Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētāja
Vecpiebalgas novadu veidojošās pašvaldības -Vecpiebalga, Taurene, Ineši, Kaive- iebilst pret Dzērbenes iekļaušanu novadā, jo mums ir kredītsaistības 849 818 latu apmērā. Kredīts tika ņemts kā ERAF līdzfinansējums projekta “Dzērbenes ciemata katlu mājas, ārējo siltumtīklu un Dzērbenes vidusskolas iekšējā siltuma sistēmas rekonstrukcijas darbiem”. Kopumā projekts izmaksāja 1, 593 miljonus latu. Pašlaik pašvaldība dzēsusi gandrīz pusi no kopējās sākuma aizņēmuma summas, darījusi visu iespējamo. Kredītsaistības mums ir 25 gadu termiņā, un uzskatu, ka sava budžeta ietvaros esam spējīgi to segt.
Diemžēl jāatzīst, ka esam neizpratnē par masu medijos izskanējušo informāciju, ka Dzērbenes pašvaldības kredītsaistības it kā ir 1,8 miljoni latu. Šo summu veido, pamatsummai pierēķinot procentu likmes maksājumus 25 gadu garumā. Taču uzsvēršu, ka mūsu kredītsaistības ir nedaudz vairāk kā 849 tūkstoši latu.
Runājot par jaunā novada veidošanu, domāju, ka šis jautājums būtu risināms atklātās sarunās. Jūtamies patiešām slikti, ka tiekam atstumti un vainoti pie tā, ko pašvaldībā esam jau izdarījuši. Arī kaimiņpagastu ļaudis, kas līdz šim dzīvojuši saskaņā, pašlaik tiek noskaņoti viens pret otru. Tas ir ļoti nepatīkami.
Esmu skaidrojusi, ka, tiklīdz atdzīvosies nekustamo īpašumu tirgus, pašvaldība pārdos daļu īpašumā esošo ēku. Ar iegūto naudu dzēsīsim savas kredītsaistības. Tas viss ir izdarāms. Un pozitīvais, ka, ieejot jaunajā novadā, Dzērbenē ir jau sakārtota siltuma un ūdens apgādes sistēma pagastā, kas iepriekš bija katastrofālā stāvoklī. Bez ūdens un apkures draudēja palikt pagasta vidusskola, mūzikas skola, bērnudārzs un lielākā daļa pagasta iedzīvotāju. Šobrīd esam paveikuši darbu, kas citām pašvaldībām stāv priekšā. Un jāatzīst, ka tik mazas pašvaldības, kāda esam mēs, nekad nebūs spējīgas veikt šādus milzīgus projektus bez valsts atbalsta. Tas bija risks. Bet mēs to izdarījām, un pašlaik kaimiņi mūs par to soda. Saprotu, ka tuvākajos gados pašvaldība nevarēs finansiālos līdzekļus ieguldīt citos projektos pagasta attīstībā, jo mūsu galvenais uzdevums ir nomaksāt esošās kredītsaistības. Domāju, ka nav arī īsti korekti uzdot mums jautājumu, vai esam pārliecināti, ka tuvāko 25 gadu laikā uzceltajā katlumājā nevajadzēs ieguldīt nekādus līdzekļus. To šobrīd apgalvot nevar neviens. Bet katrā gadījumā, ja kaut kas būs darāms, to nedarīs pašvaldība, bet gan pats siltumpiegādātājs SIA “Dzērbenes siltums”.
Tiem, kuri šobrīd dažādos masu medijos apgalvo, ka Dzērbenes pašvaldība naudu tērējusi neapdomīgi, vēlos paskaidrot, ka katlumājas rekonstrukcija un siltumtrašu nomaiņa bija nepieciešama. Kā jau iepriekš minēju, tā bija katastrofālā stāvoklī. Pašlaik jaunuzceltā katlumāja apsilda Dzērbenes vidusskolu, pagasta pirmsskolas izglītības iestādi, Dzērbenes pili, kurā atrodas pašvaldības telpas, mūzikas skola, bibliotēka, kā arī 77 dzīvokļus daudzdzīvokļu namos. Siltumtrase pievilkta arī līdz bijušajai skolas internāta ēkai. Par šiem līdzekļiem tika sakārtoti ārējie siltumtīkli teju divu kilometru garumā, izbūvēti deviņi siltummezgli un veikti Dzērbenes vidusskolas iekšējā siltuma rekonstrukcijas darbi. Tika sakārtota ūdensapgādes pirmapstrāde. Ūdens tornis tika pārveidots par ūdens rezervuāru un modernizētas ūdens atdzelzošanas iekārtas. Paveiktais darbs ir patiešām apjomīgs. Pierakstījusi: Liene Lote Grizāne
Komentāri