Tīrs ūdens — bagātība, kas jāsaudzē

Katrs vēlamies atpūsties pie upes vai ezera, kura dzidrajā ūdenī var spoguļoties. Tāpat apzināmies, ka ūdens ir viena no vērtīgākajām dabas bagātībām.

Tā aizsardzība ir viena no galvenajām prioritātēm Latvijas vides aizsardzības politikā. Cik atbildīgi dzīvojam un saimniekojam, saudzējam un izmantojam ūdens resursus, saruna ar Valsts vides dienesta (VVD)    Vidzemes reģionālās vides pārvaldes   piesārņojuma kontroles daļas vadītāju Ilzi Luiku.

– Vidzemē nav vērojamas izteiktas ūdens piesārņojuma problēmas. Tomēr atsevišķās vietās var rasties lokāls piesārņojums, piemēram, avāriju rezultātā, nepareizi ekspluatējot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vai, ja ražošanas uzņēmumi, kas atrodas ūdenstilpju tuvumā, neievēro vides prasības. Ūdens kvalitāti ietekmē arī lauksaimniecības radītais piesārņojums.

– Kādi ir biežākie ūdens piesārņotāji?
– Piesārņojuma slodzi virszemes ūdeņiem rada gan punkt­veida, gan difūzie piesārņojuma avoti. Punktveida avoti ir notekūdeņu izplūdes, kad attīrīti vai nepietiekami attīrīti notekūdeņi no caurules vai pa grāvi nonāk upē vai ezerā.
Savukārt difūzais piesārņojums galvenokārt rodas no lauksaimniecības teritorijām, kur nokrišņu un noteces rezultātā ūdenstilpēs var nonākt augu aizsardzības līdzekļu atliekas un mēslošanas līdzekļi. Ūdens kvalitāti var ietekmēt arī neatbilstoša mēslošanas līdzekļu izmantošana un uzglabāšana.

– Vai lauksaimnieki ir sodīti, ka pārāk tuvu ūdenstilpei izkliedējuši mēslošanas līdzekļus, piemēram, minerālmēslus.
– VVD saņem sūdzības par neatbilstošu mēslošanas līdzekļu izkliedēšanu un uzglabāšanu. Piemēram, no neatbilstoši ierīkotas kūtsmēslu uzglabāšanas krātuves vidē var noplūst virca, kas nonāk tuvējā grāvī un sliktākajā gadījumā arī upē vai ezerā. Savukārt jautājumus, kas saistīti ar mēslošanas līdzekļu izkliedēšanu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, savas kompetences ietvaros izskata Valsts augu aizsardzības dienests.
Izskatot sūdzības par neatbilstošu kūtsmēslu uzglabāšanu, VVD inspektori nereti konstatē, ka kūtsmēsli tiek uzglabāti neatbilstoši prasībām, no uzglabāšanas vietām noplūst virca vai arī vircas krātuvju ietilpība nav pietiekama un tās netiek pietiekami bieži iztukšotas.

Ja pārbaudes laikā konstatē, ka piesārņojums ir nonācis ūdenī, VVD inspektori ņem ūdens paraugus un nodod testēšanai akreditētā laboratorijā. Pēc tam rezultātus izvērtē un salīdzina ar normatīvajos aktos noteiktajām virszemes ūdeņu kvalitātes prasībām.

Konstatējot pārkāpumu, VVD uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu. Lai novērstu pārbaudē konstatētās neatbilstības, VVD pieņem arī lēmumu par veicamajām rīcībām, nosakot konkrētu termiņu pārkāpumu novēršanai, uzrauga tā izpildi.

– Atpūtnieki bieži vien pie upes vai ezera nomazgā traukus.
– Ar šādu rīcību ir jābūt piesardzīgiem. Līdz ar ēdiena atliekām ūdenī nonāk vielas, kas var veicināt aļģu augšanu, savukārt mazgāšanas līdzekļi var negatīvi ietekmēt ūdens organismus.
Ja atpūtas laikā nepieciešams nomazgāt traukus, to vēlams darīt pietiekamā attālumā no ūdenstilpes, lai netīrais trauku mazgāšanas ūdens nenonāktu tieši ūdenstilpē. Ja tiek izmantoti mazgāšanas līdzekļi, ieteicams izvēlēties videi draudzīgus un bioloģiski noārdāmus līdzekļus.

– Ko piesārņojums nodara ūdenim un organismiem, kas tajā dzīvo?
– Piesārņojuma nonākšana ūdenī pasliktina tā kvalitāti un ietekmē ūdens fizikāli ķīmiskos parametrus. Tā var arī pasliktināt peldvietu kvalitāti un samazināt rekreācijas iespējas, veicināt ūdenstilpju aizaugšanu, kā arī negatīvi ietekmēt tajās mītošās sugas. Smagākos gadījumos piesārņojums var izraisīt atsevišķu sugu izzušanu un samazināt bioloģisko daudzveidību.

– Siltās vasarās ezeri zied, savairojas zilaļģes, zaļaļģes.
– Aļģu savairošanās ir dabisks process. Ūdens ziedēšana raksturīga ezeriem, kas ir bagāti ar barības vielām un kuros ir lēna ūdens apmaiņa. Zilaļģu strauju vairošanos veicina silts laiks un neliels vējš, kad ūdens slāņi nesajaucas. Tās pastiprināti savairojas arī ūdeņos ar paaugstinātu fosfora koncentrāciju.

Zilaļģu savairošanās parasti ir dabisks un pārejošs process. Sākotnēji ūdenī var būt novērojami nelieli zaļi vai dzeltenīgi plankumiņi, kas peld pa ūdens virsmu. Zilaļģēm savairojoties, ūdens kļūst biezāks un duļķaināks, un uz tā virsmas veidojas zilganzaļi sakopojumi. Tie īpaši labi pamanāmi vietās, kur vējš tos saskalojis krastā. Zilaļģēm sadaloties, ūdens var iekrāsoties netīri brūnā vai zaļganbrūnā krāsā, iegūt nepatīkamu smaku. Pirms peldēšanās katram pašam būtu rūpīgi jāizvērtē, vai tas ir droši.

– Ko zilaļģes nodara zivīm?
– Savairojušās zilaļģes var izraisīt zivju slāpšanu, jo dzīves cikla un sadalīšanās procesos aļģes patērē skābekli. Atsevišķas zivju sugas ir īpaši jutīgas pret skābekļa trūkumu. Zilaļģēm sadaloties, ūdenī var nonākt toksiskas vielas, kas ietekmē zivju veselību un dzīvotspēju.

VVD saņem ziņojumus par zivju bojāeju vai zivju slāpšanu ūdenstilpēs. Tad apsekojam konkrēto ūdenstilpi, pārbaudām, vai nav konstatējama kāda piesārņojoša darbību, kā arī novērtējam ūdens kvalitāti un veicam skābekļa koncentrācijas mērījumus.

– Gar māju tek upīte, tur bebri uzcēluši dambi. Ko es drīkstu darīt?
– Prasības, kas attiecas uz virszemes ūdensobjektu tīrīšanu un padziļināšanu, ir noteiktas Ministru kabineta 2026. gada 31. marta noteikumos Nr. 176 “Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība”. Pirms darbu uzsākšanas ir būtiski saprast, kādus darbus veiks.

Ja tiek izvākti koku sanesumi vai aizsprostojumi un darbi tiek veikti ar rokas motorinstrumentiem, tāda darbība uzskatāma par virszemes ūdensobjekta tīrīšanu kopšanas un uzturēšanas nolūkos. Šādos gadījumos VVD tehniskie noteikumi nav nepieciešami, tomēr darbu veikšanā ir jāievēro noteiktas prasības. Vienlaikus jāņem vērā, ka grunts izrakšana no virszemes ūdensobjekta šādu darbu ietvaros nav atļauta.

Dzīvojot upes krastā, daudzi vēlas izveidot sev ērtu atpūtas vietu — ar ekskavatoru iztīrīt ūdenstilpes grunti, padziļināt gultni, izcelt augu saknes, pievest krastā smiltis un ierīkot pludmali. Nereti cilvēki neapzinās, ka šādu darbu veikšanai nepieciešams VVD saskaņojums.

– Attīrīšanas iekārtas ir katrā mazākajā ciemā un arī uzņēmumos. Diemžēl ir negadījumi, kad vidē noplūst piesārņoti ūdeņi.
– Tas ir saistīts ar avārijām, bet arī ir situācijas, kad iekārtas ilgstoši nedarbojas un neattīrīti notekūdeņi nonāk vidē. Gaļas, piena pārstrādes uzņēmumos ir svarīgi, lai tiek veikta ražošanas notekūdeņu pietiekama priekš­attīrīšana, lai tos novadot uz bioloģiskajām notekūdeņu iekārtām, netiktu ietekmēta un traucēta iekārtu darbība. Savulaik Straupes pienotavai bija problēmas ar ražošanas notek­ūdeņu attīrīšanu, kad Braslā nonāca neattīrīti notekūdeņi. Tagad uzņēmums ir sakārtojis ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu un arī notekūdeņu bioloģisko attīrīšanu, nodrošinot, ka notekūdeņi tiek attīrīti līdz atļaujā noteiktajiem parametriem. Pēdējos gadus par Strau­pes pienotavu nav bijušas sūdzības. Uzņēmuma interesēs ir, lai iekārtas darbotos. Uzņē­mums regulāri veic pašmonitoringu, kā arī akreditēta laboratorija regulāri ņem notekūdeņu paraugus un veic laboratorisko kontroli. Arī no VVD puses notek­ūdeņu valsts monitoringa ietvaros veicam šī uzņēmuma notek­ūdeņu attīrīšanas iekārtu uzraudzību.

Problemātisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu sarakstā un VVD redzeslokā iepriekš bija arī Līgatnes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas nenodrošināja atbilstošu attīrīšanu. Šobrīd gan Līgatnes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, gan arī citas mazās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir VVD uzraudzībā, un tiek veikta to darbības kontrole. Arī Cēsīs ir problēmas ar lietus ūdens nonākšanu kanalizācijas tīklos. Spēcīgu lietusgāžu laikā sūkņu stacijās var veidoties pārplūdes. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operators SIA “VINDA” šīs pārplūdes uzskaita un veic to monitoringu.
Ne katru gadu VVD inspicē visas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Inspekcijas tiek plānotas, balstoties uz riska analīzi, inspekcijas plānā iekļaujot tās iekārtas, kurās ir konstatētas problēmas un kuras inspekcijas plānā tiek iekļautas saskaņā ar VVD izstrādāto inspekcijas biežuma algoritmu.

– Cēsīs ir daudz automazgātavu. Mašīnas mazgā ar putām, kur paliek izlietotais ūdens?   
– Pirms automazgātavas darbības uzsākšanas tās operatoram VVD jāsaņem tehniskie noteikumi, kuros tiek noteiktas vides aizsardzības prasības, tostarp prasības notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai. Automazgātavas notekūdeņi vispirms tiek attīrīti, speciālās iekārtās atdalot smiltis un naftas produktus, un tikai pēc tam novadīti centralizētajā kanalizācijas tīklā.

Latvijā daba un ūdeņi ir tīri, taču pret tiem nedrīkstam izturēties vieglprātīgi. Mums ir jādomā par to, lai nākamajām paaudzēm saglabātu tīru un kvalitatīvu vidi. Mūsu lielākā bagātība ir tīrs ūdens, svaigs gaiss un nepiesārņota zeme. Ikviena mūsu rīcība — gan apzināta, gan neapzināta — lielākā vai mazākā mērā ietekmē vidi un atstāj tajā savas pēdas.

Tematiskā lapa tapusi sadarbībā ar Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrību un Valsts zivju fonda atbalstu