Identitātes stiprumam

Kora dziedāšana cauri gadsimtiem turējusi kopā latviešus, tā veicināja tautas apzināšanos, modināja gara spēku. Nekas nav mainījies – latvieši lepni dzied koros, kori svētkos latviešiem atgādina un neļauj aizmirst, ka esam latvieši, notur saknes, stiprina piederību. Dziedāšana korī ir savas tautas identitātes apliecinājums. Ne tikai Dziesmu svētkos Mežaparkā un gājienā Rīgas ielās, bet ikdienā. Dziedāt skaisti– tikai tā latvietis māk.

Koru muzikālais līmenis stabils

Līgatnes kultūras namā dienas garumā dziedāja 12 novada kori. To skanējumu vērtēja novada koru virsdiriģents Jurģis Cābulis, Dziesmu svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns un diriģents Jānis Ozols.

“Nolēmām skatē pamainīt telpas, lai vērtētu, kur labāka akustika, un lai 2028. gada Dziesmu svētku skate notiktu visskanīgākajā vietā,” pastāstīja J.Cābulis un uzsvēra, ka skate ir iespēja katram korim parādīt sevi, dzirdēt citus un arī apzināties novada koru kopējo skanējumu vidusceļā uz nākamajiem Dziesmu svētkiem.
Katrs koris pēc izvēles izpildīja trīs dziesmas. “Šis ir laiks, kad katrs var pārbaudīt savas spējas dziedāt to, kas patīk, pamēģināt kaut ko sarežģītāku ārpus obligātā repertuāra, daudzveidojot kora ikdienu,” atgādināja J.Cābulis un vērtēja, ka kori piedāvājuši interesantu repertuāru. Ne tikai latviešu komponistu skaņdarbus.

Katram korim šī sezona bijusi citāda. Jaunpiebalgas jauktais koris, vīru koris “Cēsis”, koris “Vidzeme” un Vecpiebalgas Muižas koris skanīgi aizvadījuši jubilejas. Tai gatavojas Pils koris un Līgatnes koris.

Sezona bagāta muzikāliem notikumiem

No janvāra vidus jaukto kori “Vidzeme” vada jaunie diriģenti Roberta Kumsāre un Jurģis Rāts. Abi studē Mūzikas akadēmijā. Roberta ir arī kormeistare korī “Beverīna” un koriste ar brīnišķīgu balsi. “Ir interesanti iepazīt jaunu kolektīvu. Esam jauni un ambiciozi, un koristi atzīst, ka viņiem tas patīk,” sacīja Roberta, bet Jurģis uzsvēra, ka abi jūtas korī pieņemti.

“Mēģinām celt kora muzikālo kvalitāti, gribas māksliniecisko latiņu sasniegt, noturēt augstu. Priecē, ka koris ir apņēmības pilns, ir stabils kolektīvs, kurā visi ir kā viens, atbildīgi apmeklē mēģinājumus,” par “Vidzemi” teica J.Rāts un atzina, ka skatē atzinīgi novērtēts kora izpildītais Irīnas Rebhūnas “Uguns rituāls”, skaņdarbs, kas ir Latvijas labāko koru repertuārā. “Jāstrādā, gribam piedalīties koru konkursā, kas notiks Cēsīs,” atklāja R.Kumsāre.

“Vidzemes” koristi “Druvai” atzina, ka diriģenti ir prasīgi un ir gandarījums strādāt, kad redzams rezultāts.
Senioru kori “Ābele” par savu sauc ap 20 dziedātāju. Kora prezidente Regīna Blaua uzsvēra, ka, protams, gribētos, lai ir vairāk koristu. “Mums ir vien četri kungi. Ja būtu vairāk, labāk skanētu,” teica R.Blaua un piebilda, labi atceras, ka pirms gadiem “Ābelē” bija 52 koristi. Patlaban cienījamākajām dziedātājām ir 88, bet jaunākajai vēl nav 60 gadi. “Ir dziesmas, kuras jādzied, un tās, kuras patīk, bet tautasdziesmas vienmēr labi skan. Diriģente mūs satur kopā, uzmundrina, iedrošina,” pastāstīja kora prezidente. Koris gatavojas Latvijas Senioru koru svētkiem Madonā, janvārī turpat bija skanīgs koru salidojums. “Koris mums ir ne tikai dziesmas mīlestība, bet arī kolektīvs, kurā būt kopā,” bilda R.Blaua.

Līgatnes jauktais koris regulāri piedalās dažādos pasākumos pašu mājās un līgatniešiem allaž prot sagādāt pārsteigumus. Arī koncerti kopā ar draugiem nenotiek skatītāju tukšā zālē. Kora prezidents Jānis Ramāns pastāstīja, ka pirms skates koris viesojies Ērgļos, kur izdziedātas tai sagatavotās dziesmas. “Kora sastāvs ir stabils, puišu rinda lepna. Protams, kā jau starp Dziesmu svētkiem, kāds paņēmis brīvu, bet atgriezīsies. Ir būtiski, lai katrs korists savā kolektīvā justos labi, lai būtu interesanti. Mums ir svarīgas tradīcijas, kādi jauni izaicinājumi,” pastāstīja kora prezidents un uzsvēra, ka korim svarīgi braucieni, koncerti ne tikai pašu mājās. “Mācāmies rakstīt projektus, lai varētu aizbraukt kur tālāk. Gan jau izdosies,” pārliecināts J.Ramāns. Koris gatavojas Baumaņu Kārļa 190. jubilejas pasākumam Viļķenē, rudenī 40.gadu jubilejai tiek gatavota īpaša programma. Protams, vasaras saul­griežu rītā pāri Gaujai skanēs līgatniešu dziedātās dziesmas, tāpat Līgatnes svētkos.

Dzērbenes – Taurenes pagastu kora “Pie Gaujas” pārstāve Daina Slaidiņa pastāstīja, ka plānos ir daudzi koncerti. Koris gatavojas Latgales Dziesmu svētkiem Daugavpilī, Zemeņu svētkiem Mālpilī, Kaives jubilejai. Top garīgās mūzikas koncerta programma, kas izskanēs Vec­piebalgas baznīcā. Pērn koris dziedāja baznīcās Rīgā un Cēsīs. “Esam stabils kolektīvs, bet,protams, gaidām jaunus dziedātājus,” uzsvēra D.Slaidiņa.

Priekuļu sieviešu kora “Laumas” prezidente Lauma Gaile šo darba sezonu raksturoja īsi: “Skanīga un saspringta.” Dziedāts vairākos sadraudzības koncertos, aprīļa beigās tiks pieskandināti Priekuļi. Būts Vid­zemes sieviešu koru salidojumā Valkā. “Gatavojamies koncertam Viļķenē un arī koru konkursam Cēsīs. Būs uzstāšanās dažādos pasākumos. Tā kā korī dzied daudzas skolotājas, pavasaris vienmēr ir ļoti saspringts laiks,” pastāstīja kora prezidente un piebilda, ka vasarā ilgas atpūtas nebūs.

Vīru kora “Cēsis” prezidents Jānis Igaunis atzina, ka sezona ir aktīva, bijis daudz koncertu, dažādu pasākumu, kuros kolektīvs piedalījies. Dziedāts Ērgļos, vairākkārt Rīgā, kultūras notikumos Amatā un novadā. “Tas ir ļoti labi, jo korim ir jāuzstājas. Taču skumji, ka dziedāšana kļūst aizvien dārgāks vaļasprieks,” vērtēja J.Igaunis un piebilda, ka diemžēl uz koncertiem transports jāgādā pašiem. “Ir grūti piesaistīt jaunus dziedātājus, jo nav, ko piedāvāt, varam vien uzskaitīt, par ko būs jāmaksā. Ir vīri, kuri atnāk uz dažiem mēģinājumiem un pārliecinās, ko nozīmē dziedāt korī, un aiziet. Nav burkāna, ko piedāvāt. Nākotne vīru koriem nav gaiša. Arī jauktajos koros trūkst vīru. Ja jau sievas nespēj vīrus ievilināt korī… Vīru kori ir dziedātāju elite, esam vien ap 20. Vai pastāvēsim? Ja nebūs nostādnes valsts un pašvaldības līmenī, intereses stimulēt, vīru koru nebūs. Ir jāsaprot, vai vīru kori kā vērtība ir jāsaglabā, jāuztur,” pārdomās dalījās vīru kora prezidents un skumji piebilda, ka labi atceras, kā sarunā ar pašvaldības deputātiem, kad tika spriests par vīru kora nākotni, viens no lēmējvaras skaidri pateica, ka amatierkolektīvi, ja grib, lai darbojas, kāpēc viņiem tērēt naudu, ja ir profesionālā māksla. ”Kādus gadus, kamēr vēl vīriem spēks, dziedāsim. Nākamajos Dziesmu svētkos būsim. Bet pēc tam?” retoriski jautāja J.Igaunis.

Katram korim sava ikdiena, koncertdzīve un problēmas. Šoreiz objektīvu iemeslu dēļ skatē nepiedalījās Straupes koris.

Inteliģenti un skanīgi

Par skatē dzirdēto novada koru virsdiriģents Jurģis Cābulis teica: “Diena piepildīta, gūtas labas emocijas. Kori ir ne tikai muzikāli, sniedz kvalitatīvus priekšnesumus, bet priecē, īpaši jauktie kori, to sastāvi. Vīru rinda dod pārliecību, ka viss kārtībā. Tas, ko dzirdējām, rada miera sajūtu, ka viss notiek, kori strādā. Dzied ne tikai latviešu komponistu dziesmas. Atsvaidzinoši bija dzirdēt “Ābeles” dziedājumu itāliski. Lepojos ar katru kori un diriģentu. Katrs ieguldījis lielu darbu.” Viņš arī uzsvēra, ka Cēsu novads koru kultūrā ir viens no inteliģentākajiem.

Arī žūrijas loceklis Jānis Ozols uzsvēra koru muzikālo skanējumu. “Svarīgi, lai acīs mīlestība uz dziesmu, ko dzied, lai acis nav notīs,” sacīja diriģents un atgādināja, ka koris ir arī laba iespēja pavadīt laiku kopā ar draugiem, kuriem arī patīk dziedāt. Mārtiņš Klišāns “Druvai” uzsvēra, ka koris ir instruments, kas jāuzskaņo, un tas ir diriģentu darbs. Viņš piebilda: “Jāpriecājas, ka novadā ir divi kori, kuri ieguva augstākās pakāpes vērtējumu. Punktu desmitdaļas ir nenozīmīgas. Konku­rence veicina attīstību.”

SKATES REZULTĀTI

• Amatas vīru koris “Cēsis” (diriģente Marika Slotina – Brante) -1.pakāpe, 40 punkti
• Senioru koris “Ābele” (Iveta Lapiņa) – 1.pakāpe, 41,8 punkti
• Priekuļu sieviešu koris “Laumas” (Iveta Lapiņa) – 1.pakāpe, 42 punkti
• Vecpiebalgas Muižas koris (Jānis Rijnieks) – 1.pakāpe, 40 punkti
• Zaubes jauktais koris (Rihards Rudzītis) – 2.pakāpe, 37,46 punkti
• Cēsu “Vidzeme” (Roberta Kumsāre un Jurģis Rāts) – 1.pakāpe, 40 punkti
• Cēsu “Wenden” (Marika Slotina – Brante) – 1.pakāpe, 40,33 punkti
• Jaunpiebalgas jauktais koris (Emīls Rusovs, Māra Vīksna) -1.pakāpe, 41,11 punkti
• “Pie Gaujas” (Solveiga Vītoliņa) – 1.pakāpe, 41,75 punkti
• Līgatnes jauktais koris (Mārcis Katajs un Ilmārs Seilis ) – 1.pakāpe, 43,33 punkti
• Pils koris (Marika Austruma un Evita Konuša) – augstākā pakāpe, 45,21 punkts
• Koris “Beverīna” (Kārlis Patriks Stepe) – augstākā pakāpe, 45,33 punkti