Cēsu novadā aizvien aktīvāk dibinās un darbu sāk iedzīvotāju padomes. Veidot savas administratīvi teritoriālās vienības – pilsētas vai pagasta – iedzīvotāju padomi novadā rosinājuši 12 pagastu un divu pilsētu – Cēsu un Līgatnes – iedzīvotāji.

Novada desmit pagastos -Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpie­balgas, Līgatnes, Nītaures, Raiskuma, Skujenes un Taurenes – un abās pilsētās jau bijušas padomju vēlēšanas, Zaubes pagastā šomēnes notiek pagasta padomju locekļu pieteikšanās un pieteikšana, pēc tam būs vēlēšanas.
Jaunievēlētajām padomēm pirmais darbības solis ir sasaukt sēdi. Oktobrī padomes sēdes noturēja sešās vietās, pirmo 3.oktobrī rīkoja Skujenes padome, tad 13.oktobrī Vaives, 22.oktobrī Līgatnes pagasta, 23.oktobrī Jaunpie­balgas pagasta padome. 30.oktobrī padomes sēdes notika Līgatnes pilsētā un Nītaures pagastā. Šonedēļ 5.novembrī sēdes būs Cēsīs un Raiskuma pagastā, 7.novembrī Amatas pagastā.
Vēl vakar novada pašvaldības vietnē cesis.lv nebija informācijas par Drabešu, Dzērbenes, Inešu un Taurenes padomju sēžu norises laiku.

Padomes sēdes ir publiskas, tajās kā klausītājs var piedalīties ikviens, kā arī izteikt savus ierosinājumus un priekšlikumus. Padomes galvenais uzdevums ir veidot ciešāku saikni starp iedzīvotājiem un pašvaldību, lai veicinātu teritorijas attīstību, taču jāuzsver, ka iedzīvotāju padome ir konsultatīva institūcija. Paš­valdības saistošie noteikumi paredz, ka tā piedalās jautājumos par teritorijas lab­iekārtošanu, kultūras dzīvi un iedzīvotāju iesaisti.

Cēsu novadā ir 23 teritoriālās vienības, 21 pagasts un divas pilsētas. Tātad vēl deviņās teritorijās, proti, pagastos, nav izlemts, vai padome būtu vajadzīga, un pašvaldība nav saņēmusi iedzīvotāju ierosinājumu tās veidošanai. Jāatgādina, lai rosinātu padomes dibināšanu pagastā vai pilsētā, kurā ir mazāk nekā 1000 iedzīvotāju, iesniegums jāparaksta 25 personām; ja iedzīvotāju skaits pārsniedz tūkstoti, ierosinājums jāparaksta vismaz 50 cilvēkiem. Iniciatīvu var parakstīt iedzīvotāji, kuriem konkrētajā teritoriālajā vienībā deklarēta dzīvesvieta vai tajā atrodas viņa īpašums, vai cilvēks ir nodarbināts šajā pagastā, pilsētā.
Kad vietvara saņēmusi ierosinājumu, tā izsludina padomes locekļu pieteikšanos. Ja līdz noteiktajam termiņam pieteikts pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētais locekļu skaits, tiek izsludinātas vēlēšanas. Padomē tiek ievēlētas personas, kas saņēmušas lielāko skaitu balsu.

Būt pašvaldības un iedzīvotāju saiknei

Kas pirmām kārtām būtu jāuzlabo mazajā Līgatnes pilsētiņā un kā sazināties ar iedzīvotājiem aktivizējot, rosinot izteikt priekšlikumus par pilsētas un pilsētnieku vajadzībām. Tās bija divas aktuālākās tēmas, par ko pirmajā sapulcē runāja Līgatnes pilsētas iedzīvotāju padome un uz tikšanos atnākušie iedzīvotāji.

Iepazīties ar jauno veidojumu – pilsētas iedzīvotāju padomi -, bija atnākuši 12 līgatnieši. Un no tā izrietēja arī viens no apspriestajiem jautājumiem, proti, kādus informācijas kanālus izvēlēties, lai ziņas sasniegtu ikvienu, kas dzīvo pilsētā. Līgatniete Rasma Vanaga sacīja: “Uz sapulcēm parasti nāk vieni un tie paši, arī te, uz tikšanos, esam tie paši. Kā iesaistīt visus, arī tos, kas pilsētā uz dzīvi apmetušies nesen?” Viņa atgādināja, ka arī balsojumā par padomi piedalījies maz līgatniešu. “Informācijai jānāk man virsū, nevis man tā jāmeklē,” uzsvēra R.Vanaga.

Izskanēja dažādi ierosinājumi, kā uzrunāt līgatniešus, piemēram, publiskās vietās izvietot digitālos ekrānus, kur lasāms jaunākais par padomes darbu, arī iespēja izmantot informatīvos stendus, kuri gan esot nolietoti. Vairāki sapulces dalībnieki atzina, ka tos vajadzētu vairāk uzraudzīt, aprūpēt.

Runājot par vides un labiekārtojumu uzlabojumiem Līgatnē, uzņēmējs Ainārs Vanags uzsvēra, ka svarīgi atjaunot koka infra­struktūru. “Piedalos starptautiskās tūrisma izstādēs, aicinu braukt uz Līgatni, bet tūristus te sagaida nesakārtota vide. Pie­mēram, Lustū­ža kāpnes,” pauda A.Vanags. Viņš arī vērsa uzmanību, ka par informācijas pieejamību jādomā arī saistībā ar tūristiem. Tā pie Gaujas pārceltuves joprojām ir plāksne, uz kuras saziņai norādīts tālruņa numurs, kas neeksistē.

Savukārt līgatniete Daina Birne atgādināja, ka apmeklētājiem jāatver pieeja strādnieku dzīvoklim, kas kādreizējās papīrfabrikas strādnieku mājās tika atjaunots īpaši šim nolūkam. “Tas ilgi bijis slēgts, nu jau tur viss būs appelējis, taču dzīvokli izveidoja tieši tūrisma vajadzībām,” sacīja D. Birne.

Pilsētnieku ikdiena saistīta arī ar pagastu. Līgatniete Diāna Gustava vērsa uzmanību, ka gan pagasta, gan pilsētas iedzīvotājiem, kas uz Rīgu vai Cēsīm brauc ar sabiedrisko transportu, nav, kur atstāt automašīnu. Nauris Baumanis norādīja, ka steidzami jāuzlabo satiksmes organizācija Vidzemes šosejas un Līgatnes pagasta Nītaures ielas krustojumā, kur lielās satiksmes plūsmas dēļ rīta stundās gandrīz nav iespējams nogriezties uz šoseju.

Iedzīvotāju padome aicināja ikvienu rosināt arī kaimiņus, paziņas apdomāt, kas Līgatnē jāuzlabo, jāsaremontē un kas no tā steidzamākais. Padomes vadītāja Liene Korņejeva pastāstīja, ka jāapkopo un jāprioritizē priekšlikumi, lai tos iesniegtu pašvaldībai, kas sāks izstrādāt nākamā gada budžetu. Padomes loceklis Egīls Kurpnieks norādīja, ka iedzīvotāju ieteikumus svarīgi saņemt līdz 14.novembrim, lai apzinātu izmaksas un runātu par iespējām īstenot vajadzīgo. Viņš arī atgādināja, ka tikpat nozīmīgas kā par infrastruktūru, ir arī idejas par kultūras, izglītības un sociālās jomas jautājumiem. Padomes loceklis Edgars Ricevs uzsvēra, ka svarīgi pilsētas vajadzības vienmēr aktualizēt un neatlaidīgi par to runāt ar pašvaldību.
L.Korņejeva, jautāta par padomes darba virzību iedzīvotāju aktivizēšanā, “Druvai” atzina, ka patlaban tiek uzklausītas vajadzības un vēlmes pilsētas labiekārtošanā, kas, protams, prasīs finansiālos ieguldījumus, ko padome tieši ietekmēt nevar. “Taču primāri ir pajautāt pašvaldībai skaļāk par virzību uz konkrētiem mērķiem. Bet  saredzu, ka turpmākajā darbā mēs  kā iedzīvotāji ne tikai paprasām, bet arī  paši  iesaistāmies ne tikai ar idejām, piemēram, sakārtojam kādu stūrīti. Zinām, ka ir vietas, kur sen sākts mest atkritumus, un tas tā turpinās. To taču varam mainīt paši. Un pat ne  vienmēr vaja­dzīgi  finansiāli ieguldījumi, ir lietas, ko varam padarīt savām rokām un tam rosināt citus,” sacīja L.Korņejeva.

Viņa arī atzina, ka pēc pirmās tikšanās ar Cēsu novada pašvaldības vadību ir sajūta, ka sadarbība būs laba, ka vietvara saredz iedzīvotāju padomes nozīmi. “Jā, padome, visticamāk, būs kā tāds filtrs, lai nodotu pašvaldībai to būtiskāko, ko vēlas iedzīvotāji. Taču jāņem vēra, ka padomes ir jauns veidojums, ka gan mums, padomēm, gan pašvaldībai praksē jāapgūst, kā tieši veidosies sadarbība, kā tai būt iespējami labākai, lai iedzīvotāju balss sasniegtu vietējo varu.”

Sagatavoti, taču pirmajā reizē mazāk apmeklēti

Visnotaļ labi sagatavojusies pirmajai tikšanās reizei ar  saviem tuvākiem un tālākiem kaimiņiem bija Nītaures pagasta iedzīvotāju padome. Taču uz iepazīšanās reizi un sarunu, kā strādāt pieciem ievēlētajiem, bija ieradusies vien saujiņa interesentu.

Kā “Druva” novēroja, drēgnajā rudens vakarā ceļu uz Nītaures Tautas namu, kur ceturt­dien bija izsludināta pirmā oficiālā sēde jaunievēlētajai iedzīvotāju padomei, bija atraduši vien kādi seši nītaurieši, visi brieduma gados un vecāki. Padomē ievēlētie pieci ir dažādu paaudžu pārstāvji, viņi aktīvi uzrunāja atnākušos.

Sarunā padomes locekļi vairākkārt uzsvēra, ka viņiem sadarbībā ar pašvaldību nebūs kāda noteikta vara vai īpaši lielākas tiesības kā pārējiem iedzīvotājiem, par savu uzdevumu padome definējusi galveno raižu un nebūšanu nogādāšanu līdz dzirdīgākām ausīm novada vietvarā. Arī pašvaldības mājaslapā rodamais, ko nozīmē iedzīvotāju padome, vēsta – tās ir “konsultatīvas institūcijas, kas sadarbojas ar pašvaldību, pārstāv vietējās kopienas intereses un ierosina risinājumus teritorijas attīstībai”. Tad nu jau šajā pirmajā tikšanās reizē Nītaures padomes pārstāvji aicināja iedzīvotājus ziņot par jebkādiem trūkumiem, nesakārtotību vai drošības aspektu problēmām pagastā, lai jau drīzumā būtu iespējams apkopot apkaimes lielākās – top trīs līdz piecas – problēmas, kurām būtu nepieciešams vissteidzamākais risinājums.

Padomes pārstāve Inese Gablika sanākušajiem izdalīja padomes izstrādātās papīra veidlapas, kur vietējie iedzīvotāji aicināti pierakstīt savus ieteikumus, saskatītās problēmas vai izsapņotās vēlmes attiecībā uz labiekārtojumiem pagasta teritorijā. Veid­lapas iecerēts izlikt veikalos, bibliotēkā un citās sabiedriskās vietās, lai tās visiem būtu pieejamas.    Ikviens aicināts tās aizpildīt un iesniegt padomei. Savukārt tiem, kas ieteikumus vēlas iesniegt elektroniski, veidlapa būšot pieejama nītauriešu “WhatsApp” sarakstes grupā, kā arī “Facebook” kontā. Kā vairākkārt uzsvēra padomes locekļi – runa nav par personīgās teritorijas uzkopšanu vai sava daudzdzīvokļu nama kāpņu telpu, bet par publisko telpu. Līdztekus padomes darbībai iedzīvotāji tiek mudināti pašvaldībai neatlaidīgi atgādināt par vietējās kopienas vajadzībām, bet par kādiem pārkāpumiem vai nolaidību sabiedriskās kārtības ievērošanā vērsties pašvaldības policijā. Tāpat sarunā ar iedzīvotājiem tika uzsvērts – ja kaut kas būs sakopjams vai atjaunojams, tas, visticamāk, būs darāms kopīgiem spēkiem, iesaistoties visiem, nevis gaidot tikai pašvaldības darbu.

Tiem dažiem nītauriešiem, kas bija atnākuši uz padomes sēdi, jau uzreiz bija, ko teikt par Nītaures centra sakārtošanu, par nelikumīgu atkritumu izmešanu, gan arī pašvaldības īpašumā esošu nekustamo īpašumu savešanu kaut cik sakoptākā izskatā.

Šajā pirmajā iepazīšanās reizē visi šķīrās tīkamā gaisotnē un ar savstarpējiem apsveikumiem.

Padomes locekļi par amatu sadalījumu gan vienojās tikai tad, kad pārējie iedzīvotāji sanāksmi jau bija pametuši. Tiesa, strīdus “Druva” arī šajā sarunā nemanīja, vien jokus. Padome vienojās par amatiem pat bez reālas balsošanas. Par padomes vadītāju izvēlēts visvairāk vietējo atbalstu guvušais Mareks Gabliks, viņa vietnieka amatā iecelts Ingvars Jēkabsons, savukārt padomes sek­retāra funkcijas pildīs I.Gab­lika. Padomē vēl darbosies Gu­nārs Erels un Toms Kuzņecovs.