Dabā nenotiek pēc cilvēka prāta. Bet cilvēks to ietekmē

Mākslas telpā “MALA”, Cēsīs, iniciatīva “Zaļais barometrs” organizēja priekšvēlēšanu diskusiju ar Cēsu novada deputātu kandidātiem. Tēma -  klimata, dabas un vides politikas jautājumi. Paust uzskatus un diskutēt bija uzaicināti novada pašvaldību vēlēšanu sešu sarakstu kandidāti.

“Diskusijas rīkojam Rīgā, Jelgavā, Cēsīs un Liepājā. Bija četri kritēriji, pēc kuriem vērtējām partijas un to apvienības. Kas tiem neatbilda, neaicinājām. Mums svarīgi piemērot vienādus kritērijus visās četrās pilsētās,” skaidroja diskusijas vadītāja, Lat­vijas Dabas fonda interešu aizstāvības koordinatore Madara Merle.

Diskusijai Cēsīs pēc vienotās atlases metodoloģijas bija uzaicināti: “Kustība “Par!”, to pārstāvēja Mārtiņš Šteins; “Jaunā Vie­notība” bija deleģējusi Inesi Suiju-Markovu; Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēv­zemei un Brīvībai/LNNK” – Aināru Amantovu; Zaļo un Zem­nieku savienība, “Latvijas attīstībai”, Vid­zemes partija, Lat­vijas Zaļā partija – Arti Rasmani; “Latvija pirmajā vietā” – Kristapu Bergu; “Pro­g­resīvie”- Jāni Jenertu.

Par dabas un vides, klimata pārmaiņām katram ir savs viedoklis. Diskusijas dalībnieki ar nelielām niansēm daudzos jautājumos bija vienisprātis. Par to, ko partijas domā par vēja parkiem, “Druva” jau rakstīja. Atbalsts iedzīvotāju pretestībai to būvniecībai arī šoreiz izskanēja no visiem. Tiesa, līdztekus arī pateiktais, ka tā ir valsts politika, bet tomēr jāmēģina iespraukties varas kabinetos un rīkoties atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām.

Uz plašāku diskusiju deputātu kandidāti tika rosināti par Cēsu novada integrēto ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu līdz 2030. gadam. Tajā minēti gan riski, kas mūs sagaida nākotnē, gan jādomā par pielāgošanos pārmaiņām. Atjaunīgā enerģija, ēku siltināšana, energoefektivitātes pasākumi -    pēdējos gados ikdienā tik bieži dzirdētie vārdi papildināja daudzu teikto.

“Piedzīvojam aizvien ekstremālākus laikapstākļus, lietavas un vēju. Cik piemērota ir infrastruktūra? Lietus ūdeņu savākšana, ceļu uzturēšana, par to jādomā,” sacīja I.Suija-Markova, bet A.Ras­manis uzsvēra, ka jāiztīra grāvji, lai ūdeņi var aizplūst, nevis tiem jātek pa ceļu, pārvēršot to upē. A.Amantovs atgādināja par kanalizācijas sistēmu sakārtošanu.

“Līgatnē izbūvētas mūsdienīgas attīrīšanas iekārtas, bet lietus laikā tās nespēj veikt savu funkciju un neattīrīti notekūdeņi nonāk Gaujā. Pašvaldība par to maksā sodu,” atgādināja A.Rasmanis, bet I.Suija-Markova pastāstīja, ka novadā agrākos gados nav ieguldīts attīrīšanas iekārtu sakārtošanā un uzturēšanā. Ir nokartētas visas attīrīšanas iekārtas novadā, jāvērtē konkrētas situācijas, jāizstrādā programma, kā tās sakārtot.

J.Jenerts atgādināja, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām ir cīņa ar sekām. “Izmantot  finansējumu, kas paredzēts, lai pielāgotos, iedzīvotāju informēšanai. Būs karstuma viļņi, kā apēnot mājas, kur glabāt pārtiku, ja nav elektrības,” bilda J.Jenerts, bet M.Šteins atzina, ka iedzīvotājiem jāpalīdz vienoties par ēku renovāciju.       

J.Jenerts atgādināja, ka jārisina notekūdeņu jautājums Cēsīs, Vie­nības laukumā. I.Suija-Mar­kova paskaidroja, ka pašvaldībā strādā pie novada zaļināšanas, top plāns uz dabā balstītiem risinājumiem.

Tā bija viedokļu apmaiņa par ļoti konkrētu tēmu, kurā dalībniekiem līdz šim dažādas zināšanas un arī pieeja tam, ko un kā pašvaldība iecerējusi vai risina kādu problēmu. Domes priekšsēdētāja vietnieces I.Suijas-Markovas darba pienākumi četrus gadus bijuši saistīti ar vidi. Ne viena vien kandidāta kāda neizdarīta darba pieminējums vai teiktais, ka tas jādara, bija jau domei zināma problēma, kas tiek risināta, top, vai jau ir konkrēts plāns.

Protams, var pārmest deputāta kandidātiem, ka nav iepazinušies, kāpēc nezina, ko pašvaldībā dara, ja jau tuvā nākotnē domā pieņemt lēmumus labākai dzīvei. Taču par plāniem, ko lemj darba grupās, kādi projekti iecerēti, ko tie dos sabiedrībai, publisku informāciju neatrast.

Deputātu kandidāti arī pauda viedokli par bioreģionu, ko tas dos.  Kad tika pieminēts šis vārds, kāds diskusijas klausītājs noteica, ka atkal kaut kādas Eiropas prasības. I.Suija-Mar­kova paskaidroja, ka tā ir pašu iniciatīva, ka četras pašvaldības parakstījušas memorandu, ar kuru var iepazīties internetā.    Pro­tams, ja seko līdzi vides jautājumiem, garām nevar palaist. A.Amantovs vērtēja, ka bioreģiona mājaslapā nekā jauna nav. Tas gan, ka saņemta balva par bioreģionu. “Saldsērīgi pasniegts, bet ir jāstrādā ar labām domām par nākotni,” teica A.Amantovs. Savukārt J.Jenerts uzsvēra, ka bioreģiona ideju atbalsta, bet tās pamatā jābūt ekonomikai. A. Rasmanis atzina, ka bioreģiona iniciatīva ir pozitīva, bet, lai kaut ko darītu, jāsakārto infrastruktūra. “Vai tūrists brauks uz bioloģisko saimniecību tālu no pilsētas pa neizbraucamu ceļu,” atgādināja A.Rasmanis.

K.Bergs un M.Šteins ikvienā vides jautājumā pauda pārliecību, ka iedzīvotāji jāizglīto, sākot ar procesiem dabā, klimata pārmaiņām, atkritumu šķirošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.    “Jāinformē iedzīvotāji, lai veidotos sapratne par vidi, atjaunīgo enerģiju,” uzsvēra K.Bergs, bet J.Jernerts atgādināja, ka visas problēmas izraisa cilvēki. “Ri­sinājums ir veicināt izpratni,” sacīja deputāta kandidāts un piebilda, ka tiek īstenoti ļoti daudzi projekti un nepietiks entuziastu, kuri to dara.

Ir daudz tēmu par vidi, dabu, klimatu un cilvēku. Tie visi ir vienoti. Trāpīgi teica J.Jenerts: “Runāt zaļi nenozīmē zaļi darīt.” To, ko runā, dzirdam, kaut arī ne vienmēr, bet tas, ko darām pareizi vai nepareizi, vai nu paliek nepamanīts, vai par to nezinām.

Deputātu kandidātu diskusija pierādīja, ka katram vides jautājumi ir būtiski, tos nedrīkst atlikt uz vēlāku laiku, jāvērtē, kas    svarīgākais, un jādomā, lai rīt nerastos jaunas problēmas. Vides jautājumiem šogad pašvaldības budžetā paredzēti 1,9 miljoni eiro, pērn bija 2,4 miljoni eiro. Cik nākamgad, to lems jau jaunā dome.