Ziņu portāls Kasjauns.lv aptaujājis cilvēkus, kuru darbs saistās ar nekustamo īpašumu Cēsīs, Valmierā un Tukumā, kā arī iedzīvotājus, kuri ir dzīvokļa meklējumos. Visi atzīst, ka atrast īres dzīvokli pilsētā nav viegli, savukārt, ja dzīvoklis atrasts, tad lielākoties īres un komunālie maksājumi ir neadekvāti augsti. Jāteic, ka man, par laimi, dzīvokļa meklēšana un neadekvāta maksājuma summa ir gājusi secen, tomēr, dzirdot par draugu situācijām, gribas saķert galvu rokās. Pazīstams puisis un meitene, kuri uzsākuši kopdzīvi un darba gaitas, kā pagaidu mitekli izraudzījušies divistabu dzīvokli, kuru iepriekš īrēja kopā ar vēl vienu cilvēku. Tagad jaunieši par divistabu dzīvokli spiesti maksāt apmēram 300 eiro mēnesī, pusgadu meklējot jaunu dzīvesvietu, neko lētāku nav izdevies atrast. Tas, ka Cēsīs cēsniekiem, kas grib uzsākt patstāvīgu dzīvi, ir grūtības atrast īres dzīvokli par ieņēmumiem atbilstošu cenu, ir problēma, tomēr neizprotama ir arī pašvaldības darbība. Vēloties piesaistīt kvalificētus darbiniekus Cēsīm, cēsnieki tiek aicināti izīrēt dzīvokļus iebraucējiem, precīzāk uzņēmējiem un speciālistiem, nevis vietējiem. Protams, apsveicami, ka Cēsis piesaista jaunos speciālistus, bet kā ar cēsniekiem, kuri šeit auguši un vēlas palikt, bet atbalsta, lai atrastu dzīvokli par adekvātu summu, nav?
Nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” Cēsu nodaļas vadītājs Kārlis Meņģelis aptaujā norādījis, ka nepiekrīt apgalvojumam, ka cilvēki masveidā būtu aizmukuši no Cēsīm. Var viņam gan piekrist, gan nepiekrist. Par piemēru atkal var minēt jauniešu pāri, kuri dzīvokļa meklējumos pētījuši piedāvājumus arī citās pilsētās. Protams, arī citur īres dzīvokļu piedāvājumu klāsts nav simtreiz lielāks, tomēr izvēle ir un maksa par tiem lētāka. Gala rezultāts ir interesants – cēsnieki, kuri neatrod atbilstošu dzīvesvietu, dodas prom, bet iebraucēji sevi lepni sauc par cēsniekiem. Sāk šķist, ka par cēsnieku vairs nesauks iedzīvotāju, kurš dzimis un audzis Cēsīs, bet gan iebraucēju, kurš pārkāpis trīsdesmit gadu slieksni.
