Tuvojoties vēlēšanām, “Druva” politiskajiem spēkiem, kas kandidē uz deputātu vietām Cēsu novada domē, uzdod jautājumus par iedzīvotājiem svarīgām jomām. Seniori ir būtiska iedzīvotāju daļa novadā, tādēļ ieskatījāmies programmu pieteikumos, ko partijas sola tieši šai vecuma grupai. Jāteic, tieši senioru īpašās vajadzības tomēr atsevišķi nav izceltas, tikai pieminētas pāris teikumos. Izņēmums ir Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”, kura pieteikumu sāk tieši ar senioriem, atzīmējot konkrētus punktus, kā plānots atbalstīt šo iedzīvotāju grupu.
Atbildes publicētas saņemšanas secībā. Politiskos spēkus “Druva” aicināja norādīt atbildes sniedzēju un iekļauties līdz 1000 zīmēm, atzīmējot, ka garāka vai nekonkrēta atbilde var tikt īsināta.
POLITISKĀ PARTIJA “PAŠCIEŅA”
Programmas pieteikumā rakstīts: “Cēsu novadā dzīvo arī seniori un cilvēki ar veselības problēmām, kuriem bieži nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi.
-Programmā atzīmējat nepieciešamo atbalstu veselības aprūpei. Kas, jūsuprāt, vēl ir būtisks senioriem pašvaldības līmenī?
GATIS BITAINIS:
-Senioru galvenais jautājums – pensijas, kas tiek maksātas no valsts budžeta. Taču arī pašvaldība var padarīt mūsu senioru dzīvi ērtāku un patīkamāku.
Nozīmīga problēma daudziem no mūsu senioriem ir publiskās pirts trūkums Cēsīs. Ja pirti nevar uzturēt privātais sektors, tad tas būs jādara pašvaldībai.
Cits svarīgs jautājums ir vientulības problēma. Acīmredzot pašvaldībai vairāk jāiesaistās pensionāru apvienošanā atbilstoši hobijiem. Mūsu novadā ir diezgan daudz mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu senioru vajadzībām, bet ne jau visi aizraujas ar dejošanu un dziedāšanu. Pašvaldībai vajadzēs izpētīt, ko tad mūsu seniori vēlas kopīgi darīt.
Mums jāparūpējas arī par sabiedriskā transporta pieturu labiekārtošanu senioru ērtībām, jo daudzi mūsu seniori tajās pavada daudz laika.
Piemaksas pie pensijas no pašvaldības budžeta mēs apsolīt nevaram, jo neesam pārliecināti, ka varēsim izpildīt šādu solījumu. Bet, ja budžeta stāvoklis ļaus, ja Cēsis būs bagātākas, noteikti izskatīsim šādu iespēju.
“JAUNĀ VIENOTĪBA”
Programmas pieteikumā rakstīts: “Novada viedums ir mūsu seniori, novada enerģija ir mūsu jaunieši, novada spēks – ikviens tā iedzīvotājs, tāpēc mūsu prioritāte ir un būs cilvēku labklājība un drošība.”
-Kā plānojat nodrošināt senioru labklājību un drošību?
JĀNIS ROZENBERGS:
-Senioru pensijas un to indeksēšana ir nacionālās valdības atbildība un pienākums. Pašvaldība var rūpēties par senioru labsajūtu, drošību un sociālo aizsardzību. Esam atbalstījuši un arī turpmāk atbalstīsim senioru nevalstiskās organizācijas gan ar ikgadēju dotāciju organizāciju uzturēšanai, gan arī finansējumu pasākumiem vai projektiem. Esam nodrošinājuši telpas senioru biedrībām un aktivitātēm. Ļoti pieprasīta aktivitāte ir senioru ekskursijas, kas ļauj apmeklēt skaistas un neatklātas vietas mūsu novadā. Tas būtu turpināms. Tiek sniegts atbalsts dažādām senioru kultūras aktivitātēm: deju kopām, ansambļiem, lietišķajām studijām un citiem kultūras kolektīviem.
Atsāksies arī tā dēvētais veselības projekts, kas dod iespēju senioriem piedalīties fiziskās aktivitātēs, piemēram, nūjošanā un vingrošanā. Senioriem, vecākiem par 75 gadiem, ir pieejami arī divi bezmaksas braucieni mēnesī sabiedriskajā transportā. Mazaizsargātākajiem senioriem pašvaldība nodrošina dažāda veida sociālo atbalstu, piemēram, mājas aprūpi, medikamentu un medicīnas pakalpojumu daļēju apmaksu, līdzmaksājumu pansionātos, dienas centru “Gaujaslīčos”, transporta pakalpojumus 1.un 2.grupas invalīdiem u.c.
“SUVERĒNĀ VARA”, “APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI”
Programmas pieteikumā rakstīts: “Atbalsts invalīdiem, pensionāriem un maznodrošinātām grupām. Iekļaujoša sociālā palīdzība, diennakts uzticības tālrunis, pabalsti medikamentiem, briļļu iegādei.”
-Kādu atbalstu plānojat pensionāriem?
KATRĪNA ALKSNE-ALKSNĪTE:
-Novada nākotne sākas ar cieņu pret pagātni. Un šī pagātne dzīvo mūsu senioros. Viņi ir tie, kas veidojuši mūsu mājas, laukus, ielas un skolas. Viņi ir stāsti, atmiņas un pieredze, kas savieno paaudzes. Lai senioriem nodrošinātu pilnvērtīgu un cieņpilnu dzīvi, ir svarīgi paplašināt un papildināt esošo pakalpojumu klāstu. Tādējādi iespējams:
- uzlabot atbalstu senioriem, īpaši veselības aprūpē un ikdienas palīdzībā; tas ietver arī papildu finansējumu zobārstniecībai, redzes korekcijai un mobilitātes nodrošināšanai;
- mazināt sociālo izolāciju un vientulību lauku teritorijās, izveidojot senioru dienas centrus un atbalsta grupas, kur viņi var tikties, komunicēt un piedalīties sabiedriskās aktivitātēs;
- palīdzēt ģimenes locekļiem, kuri ikdienā rūpējas par vecākiem vai radiniekiem, nodrošinot atelpas brīža pakalpojumus un profesionālu aprūpes aizvietotāju īslaicīgai palīdzībai;
- veicināt senioru piekļuvi sabiedriskajiem, digitālajiem un veselības pakalpojumiem, piedāvājot mācības datorprasmēs, palīdzību e-pakalpojumu lietošanā un ērtu transporta nodrošinājumu līdz ārstiem vai iestādēm.Šādu pasākumu ieviešana sekmēs senioru labbūtību un drošību visā Cēsu novadā.“
“LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”
Programmas pieteikumā rakstīts: “Organizēt pasākumus, kas iesaista seniorus un mazāk aizsargātās sabiedrības grupas.”
-Kādi pasākumi palīdzētu iesaistīt seniorus?
KRISTAPS BERGS:
-Mūsu programma paredz īpašu uzmanību pievērst vecākā gadagājuma cilvēkiem, veidojot viņiem piemērotas aktivitātes un kultūras pasākumus. Svarīgi, lai pasākumi būtu pieejami un par tiem būtu skaidra informācija. Jau šobrīd esam uzsākuši sadarbību ar Cēsu pansionātu, tur regulāri organizēsim senioriem piemērotas sportiskas aktivitātes, spēles un komunikācijas pasākumus, kur viņi darbosies kopā ar bērniem. Bērni tiks iesaistīti sarunās un kopīgās nodarbēs ar senioriem. Šāda paaudžu sadarbība veicina cieņu, sapratni un dzīvesprieku. Mēs strādāsim, lai šādas aktivitātes notiktu regulāri un ar laiku būtu pieejamas plašākam mūsu novada senioru lokam.
“KUSTĪBA “PAR!””
