Pavasarī atņemtā diennakts stunda atdota un nodzīvota. Kur tā palika starp citām? Kā jau laiks, vienkārši pazuda ikdienā.
Ikvienu ietekmē viss, kas notiek apkārt. Tā nu tas ir, gribam vai ne. Un mainās garastāvoklis – kāds kļūst priecīgs, cits saērcināts, nikns. Visi kopā ar savu attieksmi, viedokļiem pret lietām, notikumiem, sociāliem, ekonomiskiem jautājumiem radām kopīgo noskaņojumu jeb “Latvijas barometru”, ko regulāri pēta SKDS.
Noskaņojums, saprotams, ir mainīgs. Kā parāda pētījums, septembrī noskaņojuma indekss, salīdzinot ar augustu, ir samazinājies par sešiem punktiem. SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, skaidrojot rezultātus, atzinis, ka ir grūti saprast, kādi varētu būt cēloņi tik būtiskām kopējām noskaņojumu izmaiņām. Taču viņš pieņem, ka viens cēlonis varētu būt saistāms ar septembrī politiķu sāktajām “valsts budžeta veidošana batālijām un šī procesa laikā apzināti vai neapzināti izskanējušajiem vēstījumiem sabiedrībai”. Iedzīvotāju noskaņojums visvairāk pasliktinājies, vērtējot valdības darbu un kopējo valsts attīstību. Tam, ka situācija valstī attīstās pareizā virzienā, septembrī piekrita 30% respondentu (augustā 35%), savukārt 55% iedzīvotāju uzskata, ka kopējais valsts attīstības virziens ir nepareizs (augustā 48%). Kopējās situācijas attīstības vērtējuma indekss mēneša laikā ir pazeminājies par 12 punktiem.
Tāpat mēneša laikā būtiski pasliktinājies valdības darba vērtējuma indekss – par astoņiem punktiem. 24% aptaujāto ar valdības darbu ir apmierināti, bet 70% – nav. Iedzīvotāji kļuvuši jūtami skeptiskāki savos vērtējumos par to, kas patlaban notiek ekonomikā. Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu vērtējuma indekss liecina, ka septembrī vairs tikai 16% iedzīvotāju šķitis, ka stāvoklis patlaban uzlabojas, bet jau 33% respondentu domāja, ka tas pasliktinās. Vērtējot pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli, atzinīgi to vērtēja 8%, bet kritiski – 43% aptaujāto. Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognozes indekss mēneša laikā ir pasliktinājies no +2 līdz -5 punktiem.
Tā vēsta pētījums. Protams, katram sava dzīves situācija, mērķi un prasības. Taču, ja sabiedrībā noskaņojums nav tas patīkamākais, tas ietekmē ikvienu. Diemžēl to nepazinās politiķi. Laikam jau gribēdami paspīdēt, tikt ievēroti, ik pa laikam kāds izsaka kādu tik gudru domu, kas iedzīvotājiem liek vien saķert galvu. Pēdējais apspriestais jautājums par to, ka nesamērīgi dārgi būs jāmaksā, lai varētu braukt ar vecām automašīnām. Kur tas rauts, politiķi teica, ka pārpratums, lika vainu cits uz citu un nepieciešamību samazināt izmešu daudzumu. Kuram autobraucējam gan tobrīd bija labs prāts uz valdību, jaukas domas par nākotni, ja galvā riņķoja skaitļi, cik kas maksās, ko varēs atļauties. Nekas tā neskar ikvienu kā kopējā nauda. No tās katrs gribam saņemt iespējami vairāk. Viens cer, ka mazāk būs jāmaksā par veselību, cits, ka saņems lielāku algu, vēl kāds, ka būs iespēja izmantot valsts vai ES naudu. Katram savas intereses, valsts un tās iespējas visiem kopīgas. Lai rītdiena būtu labāka, to ietekmē arī šodienas noskaņojums.
Pēc svētdienas trakošanas pirmdien vējš bija pilnībā pierimis. Tāpat būs mūsu dzīvē – sliktais aizmirsīsies, jo nāks jaunas problēmas, kuras tikpat steidzami kā vecās būs jārisina. Lai labāk veiktos, vērts saglabāt optimismu, jo dzīvē taču ceļš ved gan kalnā, gan lejā.
Komentāri