Pašas lasītas un audzētas. Liepēniete Megija Buša Cēsu tirgū piedāvā gan dārziņā izaudzēto, gan mežā salasīto. FOTO: Sarmīte Feldmane
Ceturtdienas rīts Cēsu tirgū bija kluss. Ja citās vasarās šajā laikā uz letēm tika piedāvāti dažādi mazdārziņos, nelielās saimniecībās audzēti dārzeņi, meža veltes, šogad ne.
Tie, kam ir, var prasīt lielāku cenu. Gaileņu litrs maksāja piecus eiro, kartupeļi no 1.80 līdz četriem eiro par kilogramu, melleņu litrs desmit eiro. Kaut pircēju maz, kāds piestāj, painteresējas par cenu, kaut mazumiņu nopērk, jo gribas taču sevi palutināt ar jaunajiem kartupeļiem, gailenēm, meža ogām. Daži satiktie tirgotāji vērtēja, ka, visticamāk, pircēji izmanto karsto dienu, lai aizbrauktu uz jūru, tāpēc viņu tik maz.
“Kartupeļu izvēles tirgū nav, jo nav izauguši, ” saka dārzeņu audzētāja no Priekuļiem. Viņa piedāvā dažāda lieluma jaunos kartupeļus un piebilst, ka citus gadus šiem tupeņiem jau būtu kārtīga miza. “Agri iestādījām diedzētus kartupeļus, auga zem plēves, bet aukstais un lietainais laiks dara savu. Mālsmilts zemē tiem grūti. Slapjais un siltais laiks veicinās lakstu puvi,” pastāsta kartupeļu tirgotāja un vērtē, ka gan jau izaugs tik, lai pašiem pietiktu, bet vai būs, ko pārdot, vēl grūti pateikt. Viņai piemājas dārziņu apskādējušas arī mežacūkas, izpostījušas pusi kartupeļu tīruma.
Megija Buša no Liepas piedāvā gan siltumnīcā, gan vagā audzētas dilles, redīsus, zemenes, arī gailenes, mellenes un svaigus liepziedus.
“Pēdējās dienās, lai salasītu gailenes, jānoiet vairāki kilometri. Ja Jāņos un pagājušonedēļ varēju salasīt divus spaiņus, trešdien mājās nācu ar sešiem litriem. Melleņu būs maz, izstaigāju mežu, purva malā pa odziņai vien divus litrus salasīju. Ogas skaistas, gatavas, bet paskābas, jo pietrūcis saules. Pagājušonedēļ, arī šīs nedēļas sākumā bija meža zemenes, nu vairs nav, ko lasīt,” par meža veltēm pastāsta liepēniete un atgādina, ka nav viegli ne salasīt, ne izaudzēt, ne arī pārdot.
Dārzā un siltumnīcā viss iesēts laikus, bet aug lēni. Zirņi gan izstiepušies saimnieces augumā, tuvākajās dienās varēs vākt pākstis. Ar smaidu Megija piebilst, ka sējusi 110.dienā, ne simtajā.
“Šovasar viss vēlāk. Siltumnīcā viens arbūziņš aizmeties, gaidu, kad nogatavosies tomāti, paprika. Gan jau būs. Toties kartupeļiem nav Kolorado vaboļu,” pastāsta Megija un uzsver, ka laikapstākļus ietekmēt nevar, var vien gādāt, lai iestādītais un iesētais ir aprūpēts. Viņa nepārtraukti mācās, par katru jauno kultūru, kuru ar dzīvesbiedru Robertu izlēmuši audzēt, izlasa bibliotēkā pieejamo literatūru. “Latviešu tautas ticējumos ir daudz padomu,” atgādina liepēniete un atklāj, ka viņai siltumnīcā pie ieejas pakārts laimes pakavs, bet iekšā no Ēģiptes atvesta zila, tā saucamā turku, acs. “Lai audzē un sargā ražu,” saka Megija un pauž pārliecību, ka dārzs nozīmē daudz darba un arī gandarījuma.