Programmas pieteikumā rakstīts: “Seniori – mūsu novada spēks. Izveidosim Senioru lietu padomi, atbalstīsim senioru interešu grupas, radīsim iespējas aktīvai, veselīgai, cieņpilnai ikdienai. Atbalstīsim vientuļos seniorus.”
-Kāda loma būtu Senioru lietu padomei, kādēļ tā nepieciešama?
Komandas vārdā atbild MĀRTIŅŠ ŠTEINS:
-“Kustība “Par!”” uzskata, ka novadā ir nepieciešama Senioru lietu padome kā līdzdalības platforma, kur seniori sarunājas ar lēmumu pieņēmējiem, tiek uzklausīti un viņu pieredze tiek novērtēta. Mums svarīga ir cieņpilna, nevis formāla sadarbība. Padome palīdzēs veidot pašvaldības, senioru biedrību un kopienu saikni, sniedzot iespēju ietekmēt lēmumus sociālās drošības, veselības, kultūras un mobilitātes jautājumos, kopā veidot atbalsta programmas un risināt citus jautājumus.
Atbalstīsim senioru skolu attīstību, lai veicinātu digitālās prasmes, veselības pratību un civilās aizsardzības zināšanas. Apzināsim vientuļos seniorus, meklēsim risinājumus vientulības mazināšanai un veicināsim paaudžu sadarbību – ar kopīgiem projektiem, svētkiem un sarunām, kur satiksies bērni, jaunieši, vecāki un seniori.
Gan senioriem, gan sabiedrībai kopumā nepieciešamas plašākas un reālas līdzdalības iespējas. Kamēr citur Latvijā jau aktīvi darbojas iedzīvotāju padomes, Cēsu novadā vēl tikai izstrādājam nolikumu. Kamēr citviet Latvijā līdzdalības budžets ir 0,5% no attiecīgajiem nodokļu ieņēmumiem vai pat vairāk, pie mums tas ir tikai 0,1% , tas ir jāmaina. Cēsu novadā katram senioram jājūtas cienītam, vajadzīgam un iesaistītam arī lēmumu pieņemšanā.
“PROGRESĪVIE”
Programmas pieteikumā rakstīts: “Sabiedrība noveco, un jaunieši izkrīt no sabiedrības – divi virzieni, kuriem nākamajos gados būtiski jāpievērš uzmanība.” Tāpat: “Jaunu pakalpojumu veidošana un aktivitāšu veicināšana senioriem.”
-Kādi jauni pakalpojumi būtu nepieciešami senioriem?
DITA TRAPENCIERE:
-Mūsuprāt, senioriem ir būtiska loma sabiedrībā. Seniori ir ļoti dažādi, un atbilstoši tam ir jāpielāgo pašvaldības aktivitātes un pakalpojumi. Daļa senioru ir aktīvi, tas ir kā resurss visai sabiedrībai. Ir nepieciešams veidot kopienu centrus (gan pilsētās, gan ciemos), kur aktīvajiem senioriem pulcēties, dalīties zināšanās, organizēt nodarbības. Šādos centros var rīkot arī jaunatnes darbu, tādējādi notiek paudžu sadarbība. Līdzīgi centri darbojas jau citur, piemēram, Rīgā, un seniori novērtē iespēju pašiem satikties un darboties kopā ar jauniešiem. Būtu jāstiprina senioru brīvprātīgais darbs, apkopojot organizācijas, kur šāds brīvprātīgais darbs nepieciešams, un apvienojot seniorus, kuri saredz iespēju veikt brīvprātīgo darbu.
Savukārt senioriem, kuru veselība un līdz ar to aktīva iekļaušanās sabiedrībā ir ierobežota, jāstiprina sociālie pakalpojumi, kas atbalsta un uzlabo dzīves kvalitāti: aprūpe mājās, dienas centrs cilvēkiem ar demenci. Lauku reģionos, iespējams, pārtikas piegādei vientuļiem senioriem ir jākļūst kā pašvaldības nodrošinātam pakalpojumam.
