Sarunās nav saistošākas tēmas par nodokļiem. Pat laikapstākļu apspriešana to priekšā nobāl. Laikam gan nevienā pasaules valstī neatradīsies neviens, kurš teiks, ka nodokļi ir par maziem. Protams, ja viņš nebūs saistīts ar valsts attīstības jautājumu risināšanu.
Priekšvēlēšanu laiks, kad katram tika solīts tas, ko viņš vēlas, tā kā būtu beidzies, taču ilūziju pasaule aizvien tiek uzturēta. Kas vienam labi, tas itin bieži notiek uz otra rēķina. Jaunievēlētie Saeimas deputāti aizgūtnēm uzstāj, ka no iedzīvotājiem, kuri nemaksā sociālo nodokli, ir netaisnīgi prasīt, lai apdrošina savu veselību, jo tikai tad varēs saņemt pilnu medicīnas pakalpojumu grozu. Šīs runas noteikti patīk tiem aptuveni 30 līdz 40 tūkstošiem iedzīvotāju, kuriem nenāksies šķirties no brīvprātīgā maksājuma 51,60 eiro.
Ko darīt tiem, kuri gadiem maksājuši visus nodokļus, bet par viņu iemaksām tādus pašus valsts un pašvaldību pakalpojumus saņem visa sabiedrība. Vai mazums nodokļu nemaksātāju, kuru dzīves līmenis ir krietni augstāks, jo, nemaksājot nodokļus, ienākumi sanāk lielāki. Bet tas notiek uz to rēķina, kuri maksā. Var jau teikt – kurš to nezina, bet laiks tāds, ka katrs grozās, kā māk. Lai tā būtu. Bet nākotnē tie, kuri maksājuši, saņems pensiju. Mazu, lielu, kāda nu sanāks. Bez pensijas nepaliks arī nodokļu nemaksātāji, jo valsts taču neatstās cilvēkus bez iztikas līdzekļiem. Un viņi pašsaprotami varēs protestēt, ka pensijas mazas, ka jāpalielina, ka visu mūžu strādājuši. Tikai tie, kuri nodokļus maksājuši, klusēs. Ja arī daži ieminēsies, viņus nedzirdēs. Pietrūks skaļuma, turklāt kuram gan gribas, lai viņu nozākā, ka tāpat jau ir bagāts. Un – kā lielā daļā sabiedrības iesakņojies – tātad blēdis, zaglis un vēl nezin kas.
Sabiedrībai jārūpējas par tiem tās locekļiem, kuriem klājas grūti. To neviens nekad nav apstrīdējis. Bet vai arī par tiem, kuri apzināti izmanto citu godaprātu pret valsti? Varbūt nodokļu maksātājiem beidzot jāsāk protestēt pret nemaksātājiem? Viņi taču ir tepat blakus, ikvienam kaimiņos.
