Kamēr bites strādā, biškopji tiekas saietā

Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči” uz “Biškopju vasaras saietu 2025” sabrauca biškopji no visas Latvijas.

Tas ir saiets, lai satiktos, iepazītos, diskutētu par aktuālo, klausītos pieredzes stāstus. Latvijas Biškopības biedrība apvieno 3570 biedrus un ir viena no lielākajām lauksaimnieku organizācijām.   

“Latvijā pamatā ir hobijbiškopība. Ar to nodarbojas dažādu profesiju pārstāvji. Pirms dažiem gadiem tā bija vecākā gada gājuma cilvēku nodarbošanās, tagad ienāk jauni, kuri arī vēlas ieviest jauninājumus. Biškopība ir konservatīva nozare. Stropi ir19.gadsimta konstrukcijas, inventārs nemainās, bet parādās jaunas nianses. Arī bišu ārstēšanā pret ērcēm. Biškopība ir fiziski smags darbs, tiek domāts, kā to atvieglot, kā izmantot jaunās tehnoloģijas. Jaunā paaudze ir ieinteresēta, lai nozare attīstās,” pastāstīja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Brus­bārdis.

Saietā sarunās un diskusijās šovasar uzmanības centrā bija strops: kādu izvēlēties, kā ērtāk aprīkot. Bija iespēja apskatīt norvēģu stropu ar zemāku korpusu, kā arī vairāk uzzināt par iebūvētajiem ziedputekšņu uztvērējiem. Liela bitenieku interese bija par fizioterapeita padomiem ergonomiskam darbam dravā.       
Kā jau biškopju saietā, bija sabraukuši arī biškopības inventāra ražotāji un tirgotāji, Piedāvājumā bija viss dravošanai nepieciešamais.    Kā atzina kāds saieta apmeklētājs: “Ja jau pērk burciņas, traukus medum, tad medus kāres pildās.”

Saietā notika ikgadējais konkurss “Latvijas garšīgākais medus 2025”, tam bija iesniegti ap 40 medus paraugu. V.Brusbārdis atzina,    ka citās vasarās bijis pat divreiz vairāk, samazinājums sais­tīts ar sarežģīto sezonu. Daudzi biškopji tikai tagad sāk sviest vasaras medu. Pavasaris bija auksts un vēls, vasaras medus aizkavējies.    Medus garšas vērtētāji, ikviens saieta apmeklētājs, varēja noteikt favorītu nominācijā “Biškopju iecienītākais medus”.

V. Brusbārdis “Druvai” uzsvēra, ka nozarē sarežģījumu netrūkst. Ne tikai laikapstākļi ik vasaru prot pārsteigt, ir problēmas, kuras, aizstāvot biedru intereses, aktualizē un risina biedrība.

“Eiropā ir medus krīze. Pēc statistikas datiem Latvijā saražojam ap 2300 tonnām medus, vietējais patēriņš ir līdz 1900 tonnām. Biedrība meklē    eksporta iespējas. Mūsu tirgus ir Eiropas Savienība (ES). Taču Vācija, Polija, kur ir noiets, dod priekšroku lētākai produkcijai. Vairum­tirdzniecībā pirms pāris gadiem kilogramu medus pirka par 3,20 eiro kilogramā, patlaban cena ir ap diviem,  pat 1,70 eiro. Mums jākonkurē ar Ķīnu, Ukrainu, kas eksportē lētus produktus. No Ukrainas ES ieved vairāk nekā 40 tūkstošus tonnu medus, no Ķīnas – vairāk nekā 60 tūkstošus tonnu,” pastāstīja biškopju līderis un uzsvēra, ka Latvijā iedzīvotājiem medus ir iecienīts produkts un būtiski kopā ar Zemkopības ministriju cīnīties pret viltota medus ienākšanu mūsu tirgū.   

Saietā piedalījās arī zemkopības ministrs Armands Krauze, kurš pats savulaik bijis biškopis.

Vērtējot šo sezonu lauksaimniecībā, viņš uzsvēra, ka ir lielas reģionālās atšķirības. Kurzemē, Zemgalē prognozē ļoti labas ražas, bet Vidzemē, Latgalē ir slikts gads. “Noskaņojums lauksaimniekiem    nav labs,” atzina ministrs un atgādināja, ka sliktas ražas gados lauksaimnieki saņem valsts un ES atbalstu.

