“To, ka Cēsīs atrast autostāvvietu ir problēmas, zina katrs iebraucējs. Pusdesmitos no rīta vecā tirgus laukumā novietoju savu mašīnu otrajā rindā. Vēl nodomāju, ka varēs ērti izbraukt. Pēc nepilnas stundas atgriezos, izveidojusies trešā rinda, mašīnas tik tuvu cita citai, ka sapratu, esmu iesprostota. Sēdēju un gaidīju, 45 minūšu laikā nekas nemainījās. Tad pilnīgi nesaprotami, vēl vairāk aizsprostojot iespēju izbraukt, piebrauca un mašīnu apturēja kāda kundze, kāpa ārā un gribēja doties prom. Aizrādīju, ka tā automobili nedrīkst atstāt, lai padomā par citiem. Atbilde bija strupa: “Man arī kaut kur mašīna jāatstāj!” Zvanīju vīram, lai brauc uz pilsētu un ved mani uz tikšanos, kuru nedrīkstēju nokavēt. Mašīna palika iesprostota. Kad pēcpusdienā atgriezos, tā vientuļa stāvēja savā vietā,” pastāstīja autobraucēja un uzsvēra, ka stāsts ir gan par kultūru un cilvēku attieksmi citam pret citu, gan to, ka neviens nekontrolē, kas notiek šajā stāvlaukumā.
