Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Kāpēc hokejā varam

Jānis Gabrāns
17:25
10.05.2017
2

Hokeja draugi, gan viskvēlākie, gan tie, kuri norisēm ledus laukumā seko līdzi klusām, uz āru to neizpaužot, šogad beidzot var priecāties jau no paša čempionāta sākuma. Latvijas izlase paveikusi kaut ko līdz šim nebijušu, čempionātu sākot ar divām uzvarām. Protams, var jau runāt par veiksmīgu spēļu grafiku, bet, kā zinām, šajā līmenī vāju komandu nav un katra uzvara ir jāizcīna.

Čempionāts priecīgs arī līdzjutējiem, kuri devušies uz spēlēm klātienē, jo iepriekš gadījās tā, ka nācās braukt mājās, tā arī neredzot savas komandas uzvaru, kopīgi neizdziedot valsts himnu. Šogad to sanācis darīt jau divreiz (ceru, ka vakar vakarā to varēja darīt arī trešo reizi). Tieši par himnas dziedāšanu arī radās pārdomas. Var tikai iztēloties, kādas ir sajūtas kopā ar sim­tiem un tūkstošiem citu fanu dziedot arēnā valsts himnu. Jau televīzijas pārraidē to vērojot, ir pacilājoša sajūta. Pat tad, ja otrajam pantam pārtrūkst fonogramma, līdzjutēji gatavi to nodziedāt! Un rodas jautājums, kāpēc pēc uzvaras hokejā varam himnu nodziedāt skaļi, no sirds un nekautrējoties, bet citos pasākumos, kur arī skan šī Bau­maņu Kārļa lūgsna, tā skan kaut kā klusu, nevarīgi, pat kautrīgi? Vai hokejā esam lielāki valsts patrioti nekā kādos svinīgos pasākumos? Var jau būt, ka šos pasākumus apmeklē dažādi cilvēki un hokeja līdzjutēji arī valsts svētkos himnu dzied skaļi, ar paceltu galvu un mirdzošām acīm.

Bet varbūt valsts nespēj iedot tādu uzvaras garšu kā hokejisti? Mums labāk patīk valsti lamāt, nevis meklēt tajā pozitīvas emocijas. Pareizi gan laikam būtu jāsaka – lamāt valdību, jo valsts jau pie tā nav vainīga. Arī pie tā ne, ka tās himnu dziedam klusi. Kā iemācīties atšķirt šīs divas lietas? Valsts ir pelnījusi, lai mēs izrādām tai savu patriotismu, varbūt par spīti dažādām nebūšanām, ko sagādā partejiskās intrigas, ierēdņu nemācēšana vai negribēšana strādāt tautas un valsts labā. Himnu mēs dziedam valstij, nevis kādam ļaužu kopumam, dziedam, lai apliecinātu savu piederību šai valstij, ko sauc Latvija. Tā ir pelnījusi, lai mēs ne tikai hokejā, bet arī ikdienā himnu dziedātu tikpat skaļi, neslēpjoties un ar paceltu galvu!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
12

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
12

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
8

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
8

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
9

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
13
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi