Vēja parki. Vislabāk, ja to nebūtu, uzsver ne viens vien

Publiskajā apspriešanā par vēja elektrostaciju (VES) būvniecības aizliegumiem Cēsu novadā klātienes tikšanās reizēs Nītaurē un Stalbē iedzīvotājiem bija viens jautājums – kādas likumīgas iespējas aizliegt vēja parku ierīkošanu vai vismaz ierobežot stabu augstumu un noteikt daudz maz pieņemamu attālumu no apdzīvotajām vietām un viensētām.

Aizliegt vēja parkus visā novada teritorijā vietvarai nav tiesību, abās sapulcēs atgādināja novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Teritorijas plānošanas un stratēģiskās attīstības nodaļas vadītāja Madara Jenerte. Elektroenerģijas ražošana ar vēja elektrostacijām Latvijā ir legāla uzņēmējdarbība, pašvaldībām nav juridisku tiesību pieņemt absolūtu aizliegumu.

Taču teritorijas plānojumā var noteikt vietas, kur VES būvniecība nav atļauta. Ierobežojumiem jābūt pamatotiem, tie var būt dabas faktori, kultūrvēsturiski nozīmīgas vietas, tajā skaitā ainavas.

Publisko apspriešanu Cēsu novada dome izsludināja, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par teritorijām, kurās novada teritorijas plānojumā būtu jānosaka aizliegums vēja elektrostaciju, kuru jauda pārsniedz 20 kW, būvniecībai. Pašvaldība izstrādā jaunu teritorijas plānojumu, ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, kurā nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Ņemot vērā novadnieku protestus pret vēja parku būvniecības iecerēm, pašvaldība, strādājot pie plānojuma, izvirzīja mērķi noskaidrot vietējo iedzīvotāju un ieinteresēto pušu viedokli par vietām, kurās plānojumā būtu jāaizliedz vēja elektrostaciju būvniecība. Šim nolūkam izstrādāta aptauja. To vēl līdz 20.jūnijam aicināts aizpildīt ikviens novadā deklarētais iedzīvotājs, kas sasniedzis 16 gadu vecumu, personas, kam novadā pieder īpašums vai reģistrēts uzņēmums. Ap­taujas rezultātus pašvaldība varēs izmantot kā argumentus, lai pamatotu vajadzību ierobežot VES būvniecību.

Gan Nītaurē, gan Stalbē paš­valdības Teritorijas plānošanas un stratēģiskās attīstības nodaļas vadītāja M.Jenerte skaidroja aptaujā iekļauto jautājumu būtību, bet ne viens vien sapulces dalībnieks bija neapmierināts, norādot, ka ierobežojumiem VES būvniecībai jābūt daudz stingrākiem.

Divas galvenās iedzīvotāju prasības – iespējami palielināt vēja turbīnu attālumu no dzīvojamām ēkām un apdzīvotām vietām, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un iespējami samazināt atļauto turbīnu augstumu. Bet, protams, kopējais noskaņojums – novadā vēja parkus vispār neatļaut.

Nītaurē uz tikšanos bija ieradies ap simts cilvēku, vietējie un no citiem novada pagastiem. Zaubēnieši, nītaurieši un skujenieši organizējušies biedrībā “Drosme darīt”, jau aktīvi sadarbojas ar pašvaldību, meklējot argumentus, lai ierobežotu vēja elektrostaciju būvniecību ainaviskās teritorijās un pie mazciemiem, kā arī samazināt atļauto vēja turbīnu augstumu. Te jāpiebilst, ka, cik tuvu (vai tālu) pie pilsētām un ciemiem drīkst atrasties VES, ir konkretizēts, bet mazciemiem nav administratīvu robežu, tāpēc šādu attālumu noteikt nevar. M.Jenerte vērtēja, ka mazciemu jautājumu var risināt, nosakot ainaviski nozīmīgas teritorijas.

M.Jenerte skaidroja aptaujā iekļauto jautājumu būtību un atbilžu nozīmi, lai teritorijas plānojumā maksimāli iekļautu iedzīvotāju vēlmes. Un vēlreiz tika atgādināts, ka ierobežojumiem jāatbilst valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Uz zāles ieteikumiem teritorijas plānojumā iekļaut tādus VES būvniecības nosacījumus, kādus vēlas iedzīvotāji, nerēķinoties ar valsts līmenī paredzēto, M.Jenerte norādīja, ka tādu dokumentu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, visticamāk, apturēs un iespējami arī tiesas procesi. Uz izsaucieniem, ka tas nekas, galvenais, ka VES būvniecība tiks ierobežota, M.Jenerte atgādināja, ka teritorijas plānojums ir dokuments, kas nepieciešams pašvaldības, tajā skaitā uzņēmējdarbības, attīstībai. Tā tiks kavēta, ja plānojums nestāsies spēkā.

Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins komentēja, ka VES vadlīnijās līdz kultūras objektiem norādīts trīs kilometru attālums, dome var balstīties uz to. Un tad, kas grib, lai tiesājas. Savukārt Cēsu novada domes šī sasaukuma deputāts Andris Mihaļovs, kurš jaunajā domē nav ievēlēts, uzsvēra, ka svarīgākais ir cilvēki un viņu labsajūta.

Novadnieki, kuri dzīvo SIA “Nītaure Green Energy” plānotā vēja parka teritorijā, Zaubes, Skujenes un Nītaures iedzīvotāji, jau divās tikšanās reizēs pašvaldībai norādījuši, kas viņiem nav pieņemams. Arī šoreiz izskanēja tie paši argumenti – bažas, ka vēja rotori var ietekmēt cilvēku, dzīvnieku veselību un ainavu, kas savukārt var ierobežot uzņēmējdarbību. Tāpat ļoti iespējamā īpašuma vērtības samazināšanās, īpašuma attīstības iespējas. Lauku tūrismā iesaistītais Dzin­tars Bērzkalns no Zaubes uzsvēra, ka rūpnieciskie, augstie vēja rotori degradēs ainavu un apdraudēs arī cilvēku veselību. Aukstajā gadalaikā rotoru lāpstiņas apsmidzina pret apledošanu, cik tālu ķīmiskā viela nokļūs? Zaubes pagasta Annu iedzīvotāja pastāstīja, ka atjauno degradētu vietu, ieguldīti līdzekļi, būvējas un jau uzbūvējušies kaimiņi, bet vai paliks, ja virs tuvējā meža sliesies vēja rotori? Nītauriete Dace Eipure atgādināja, ka no teritorijām, kurās plāno Nītaures vēja parku, iztek vairākas upītes. Kā būvniecība ietekmēs hidroloģisko situāciju? Kāds nekustamā īpašuma saimnieks pauda, ka viņa zemes vērtība ļoti samazināsies, lai tad VES attīstītāji to kompensē.

Atsaukušies pašvaldības aicinājumam uz klātienes tikšanos bija arī Veselavas un Amatas pagasta Velmeru apkaimes iedzīvotāji. Ilze Dragone no Velmeriem sacīja: “Turbīnu, kas būs 800 metrus no manas mājas, nevaru neredzēt. Esmu viensētniece. Mēs, viensētnieki, nevaram savākt pietiekami daudz parakstu, lai protestētu pret vēja parku. Ceru, ka glābs rubenis, melnais stārķis, kas dzīvojot mūspuses mežos”.

I.Dragoni uztrauc “Lat­vijas valsts mežu” izsolītā teritorija Amatas pagastā. Savukārt par mežu platību no Veselavas Bērz­kroga uz Rāmuļu pusi, ko arī “Latvijas valsts meži” izsolījuši potenciālajam VES attīstītājam, uztraukusies Mauriņu ģimene no Bērzkroga. Ieradušies uz sanāksmi, lai labāk izprastu situāciju.
I.Suija-Markova sacīja, ka pēc ziņām, kas ir pašvaldību rīcībā, abas šīs izsoles ir apturētas. Pašvaldība Zemkopības ministrijai pieprasījusi informāciju par tālāko procesu.

Stalbē pagājušajā ceturtdienā notikušo sanāksmi, kurā I.Suija-Markova un M.Jenerte arī skaidroja pašvaldības iniciatīvu rīkot publisko apspriešanu un iedzīvotāju aptaujas vajadzību, ar viedtālruni filmēja kāda raiskumiete, no sarunām izskanēja, ka aktīviste saistīta ar politisko spēku “Suverēnā vara” – “Apvienība Jaunlatvieši”. Sapulcē piedalījās arī Katrīna Alksne-Alksnīte, kas pārstāv Jaunlatviešus, kas piedalījās Cēsu novada domes vēlēšanās, bet deputāta vietu neieguva. K.Alksne-Alksnīte citēja Satver­smi, uzsverot Latvijas pilsoņu tiesības uz labbūtību. Savukārt Raiskuma pagasta iedzīvotājs, gados jauns sapulces dalībnieks atzina: “Paldies, ka pašvaldība rīkojas proaktīvi un meklē likumiskas iespējas, kā ierobežot Lat­vijas ainavai svešas, videi un cilvēkiem nepieņemamas būves.”

Par iespēju, ka Pārgaujas apvienības pagastos varētu tikt būvēta VES, visvairāk bija satraukušies Daibes ciema iedzīvotāji. Satraukumu radījusi medijos izskanējusī atziņa, ka vēja elektro­stacijām piemērota vieta varētu būt atkritumu apsaimniekošanas poligoni, piesaukts arī Daibes vārds. Zemniece Gunita Magone, kuras saimniecība atrodas netālu no Daibes poligona, pauda, ka viņai jau nereti nākas ciest no smakām, kas nāk no poligona puses, viņa nepavisam nevēlētos, lai ainavu aizēnotu augstie vēja rotoru stabi.

Daibēnieši satraukušies, ka tagad Stalbē notiek saruna par VES. Kā to saprast? I.Suija-Markova norādīja, ka Stalbe kā sapulces vieta izraudzīta, lai būtu aptverta novada teritorija, nekādu ieceru par VES šajā apkaimē nav bijis un nav. “Mums svarīgi veikt aptauju, arī tikties ar cilvēkiem, lai zinātu, ko tieši domā Cēsu novada iedzīvotāji, un varētu tam atbilstoši rīkoties,” uzsvēra Inese Suija-Markova.