NACIONĀLĀ APVIENĪBA “VISU LATVIJAI!” – “TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI/LNNK”
Programmas pieteikuma pašā sākumā rakstīts: “Apzināsim senioru vajadzības, nodrošināsim nepieciešamo un paplašināsim esošo sociālo pakalpojumu pieejamību. Nodrošināsim iespējas sporta aktivitātēm. Turpināsim atbalstīt politiski represētos. Palielināsim senioriem pieejamo bezmaksas braucienu skaitu sabiedriskajos autobusu maršrutos. Finansēsim mūžizglītību. Nodrošināsim pabalstu ilgstošas sociālās aprūpes institūciju pakalpojumu apmaksai. Iesaistīsim nevalstiskās organizācijas senioru aktivitātēs.”
-Kā plānojat paplašināt esošo sociālo pakalpojumu pieejamību atbilstoši senioru vajadzībām?
EVIJA ĶELLE:
-Dažādi dzīves apstākļi un notikumi atstāj ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un līdz ar to uz viņu vispārējo veselības stāvokli. Ja runājam tieši par gados vecākiem cilvēkiem, jāmin vispārēji vecuma uzliktie ierobežojumi, tajā skaitā arī finansiālā situācija, visbiežāk personai nav pieejama informācija par sociālo atbalstu novadā. Mēs apzināsim un apsekosim seniorus, lai informētu par viņiem pieejamajiem pakalpojumiem un atbalsta iespējām novadā. Visa pamatā katram būs individuāla pieeja, lai novērstu dzīves kvalitātes pasliktināšanos.
Kā atbalsts ģimenēm un pašiem senioriem, kuriem ir nepieciešams ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, sniegsim ikmēneša finansiālu atbalstu 200 eiro apmērā katram novadā deklarētam pakalpojuma saņēmējam.
“ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA”, “LATVIJAS ATTĪSTĪBAI”, VIDZEMES PARTIJA, LATVIJAS ZAĻĀ PARTIJA
Programmas pieteikumā rakstīts: “Dubultosim braukšanas maksas atlaides sabiedriskajā transportā iedzīvotājiem no 65 gadu vecuma.” Tāpat: “Sadarbībā ar NVO veicināsim iekļaujošus un atbalsta pasākumus senioriem.”
-Kādi būtu nepieciešamie iekļaujošie un atbalsta pasākumi senioriem?
ELĪNA STAPULONE:
-Mūsu skatījumā senioru labklājības veicināšana ir iespējama tikai ciešā sadarbībā ar nevalstisko sektoru, kuram jau ir būtiska loma kopienu saliedēšanā un sociālās atstumtības mazināšanā. Tāpēc mūsu mērķis ir stiprināt partnerību ar NVO, uzticot konkrētu atbalsta pasākumu īstenošanu senioriem. Šie pasākumi ietver sociālās integrācijas programmas, izglītojošas un praktiskas nodarbības, kā arī iespējas aktīvai sabiedriskajai līdzdalībai.
Mēs veicināsim programmas, kurās seniori var apgūt jaunas prasmes, piemēram, digitālās iemaņas, valodu zināšanas, finanšu pratību, un kuras vada tieši NVO darbinieki, kas izprot vietējās kopienas vajadzības. Atbalstīsim sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas, kas dod iespēju senioriem būt nodarbinātiem un aktīviem. NVO tiks iesaistītas arī radošu, sportisku un kultūras aktivitāšu organizēšanā, veicinot paaudžu mijiedarbību.
Iekļaujoša politika senioriem nozīmē arī piekļuvi informācijai, iespējām un atbalsta tīkliem. Tāpēc atbalstīsim kopienu centrus, ko pārvalda NVO, kuros seniori varēs saņemt palīdzību, konsultācijas un būt daļa no aktīvas kopienas. Šāda sadarbība nodrošinās, ka atbalsta pasākumi ir mērķtiecīgi, iekļaujoši un pielāgoti dažādām senioru vajadzībām.
Komentāri