Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Kad jāuztic dārgākais

Madara Ozoliņa
10:27
27.09.2017
25

Pagājušas pirmās divas jau­nā mācību gada nedēļas. Ne vienam vien mazajam, arī lielajam šis laiks bijis satraukumu un jaunu emociju pilns. Pavi­sam mazākajiem jāuzsāk bērnudārza gaitas, nedaudz lielākiem jāsēžas skolas solā. Par viņiem nomodā vecāki – raižu pilni, vai viss noritēs mierīgi, vai adaptācijas periods būs veiksmīgs.

Arī es, būdama jaunā māmiņa, septembri gaidīju ar bažām par to, vai manai divgadniecei bērnudārzā patiks, vai par viņu tur parūpēsies un samīļos, kad uznāks bēda. Tuvojoties šim lielajam notikumam – bērnudārza gai­tu uzsākšanai-, es ne reizi vien iedomājos par pašreiz tik ļoti biežo māmiņu izvēli – au­dzi­nāt un mācīt bērnu mājās pašai. Šajās divās nedēļās tik bieži internetā lasīju māmiņu rūgto pieredzi, kas likusi izšķirties par soli bērnu bērnudārzā nelaist vispār. Iemesli tam bijuši visdažādākie – bērns katru rītu šķiršanos no mammas stipri pārdzīvo (bet būsim atklāti – mammas pār­dzīvo vairāk, bērns, to juzdams, izrāda savas emocijas), vecākus neapmierina dienas ritms, bērnudārza standarti, ēdiena kvalitāte vai mācību metodes. Tā teikt – draugs internets mani sabaidīja ne pa jokam.

Tagad pēc pirmajām divām adap­tācijas nedēļām (patiesībā, to sapratu jau trešajā dienā) varu mierīgu sirdi teikt – mans bērns bērnudārzā ir drošībā, aprūpēts, pabarots un samīļots. Lielāko mieru man dod bērna emocijas pēcpusdienā, kad dodos meitai pakaļ – viņa smaida un priecājas. Samīļo audzinātājas, iedod buču auklītei un pasaka atā jaunajiem draugiem. Es­mu priecīga par izvēli – palaist meitu bērnudārzā. Pat ja es būtu pilnas slodzes mamma – nez vai spētu nodrošināt tik aktīvu un piesātinātu dienu, kāda tā ir bērnudārzā. Nez vai nodrošinātu ikdienā tik daudzveidīgas un sabalansētas maltītes, kuras ir pārdomātas līdz pēdējam sīkumam. Bērnam ir vajadzīga ne tikai komunikācija ar citiem sava vecuma bērniem, bet arī nodarbības, kas veicina emocionālo un fizisko attīstību. Bet vecākiem ir jāļaujas. Pēc pirmā kritiena nav jā­padodas. Ja ir kas tāds, kas uztrauc vai neapmierina mam­mu un tēti, ir jāiet pie audzinātājām vai bērnudārza vadības un jāizrunā. Nav situāciju, ko nevarētu veiksmīgi atrisināt!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mūsdienu jaunieši un patriotisms - citāds, bet joprojām īsts

09:17
18.11.2025
12

Svētku laikā, kad domāju par Latviju un tās nākotni, bieži prātā ienāk jautājums – kā mūsu valsti uztver jaunieši, vai viņiem ir svarīgi, ka dzīvojam neatkarīgā valstī. Brīžiem var šķist, ka tas vairs nav tik būtiski – jaunieši daudz ceļo, daļa izvēlas dzīvot ārzemēs un dažkārt tur jūtas pat labāk. To nevar noliegt – lai […]

Patriotiskie burkšķētāji

09:15
18.11.2025
10

Jociņi, kas ietver nu jau folklorizējušos teicienu “viss ir slikti” ir samērā populāri. Nereti, ja kāds par kaut ko sūdzas, atrodas viens cits, kurš iestarpina frāzi “viss ir slikti”. Pēdējā laikā vairākās sarunās iznācis pieskarties šai tematikai. Īsti neizskaidrojamu iemeslu dēļ mums patīk iedomāties, ka citur dzīve ir labāka, īpaši, ja runa ir par vecās […]

Ievainojamība – pretimnācēja, kolēģa, mana un tava

09:17
17.11.2025
19

Nav jau tā, ka nekad par to neaizdomājamies. Par to, ka esam ievainojami un it viegli kādā brīdī vairs nevaram darīt to, ko līdz šim esam uztvēruši kā pašsaprotamu. Varam nonākt slimnīcā, varam iekļūt ugunsgrēkā, varam vienkārši palikt bez darba vai uzticama drauga. Tomēr – ik reizi, par to atceroties, gribas noskurināties. Attapties. Mēs visi […]

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
33

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
66
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
37

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
32
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi