Jau ziņots, ka no 1. janvāra uzsākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska. Lai gan sašutumu par e-veselības sistēmas traucējumiem pauduši vairāki ģimenes ārsti un slimnīcas, Cēsīs sistēma lielas grūtības nesagādā.
“Visilgāk nācās gaidīt pagājušās nedēļas piektdienā, kad vienam pacientam bija jāvelta gandrīz 25 minūtes,” stāsta ģimenes ārste Valentīna Ivanova. “Sistēma idejiski ir ļoti laba, taču, līdzko pārslogota, pēc katra “klikšķa” nākas gaidīt. Šodien (pirmdien -aut.) situācija uzlabojusies. Pašlaik gaidīšanas laiks, lai iekļūtu sistēmā, prasa trīs minūtes. Kopš pagājušās ceturtdienas esmu izrakstījusi vairāk nekā 20 e -darba nespējas lapu. Ar recepšu izrakstīšanu nav grūtību, kaut gan izsniedzam arī ar roku rakstītās receptes. Protams, īpašās receptes turpmāk pastāvēs tikai e-formā, tur atkāpju nav,” tā ārste. Līdzīgu viedokli pauž arī ģimenes ārste Dzintra Gailīte, sakot, ka viņas darbā viss notiek raiti.
Priekuļu novada Liepas pagastā ģimenes ārstes Ilonas Prindules medicīnas māsa Gunta Sila informē, ka salīdzinājumā ar aizvadīto nedēļu šonedēļ e-veselība strādā bez lielas aizķeršanās. “Visgrūtāk gāja piektdien, kad pēc darba laika beigām vēl sēdējām un vadījām visas e- receptes. Protams, arī tagad ik pa laikam kaut kas aizķeras, taču kopumā situācija ir uzlabojusies. Ievadām tikai īpašās receptes, pārējās rakstām ar roku. Arī aptiekas lūdz receptes rakstīt ar roku, citādi aptiekāriem rodas grūtības. Tik gludi, kā gribētos, viss nav. Sistēma prasa ļoti lielu precizitāti, ja daktere ir izrakstījusi receptes 100 tabletēm, bet iepakojumā ir tikai 90, sistēma recepti atsaka, pacients pēc aptiekas apmeklējuma atgriežas, mēs iepriekšējo recepti anulējam, izrakstām jaunu. Tādi sīkumi, kas kavē laiku un prasa papildu darbu. Grūtības sagādā arī tas, ka sistēmā nav ievadīti vairāki medikamenti un medicīnas preces.”
E-veselības sistēmai jākļūst ātrākai, uzskata arī Cēsu klīnikas galvenā ārste Anda Skrastiņa. Ķirurģijas pacientam e-veselībā nākas veltīt 15 minūtes, terapijas pacientam – 20, bet ambulatorās psihiatrijas klientam – pat pusstundu, stāsta A. Skrastiņa. Ārstiem, strādājot ar nākamo pacientu, nākas rakstīt recepti vēl iepriekšējam apmeklētājam. Cēsu klīnikas darbinieki novērojuši, ka sistēma visātrākā ir rīta stundās, savukārt no pulksten 13 līdz 15 tā ir noslogota, darbojas lēni un pat pārstāj darboties, atzīst A.Skrastiņa. Ārstniecības iestāde sistēmu darba nespējas lapu izrakstīšanai izmanto kopš 1.decembra, bet medikamentu recepšu izrakstīšanai – no 1.janvāra, skaidro ārste, tomēr atzīmē, ka, neskaitot sistēmas lēnumu, citas raizes tā nav sagādājusi.
“Pašai pagājušajā nedēļā ceturtdienā nācās pieredzēt, ka e-veselībā varēja ieiet tikai ar trešo mēģinājumu, neskatoties uz ilgajiem pūliņiem, darba nespējas lapu tik un tā neizdevās izrakstīt. Savukārt piektdienas rītā ap pulksten astoņiem viss darbojās labi un darba nespējas lapu uzrakstīju bez aizķeršanās. E-veselības sistēmas gausums jāskata uz pārējo un galvenokārt ģimenes ārstu pieņemšanas laika fona. Lielais vairums ārstu darbu sāk 9, līdz ar to sistēma aktīvākajās darbadienas stundās bremzē.
Mūsu klīnikā ārsti strādā ar vienotām programmām, jo strādāt iespējams gan pašā e-veselībā, gan, ejot caur programmu “Ārsta birojs”, kas savienota ar e-veselību. Pašlaik e-veselībai pieslēdzamies caur “Ārstu biroju”, tā iet raitāk. Neskatoties uz to, daži kolēģi dusmojas, ka darba nespējas lapas tik un tā nevar izrakstīt,” teic A. Skrastiņa.
To, cik lēni darbojas e-veslība un cik ilgs laiks paiet, kamēr izdodas uzrakstīt e-recepti, uzskatāmi nodemonstrēja Cēsu klīnikas ārste neiroloģe Ilze Lazdiņa: “Dažbrīd ir problēmas pieslēgties sistēmai ar eID karti, tagad tas, par brīnumu, izdevās, bet redzat, kā nākas gaidīt, līdz atveras nākamais “logs”? E-veselība regulāri kavē, un tas pagarina vizītes ilgumu.
E-veselību sāka izstrādāt pirms 15 gadiem, domāju, ka pa šo laiku kāds risinājums starpposmā jau novecojis, tāpēc tagad rodas sarežģījumi. Neizslēdzu varbūtību, ka jaunajiem ārstiem ar recepšu izrakstīšanu veicas ātrāk, jo viņi labāk apguvuši datorprasmes, taču e-veselības kavēšanās nav atkarīga tikai no tā, cik ātri mēs rakstām.”
To, ka sistēma ir lēna un neparocīga, bilst vairums mediķu. Viņuprāt, ministru solītais ātrums un ērtums tomēr nav sagaidīts. Ar roku recepti uzrakstīt var 30 sekundēs, bet caur sistēmu – piecās līdz septiņās minūtēs. Receptes rakstīšana aizņem gandrīz visu pieņemšanas laiku, veidojas rindas, strādāt ir grūti. Tikmēr Nacionālais veselības dienests apgalvo, ka traucējumi e-veselībā ir īslaicīgi un tuvākajās dienās viss sakārtosies.
Komentāri