevišķi posmi šajā procesā bijuši samērā kropli, bet tur lai darbojas Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija. Mēs skatāmies nākotnē un ceram, ka iedzīvotāji redzēs paveiktā augļus. Esmu gandarīts, ka Ministru kabinetā atbalstīti piedāvātie virzieni, kā atcelt OIK, pilnībā pārveidojot atbalsta finansēšanas sistēmu – atbalsta slogu noņemt no visas Latvijas sabiedrības un uzņēmēju rēķiniem un daļēji uzlikt to uz lielākajiem CO2 emitētājiem pēc principa “piesārņotājs maksā”. Arī OECD šo atzīst par labu praksi. Līdztekus tam, īstenojot efektīvu atbalsta saņēmēju kontroli un pārdomāti īstenojot valsts atbalsta apmēra ierobežošanu, iespējams panākt atbalsta izmaksu samazinājumu. Jau šī gada pirmajā pusgadā tas sarucis par 22 miljoniem un turpinās sarukt.
Visi jau grib trīs lietas: lai viss būtu tagad un uzreiz, mazus nodokļus un lielas algas. Visas prasības nav iespējams apmierināt, tāpēc runājām, kādus pasākumus plānveidīgi varam veikt. Svarīgi uzņēmējiem skaidri pateikt, kā to gribam darīt. Galvenais, ka neapstāsimies, pie šiem procesiem esam aktīvi pieķērušies un tos turpināsim. Uzņēmēji grib skaidrību, un tā ir jānodrošina. Ja arī jāmaina nodokļi, jo ekonomika ir dzīvs organisms un tajā viss nemitīgi mainās, uzņēmēji grib, lai tas būtu prognozējami, lai būtu skaidrība, kā tas notiek, lai viņi varētu piedalīties diskusijās par grozījumiem. Gribu apliecināt, ka tas tā notiks.”
Uz jautājumu, kā ministrs saredz ekonomisko attīstību reģionos, R. Nemiro norāda, ka visās pilsētās, kur bijis, ir ražojoši, produktīvi, inovatīvi un, galvenais, uz eksportu vērsti uzņēmumi, turklāt- pēc iespējas augstākas pievienotās vērtības produktu eksportu- to Ekonomikas ministrijā definējuši kā prioritāti numur viens. Ko darīt mazākās pilsētās, kur nav lielu ražošanas uzņēmumu, kā tur piesaistīt investīcijas, attīstīties?
“Manuprāt, ir divas iespējas. Viena – uzsvars jāliek uz tūrismu, par to, Ekonomikas ministrijas ieskatā, runājam kā par Latvijas tēla veidošanas procesu, otrs- lauksaimniecība, kas arī attīstās. Ir būtiski lauksaimniekiem dot iespēju tikt pie brīvajam zemēm, pie platībām, kas netiek apsaimniekotas, lai viņi varētu paplašināties. Nav receptes, kas visiem dos simtprocentīgu peļņu. Jādara pašiem, valsts neviena vietā nedarīs, varam iespēju robežās palīdzēt, atbalstīt, parādīt virzienus, bet viss pašu rokās,” uzsver ministrs.
R.Nemiro ir pārliecināts, ka ekonomisko izaugsmi pozitīvi ietekmēs gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma: “Pilnībā atbalstām vides un reģionālās attīstības ministra iniciatīvu, kurš aktīvi diskutē ar pašvaldībām. Ir novadu vadītāji, kuri nevēlas reformu, jo vienkārši negrib pārmaiņas, taču netrūkst to, kuri to vēlas, kuri grib diskutēt, izteikt priekšlikumus. Notiek normāls process, domāju,- rezultāts būs pozitīvs. Manuprāt, reforma ir svarīgs solis ekonomiskajā attīstībā.”
Komentāri