Skolas gados izdzirdēju vēsturisko teicienu par tā sauktajiem kalendāru nemieriem. Tas lika aizdomāties, cik spēcīgas ir tradīcijas, tās laužot var sacelties nemieri. Mainījušies gadu simteņi, bet tautā joprojām mīt interesantais “kalendāra” teiciens – vecais Jaunais gads. Dažviet to arī atzīmē – pēc kalendāra vecā stila. Tā būs vienmēr – pienāk pārmaiņas, cilvēki par tām brīnās. Pieņemt pārmaiņas tiešām nav vienkārši.
Šodien iesakņojusies tradīcija – līdz ar Jaunā gada atnākšanu sekot ne tikai mēnešiem un dienām, pie kalendāra arī mielot acis ar tīkamiem attēliem. Galda vai sienas kalendārs ir ierasta lieta.
Manā rīcībā ik dienu ir vairāki kalendāri. Divi no tiem pilnībā lietišķi – darba uzdevumu pierakstam un termiņu nekavēšanai. Diviem kalendāriem mājās pie sienas ir īpašas vietas – pozitīvu emociju ar tīkamiem attēliem raisīšanai. Kad atnāca ziema, bet sniega vēl nebija, ar labpatiku palūkojos lielizmēra sienas kalendārā, kurā iemūžināta sniegota ainava.
Ar smaidu atceros, kā grāmatnīcā es un citi pircēji aplūkojām bagātīgo 2018. gada sienas kalendāru piedāvājumu. Tie bija katrai gaumei un interesēm. Grāmatnīcā bija divas omulīgas pircējas ap gadiem 70, viena vēlējās līdzās datumiem gada garumā skatīt mīlīgu kaķēnu attēlus, otra lūkojās pēc izdevuma ar suņu portretiem. Veikalā plašā izvēle liecināja, ka kalendāri kopā ar lieliem fotoattēliem ir ļoti pieprasīta prece. Tas notiek mūsdienās, kad katram ir mobilais tālrunis, kurā pragmatiski sekot mēnešiem un dienām var bez piepūles.
Tradīcijas mainīt nav vienkārši, taču tieši to “Druva” izvēlējās, gatavojot 2018. gada kalendāru – dāvanu avīzes abonētājiem. “Skatos, kapi vien!” kalendāru izšķirstījusi, izsaucās avīzes lasītāja. Vai tiešām tā? Daļa fotogrāfiju kalendārā rāda novadu centrus. Tie ir pulcēšanās vieta lielos svētkos, tajos cilvēki rod vienotību valsts dzīvē būtiskos notikumos, to atcerē. Kalendārs vēsta par iespaidīgi veidotām Jaunpiebalgas, Raunas, Cēsu, Liepas vietām, ar Brīvības cīņām saistītām. “Vispārējs miers vēl nav cerams” – tādu virsrakstu pirms simts gadiem – 1918. gada februārī – licis laikraksts “Dzimtenes Ziņas”. Līdzīgu trauksmi ceļā uz brīvību un Latvijas neatkarību pauda laikraksti 1991. gada janvārī. Par laimi, nu varējusi izaugt paaudze, kurai dzīvības ziedošana valsts brīvībai ir tikai mācību viela un patriotisma raisoši brīži pie brīvības cīnītājiem veltītiem pieminekļiem.
Gatavojot valsts simtgadē “Druvas” lasītājiem sienas kalendāru kā dāvanu, tajā ir ietverti ne tikai attēli, arī informācija, kas var noderēt ikvienam – jaunam vai vecam. Cēsu pusē skolas ļoti atbildīgi izturas pret Latvijas vēstures mācīšanu. Kvalitatīvais bilžu un teksta satura izdevums skolām itin labi noderēs. “Druva” par to iedomājās un dāvināja kalendārus arī skolām – vēstures skolotāju un klašu audzinātāju rīcībā.
