Cēsu Mākslas festivālā uzsver dzīvības trauslumu

Ar trīs unikāliem notikumiem piektdien (18.07.) atklāja Cēsu Mākslas festivālu. Vecajā alus brūzī ar festivāla rīkotāju uzrunu atnācējus aicināja uz izstādi “Kailā dzīvība”.

Festivāla atklāšanā tā direktors Juris Žagars sacīja: “Pirmajā festivālā bijām šajās telpās un 19. festivālā atkal esam šeit, pie uzraksta “Mīlestība nekad nebeidzas”, kas tapa pirmā festivāla laikā. Tā kā telpas, kur pēdējos gados notika laikmetīgās mākslas izstādes, remontē, lai tur taptu pirmais Laikmetīgās mākslas centrs Latvijā, tad sapratām, ka šogad atgriežamies te. Brūža telpas māksliniekus ļoti uzrunā. Un nākamgad festivāla izstādes būs abās vietās.” “Druvai” Juris Žagars atzina, ka nebija domāts atgriezties šajās telpās, bet šogad visi secinājuši, ka vietai ir savs īpašs šarms: “Protams, telpas nav palikušas jaunākas, bet kārtējo reizi pārliecināmies, ka, tiklīdz šādā vietā ienāk cilvēki un māksla, tā telpām parādās cita pievienotā vērtība.” Arī par uzrakstu “Mīlestība nekad nebeidzas” J.Žagars saka, ka tas saglabājies negaidīti ilgi. “Tas ir fenomens. Dažreiz braucu drūmā novembra dienā garām, ieraugu uzrakstu un gribas pasmaidīt, pirmkārt, tāpēc ka atmiņas, otrkārt, tāpēc ka brīnišķīgi pilsētas centrā uz pamestas rūpnīcas fasādes lasīt tādu uzrakstu.”

Daloties šī gada festivāla noskaņās, Juris Žagars teic: “Ir noskaņa, ka festivālam ir jābūt arī turpmāk. Ja godīgi, pirms gada diviem man sāka rasties šaubas. Bet tas, cik stabilu vietu festivāls ieguvis Cēsu kultūras biogrāfijā, mums pašiem ir zināms pārsteigums. Visi ar to rēķinās un gaida, tāpēc tagad to pārtraukt būtu tāda kā nodevība. Otrs – jebko var radīt, ja ir lietotājs, un lietotāju nav mazāk. Redzam, ka pieprasījums ir. Bet lielā sajūta, ar ko galīgi netieku galā, ko darīt ar lielo brīvdabas pasākumu, lielo brīvdabas koncertu šajos neprognozējamos laika apstākļos. Un vienīgais, kas ienāk prātā, es ļoti ceru, ka dome šajā sasaukumā atgriezīsies pie jautājuma, ka mūsu fantastiskajai Cēsu Pils parka estrādei, kādas nav nekur citur Latvijā, vajag atrast veidu, kā uzbūvēt jumtu vasarai. Mūsdienās ir arhitektoniski moderni, interesanti risinājumi. Un, ja tāds jumts būtu, lai nebūtu par milzu naudām jāīrē    un katru reizi no jauna jābūvē, domāju, Cēsis iegūtu. Daudzi pasākumi, kas šobrīd notiek citviet, atnāktu pie mums, un pievienotā vērtība, ko tie atnes, būtu ievērojami lielāki nekā skatuves izmaksas.”

Izstādes viens no kuratoriem Igors Gubenko uzsvēra, ka izstāde “Kailā dzīvība” ietver eksistenciālos jautājumus, pievēršoties dzīvības fenomenam kā dzīvības pamatam, kas globālo notikumu kontekstā ir kļuvusi ļoti trausla. Izstādē apskatāmi atzītu Latvijas laikmetīgās mākslas autoru – Annas Ceipes, Annas Egles, Ievas Putniņas, Haneles Zanes Putni­ņas, Annas Maskavas, Ievas Kraules-Kūnas, Vikas Ekstas, Ievas Raudsepas un Kriša Salmaņa – darbi. Izstādes atklāšanu papildināja performanču mākslinieces Annas Maskavas drosmīgā uzstāšanās.

Savukārt Vidzemes koncertzāles “Cēsis” kino zālē atklāta ukraiņu mākslinieku kolektīva “Open Group” videoinstalācija “Atkārto­jiet pēc manis”, kas iekļauta 60. Starptautiskajā Venē­cijas mākslas biennālē. Vakarā pēc izstāžu atklāšanām koncertzālē “Cēsis” notika indīroka grupas “Sigma” koncerts. Pirmajā daļā skanēja Filipa Glāsa mūzika, otrajā – grupas oriģinālkompozīcijas. Grupai uz skatuves pievienojās Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā.

Sestdien koncertzālē skanēja operdziedātājas Elīnas Garančas solokoncerts “Veltījums”. Šajā koncertprogrammā māksliniece uzsvēra pateicību un mīlestības veltījumu savai mammai, vokālajai pedagoģei Anitai Garančai, kā arī Latvijai, kurā ir uzaugusi un izglītojusies.

26.jūlijā Cēsu Pils parka estrādē uzstāsies Īlingas simfoniskais orķestris no Londonas kopā ar Londonā dzīvojošo latviešu vijolnieku Robertu Balanas. Spāņu komponiste Andžela Luka īpaši latviešu vijolniekam ir radījusi koncertu elektriskajai vijolei un orķestrim ar nosaukumu “Ma­china Humana”, kas pasaules pirm­atskaņojumu piedzīvojis tikai šī gada maijā Londonā.

Savukārt angļu komponistes, filmu mūzikas autores Lauras Rosi skaņdarbs “Ada Īlingā” radies, iedvesmojoties no 19.gadsimta matemātiķes Adas Lav­leisas personības. Cēsu Mākslas festivālā opuss izskanēs kopā ar apvienoto Cēsu skolēnu kori. Tāpat Latvijā pirmo reizi būs iespējams dzirdēt 20.gadsimta britu komponista Malkolma Arnolda “Lielo gastronomisko koncertu”. Tas ir humoristisks skaņdarbs, gastronomiska performance, kurā galvenās lomas atveidos šefpavārs Māris Jansons un aktieris Girts Ķesteris.

Festivāla kulminācija gaidāma 9.augustā koncertzālē “Cēsis”, kad norisināsies “Cēsu vāgneri­ānas” sestais notikums – varēs baudīt komponista Riharda Vāgnera daiļrades virsotni, viņa pēdējās operas “Parsifāls” koncertatskaņojumu.

Turpinot ciklu “Teātru Grand Prix Cēsis”, interesentiem būs iespēja koncertzālē    noskatīties divas no pagājušās sezonas mazās formas izrādēm – 23.augustā Dailes teātra izrādi “Efekts” un 30.augustā Liepājas teātra iestudējumu “Ziloņa dziesma”.

Cēsu mākslas festivāls iekļauts “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025” programmā.