“Pirmo gadu ir mainījusies kārtība, kā to var saņemt. Nevis par platībām, kas nav devušas ražu, bet vērtē, vai neražas gadā saimniecībai kritušies ieņēmumi. Ja piecos hektāros neizaug kartupeļi, tas nenozīmē, ka saimniecībai nav laba raža 200 hektāros graudaugu. Līdzīgi augļkopībā: vieniem pavasarī dārzi nosala, citiem bija ļoti laba raža, un to varēja pārdot par augstu cenu. Šogad pirmo gadu atbalstu var saņemt, ja ieņēmumu kritums saimniecībā bijis par 20 procentiem vidēji piecos gados,” skaidroja A.Krauze. Lai saņemtu atbalstu, tiek vērtēti      pēdējo    piecu gadu ieņēmumi, augstākos un zemākos atmet, izrēķina vidējos ieņēmumus pa trim gadiem; ja kritums par 20, 30    procentiem, kā kurā valstī, tad valsts vai ES nāk palīgā ar atbalstu.   

“Tas dod stabilitāti. Daudz runājam, ka lauksaimniekiem pašiem jādibina riska fonds. Tādi veiksmīgi strādā lielākajā daļā Eiropas valstu.    ES uzstādījums– saimniecībai jāpalīdz, ja ir ieņēmumu kritums. Ja kāds lauks applūst, izkalst vai izsalst, vai kāds dzīvnieks aiziet bojā, tā ir apdrošināšana. Biškopībā gan tā ir specifiska un dārga,” stāstīja ministrs.

Vērtējot aktuālo biškopībā, ministrs uzsvēra, ka viltotais medus Latvijas tirgū rada satraukumu    gan biškopjiem, gan patērētājiem. “Ir tehnoloģijas, lai no cukura sīrupa saražotu ko līdzīgu medum. Tas nav veselībai kaitīgs produkts, to var saukt par sīrupu, ievārījumu vai kā citādi, bet ne medu.    Taču ar parastām tehnoloģijām atšķirību nevar atklāt,” atzina A.Krauze.      

Gada sākumā laboratorijā Igaunijā veiktās DNS analīzes parāda, ka daļa no veikalos tirgotā medus ir ražots rūpnieciski, nevis to ir ievākušas bites, tas ir mākslīgs, nevis dabīgs produkts un neatbilst ES direktīvā noteiktajam, ka medus ir dabīga, salda viela, ko bite ražo no augu nektāra. Diemžēl patlaban nepastāv ES    atzīta metodika medus DNS tes­tu rezultātu izvērtēšanai.

“Ir sāktas sarunas ar Eiropas Komisiju, lai sakārtotu dabīga medus autentiskuma kontroli, lai patērētājiem, kas uzturā vēlas lietot dabīgu medu, un uzņēmumiem, kas to izmanto pārtikas produktu ražošanā, būtu pārliecība par iegādātā medus dabisko izcelsmi. Igauņi izstrādā metodiku, Eiropā ir arī citas laboratorijas, kas stādā šajā virzienā. Analīzes jāveic akreditētās laboratorijās, lai būtu juridisks pamats viltoto medu    izņemt no veikaliem,” skaidroja A.Krauze.
Pēdējos gados sarukušas bioloģiski apsaimniekoto zemju platības. Arī ne viens vien biškopis mainījis saimniekošanas veidu un izvēlējies konvencionālo biškopību.

“Tas saistīts ar cenām tirgū. Vai medus iegūts konvencionālā vai bioloģiskā saimniecībā, cena būtiski neatšķiras. Līdzīgi ir graudkopībā, bet piensaimniecībā cenas ir pat līdzīgas. Svarīgi, plānojot nākamo ES finansēšanas periodu, sekmēt, lai bioloģiskā ražošana saglabājas līmenī, kāds ir pieprasījums, jo nevar atbalstīt ražošanu, kurai nav tirgus. Vie­nīgais,    lai iedzīvotāji vairāk pērk bioloģiski audzētos produktus,” teica ministrs un bilda, ka biškopībā bijušas dažādas vasaras. Savulaik pazīstamais biškopis Andrejs Mizis stāstījis, ka 60.gados bijusi vasara, kad no saimes iegūti 200 grami medus. Pēdējā pusgadsimtā tā nav bijis. Par šo vasaru dzirdēts, ka Vidzemes pusē daudz griķu un bitēm būs labs ienesums, bet griķu medus cienītāju nav daudz. Kāpēc daudz griķu lauku, iemesls vienkāršs– aizkavējušais un lietainais pavasaris, kad varēja sēt, citām kultūrām jau bija par vēlu.

Bez problēmām, sarežģījumiem nav neviena vasara, neviena lauksaimniecības nozare. Bet daba bez ražas neatstāj.