Tā vien šķiet, ka lielākās aktualitātes, par kurām runā, – skolu tīkla sakārtošana, valsts pārvaldes sakārtošana un pašvaldību vēlēšanas – ir tik cieši saistītas, ka pat grūti iedomāties. Lauku pašvaldības ir maigi noliktas pa sitienam. To, ka vairākas skolas ir par mazām un dārgām, vietējie deputāti saprot, arī pedagogi nav tādi nesaprašas, lai dzīvotu uz rozā cerību mākoņa, ka skola kaut ar trim bērniem pastāvēs vismaz tik ilgi, kamēr pēdējais skolotājs aizies pensijā. Bet šajā brīdī ar saprašanu un klusu ciešanu ir par maz.
Ko darīsiet ar mazajām skolām? Tas būs viens no vēlētāju jautājumiem deputātu kandidātiem. Zinot mikroklimatu pagastos, arī to, ka ikviens saprot, ja nebūs skolas, par attīstību nevar sapņot, tādēļ iedzīvotāji aizstāvēs skolu, pieprasīs tās pastāvēšanu, lai cik tas maksātu. Ko atbildēs deputātu kandidāti? Vērtēsim, skatīsimies, par slēgšanu neesam runājuši, tas visiem kopā lemjams – šajā reizē nederēs. Iedzīvotāji prasīs skaidras atbildes. Jācer, ka politiķi, kuri startēs vēlēšanās, pratīs pārliecināt vēlētājus. Kamēr pašvaldība var lemt par skolas slēgšanu un atvēršanu, visas kārtis ir tās rokās. Tāpat kā maks ar nodokļu maksātāju naudu.
Latvijā ierēdņu par daudz. Skan ik dienu kā līgo pirms Jāņiem. Valsts pārvaldes reforma, kuras īstenošana var svinēt pāris desmitgades, jāorganizē. Sabiedriskajā sektorā Latvijā strādā vairāk nekā 200 000 cilvēku, bet šajā skaitā ietilpst arī visi pašvaldību darbinieki, policijas, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību nodarbinātie, arī skolotāji, mediķi. Par to, ka viņi saņem algu ne par ko, skaisti izrunāt māk katrs, kurš tur nestrādā. Kāpēc tādas algas, ko viņš dara, tādu speciālistu mums nevajag, kāpēc tieši viņu pieņēma darbā – jautājumi, uz kuriem deputātu kandidātiem būs jāatbild vēlētājiem. Atkal – taisnošanās nederēs. Bet kā rīkotos pats vēlētājs, ja būtu jāpieņem lēmums?
Komentāri