Zinātnieku komanda no Vides risinājumu institūta (VRI) un SIA “Field and Forest” šoruden ierīkojusi pirmos izmēģinājumus ārstniecības un aromātisko augu eksperimentālajā dārzā, kurā trīs gadus pētīs dažādu šķirņu ražīgumu, bioķīmisko kvalitāti, ģenētisko daudzveidību, kā arī meklēs katrai sugai piemērotākās un bioloģiskajai lauksaimniecībai atbilstošākās audzēšanas tehnoloģijas.
“Field and Forest” ir Latvijas lielākais ārstniecības augu audzētājs. Līdztekus kumelītēm uzņēmums audzē radiolu, ehināciju, piparmētru, ķimenes un citus kultūraugus. Uzņēmums ir gatavs izaicinājumiem, uzsākot audzēt jaunas ārstniecības un aromātisko augu sugas. Pieredze rāda, ka ir ļoti svarīgi atrast katrai sugai piemērotāko audzēšanas veidu, lai ražojošos laukos vairs nebūtu jāeksperimentē. Līdz šim ārstniecības augu audzēšana Latvijā nav pētīta, tāpēc uzņēmums ieguldīs līdzekļus izpētē, kuras rezultāti palīdzēs mazināt nākotnes riskus un atrast pareizāko ceļu dažādu ārstniecības augu audzēšanai.
Pētījums tiek veikts ar Eiropas Reģionālās attīstības (ERAF) fonda atbalstītā projekta “Medicīnisko un aromātisko augu ģenētiskās daudzveidības palielināšana” atbalstu un mērķēts uzņēmējdarbības vajadzībām. Galvenais uzdevums – izpētīt, kā labāk audzēt ārstniecības augus, lai to audzēšana būtu bioloģiski augstvērtīga un ekonomiski izdevīga.
“Samērā nelielās platībās ārstniecības augus Latvijā audzē, taču šādi pētījumi, kā to darīt pareizi, kā gūt maksimāli augstus ražas un kvalitātes rādītājus, pie mums nav veikti,” saka SIA “Field and Forest” projekta zinātniskā vadītāja Arta Kronberga.
Sadarbojoties ar zinātniekiem un ekspertiem no Itālijas un Austrijas, “Field and Forest” pētnieki meklē vēl jaunas ārstniecības augu sugas, kuras attīstīt kā veiksmes stāstu, līdzvērtīgu kumelītēm. Šogad pētnieki atlasīja savvaļā augoša ārstniecības baldriāna, ārstniecības kumelīšu un ārstniecības pieneņu sēklu paraugus. Tos ievāca gan Latvijā, gan citos pasaules reģionos. Lai noorganizētu Latvijas genotipu ievākšanu, uzņēmums aicināja iedzīvotājus ziņot par ārstniecības baldriāna un kumelīšu atradnēm.
Pirmais uzdevums bija savākt ģenētiskos resursus. A.Kronberga: “Šogad tika rīkotas ekspedīcijas, sociālas aktivitātes, lai atrastu dažādas vietas, kur šie ārstniecības augi aug dabā. Sabiedrības atsaucība, līdzdalība bija liela, paldies viņiem par to. Uzgājām gan lielākas, gan mazākas atradnes. Strādājot lūkojām daļu materiāla paņemt izpētei, reizē saglabājot savvaļas populāciju konkrētajā vietā. Ņēmām tikai sēklas, nepostot augu saknes. Ievāktais materiāls tiks sadalīts divās daļās, no kurām viena tiks nodota Latvijas Kultūraugu gēnu bankā, otra sūtīta audzētavai, kur izaudzēs stādus, ko pavasarī stādīsim izmēģinājumu laukos.”
Tomēr, ja jēdziens “klimata pārmaiņas” līdz šim likās tikai skaļš sauklis, tad pēdējie gadi skaidri parāda, ka klimatiskie apstākļi Latvijā mainās. Arī zinātniece norāda: “Tas nozīmē, ka Latvijā arvien vairāk parādās iespēja audzēt arī siltummīlošākus augus. Lai to uzsāktu, vispirms jāstrādā zinātniekiem un jāpārbauda to piemērotība, audzēšanas riski un ieguvumi. Šī iemesla dēļ pētījumā tiks vērtēts, kā Latvijas apstākļos aug kārvele – augs, ko tradicionāli izmanto Ķīnas medicīnā, bet audzē arī daudzās Eiropas valstīs. Lai mēs kaut ko secinātu, jāaplūko dažādi varianti. Gudras lauksaimniecības un vides apsaimniekošanas pamatā ir spēja saskatīt saimniekošanas cēloņu un seku sakarības.”
Baldriāns, ehinācija, kumelīte noteikti izklausās ārstnieciski, bet pienene? “Daudz var saprast no sugu latīniskā nosaukuma. Pienene latīniski dēvēta par Taraxacum officinaletad, bet officinal nozīmē ārstniecības augs. Tātad visi šie augi ir ar ārstniecības potenciālu un šajā projektā nav izvēlēti nejauši. Pētāmo sugu izvēle notika, to saskaņojot ar Eiropas pazīstamākajiem ekspertiem ārstniecības augu jomā. Tās ir augu sugas, kas pieprasītas Eiropas farmācijas tirgū. Ir labi, ka Latvijā ir uzņēmēji, kas spēj paskatīties uz lietām ar citu perspektīvu,” saka A. Kronberga.
Uzņēmuma sadarbības partneris, itāļu agronoms un zinātnieks Andrea Primavera uzsver, ka Latvijā ir unikāls, Alpu reģionam līdzīgs klimats. Šādos apstākļos augošie augi spēj saražot vairāk aktīvās vielas, kuras ir ārkārtīgi nozīmīga komponente farmācijas un kosmētikas produktu ražošanā.
“Ja runājam par pētnieciskajiem nolūkiem paredzētiem lauciņiem, tie ir mazāki un lielāki, pašlaik kopā 15 ha. Projektā ir paredzētas divas lielas sadaļas – viena attiecināma uz ģenētiskiem resursiem, proti, atrast šķirnes, kuras pie mums vislabāk aug, šis izmēģinājumu lauciņš pletīsies trīs ha platībā, otra sadaļa ir agrotehniskie izmēģinājumi, kuros tiek izstrādātas audzēšanas tehnoloģijas katrai sugai. Agrotehniskiem izmēģinājumiem paredzētā daļa jau apstādīta , bet, ņemot vērā šī gada laikapstākļus, otru izmēģinājumu lauku daļu sēsim un stādīsim pavasarī,” saka pētniece. Pētnieku komanda savu darbu saplānojusi tā, lai pēc diviem gadiem uzņēmums apkopotās zināšanas varētu sākt ieviest praksē.
“Field and Forest” mērķtiecīgi strādā eksportam. Projekta zinātniskā vadītāja norāda, ka tas esot arī zināmu biznesa ētikas apsvērumu dēļ: “Uzņēmums audzē ārstniecības augus lielos apjomos, līdz ar to ir spējīgs konkurēt Eiropas tirgū. Ārstniecības augi ir ārkārtīgi plaši izmantojami dažādās jomās lielākos un mazākos apmēros. Uzņēmums ir par veselīgu, savstarpēji atbalstošu biznesa vidi, tāpēc savu produkciju eksportē, dodot iespēju mazākām saimniecībām darboties vietējā tirgū.”
Vislielāko interesi par “Field and Forest” bioloģiski audzētiem ārstniecības augiem izrādījuši Austrijas, Vācijas un Itālijas uzņēmumi, kuri atzinuši Latvijas kumelītes par ļoti augstvērtīgu izejvielu dažādu produktu ražošanai.
Komentāri