Krājaizdevu sabiedrības. Vai attīstīsies

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību  (KKS)  sektoru izstrādājusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegusi Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumus, lai KKS, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt plašāka juridisko personu loka kreditēšanu.

Pašlaik Latvijā darbojas 23 KKS, kas pārvalda aktīvus 29,7 miljonu eiro apmērā. Krājaizdevu sektors ir neviendabīgs. Piecu lielāko sabiedrību aktīvi veido 90 % no visiem KKS aktīviem. Pēdējo triju gadu laikā darbības licence anulēta septiņām KKS. Komisija likumprojektu uz otro lasījumu skatīs 26. martā.

Par krājaizdevu sabiedrībām dažādos līmeņos tiek runāts gadiem. Pēdējā laikā tām pievērsta lielāka uzmanība. Par to lomu ekonomikas attīstībā laukos diskutē Saeimas deputāti, Latvijas Banka un Finanšu ministrija. Tiek meklēti risinājumi, kā veicināt KKS attīstību. Ekspertu sarunā “Latvijas krājaizdevu sabiedrības. Cik liels ir to attīstības potenciāls?” Saeimas deputāts Harijs Rokpelnis trāpīgi raksturoja situāciju KKS un to attīstības iespējas: “Latvijas Banka un Finanšu ministrija grib visu labi noregulēt, lai nebūtu nekādu problēmu. KKS ir dažādas – dažas vēlas gūt peļņu, citas strādā idejas vārdā. (..) . Būtu labi, ja neaizmirstu, ka      potenciālajam klientam svarīgi palielināt pakalpojumu klāstu, iespējas saņemt kredītu laukos. Krājaizdevu sabiedrības ir    labs veids, kā nodrošināt konkurenci un reģionos saņemt kredītu. Politiskā griba, ko mainīt, ir. KKS regulējumam jābūt atvērtam un plašam, lai katra sabiedrība redz, kas tai piemērotāks. Ja vēlas, lai apvienojas, bet to nedrīkst noteikt kā obligātu.” 

Veiksmes stāsts un neatlaidība

Cēsu novadā kredītpakalpojumus sniedz sešas krājaizdevu sabiedrības. To skaitā ir gan finanšu kooperatīvs ar lielu kredītportfeli, gan mazākas KKS.

Zosēnu finanšu kooperatīvu daudzi dēvē par veiksmes stāstu. Valdes priekšsēdētājs Jānis Livčāns uzsver: “Visu nosaka cilvēki. Tie, kuri te grib dzīvot, strādāt, uzlabot    dzīves apstākļus, attīstīties.” Viņš arī novērtē, ka vienmēr bijis pašvaldības atbalsts, vispirms pagasta, tad Jaunpiebalgas novada.

KKS ir 716 biedri, šogad plānots, ka kredītos būs izsniegti 1,5 miljoni eiro. Pērn izsniegti 96 kredīti. Visvairāk mājokļa iegādei, māju remontam, nekustamā īpašuma iegādei.

“Noguldījumi stabili palielinās, bet pērnā gada sākumā pietrūka naudas aizdevumiem, bija jāaizņemas, lai apmierinātu biedru vajadzības,” atklāj valdes priekšsēdētājs. Sabiedrības biedri ir ne tikai Cēsu novada iedzīvotāji, arī kaimiņi no Smiltenes, Gulbenes, Valmieras novada. “Par kredītiem interesējās tie, kuri te dzimuši, bet dzīvo citur. Līdz ar novadu reformu lēmām, ka biedru vidū labprāt redzētu arī citu novadu iedzīvotājus,” stāsta    Jānis Liv­čāns.

Valdes priekšsēdētājs saka, ka patiesībā Zosēnu KKS ir maza banka, kurā var atvērt kontu, uz vietas veikt maksājumus. No­guldījumus krājaizdevu sabiedrībai uztic ne tikai privātpersonas, arī SIA, zemnieku saimniecības. Biedri ir arī divas pašvaldības. “Ja būsim desmit reizes lielāki, būs arī internetbanka. Strādā­jam,” teic J.Livčāns.   

Pagājušais bijis stīvēšanās gads par likuma izmaiņām, šis būs tāds pats, atzīst valdes priekšsēdētājs. “Likums par krājaizdevu sabiedrībām ir atvērts,  valdība cer, ka ar KKS notiks uzrāviens ekonomikā, ka tās nodrošinās attīstību laukos, bet tas nešķiet nopietni. Taču, ja krājaizdevu sabiedrības varētu kreditēt SIA, mums paplašināsies darbības lauks,” pārdomās dalās Zosēnu KKS valdes priekšsēdētājs un vērtē, ka katrai sabiedrībai pašai ir jāizlemj, kā strādāt. “Mums problēmu nav, prasības izpildīt varam, strādājam,” uzsver J.Livčāns.

Straupes kooperatīvajā krāj­aizdevu sabiedrībā ir 160 biedri, tā izsniedz kredītus līdz desmit tūkstošiem eiro. Pirms gadiem pieprasījums bija tieši pēc tādiem, pēdējos gados lielākoties aizņēmumi bija līdz 5000.   
“Viegli neiet, bet strādājam,” saka    valdes priekšsēdētājs    Ul­dis Ezers un pastāsta, ka aizvadītais gads bijis sarežģīts, jo trūka kredīta pieprasījumu, nauda glabājās kontā, bet šis sācies cerīgāk. Viņš vērtē, ka biedru interese par kredītiem mazinājās pandēmijas laikā un līdz ar karu Ukrainā.

“Bija cilvēki, kuri pieteica kredītus, bet vēlāk atteica. Iemesls – nedrošība par nākotni,” bilst U.Ezers.

Straupiešu KKS savu darbību popularizē visā novadā. No cēsniekiem bijusi interese, bet līdz līgumam neviens nav nonācis. U.Ezers vērtē, ka banku piedāvājums tuvumā šķiet ērtāks.

“Bankas un krājaizdevu sabiedrības nevar salīdzināt, bet birokrātiskās prasības ir vienas. Saprotams, ka uzraugošajām iestādēm ir ērtāk strādāt ar lielām bankām, nevis mazām KKS. Birokrātija – tas ir interesants stāsts. Katru gadu kāds kaut ko izdomā, lai sarežģītāk,” teic U.Ezers    un pastāsta, ka pērn nācies nopūlēties ar vienu pārskatu. “Atskaitei, kurā tikai jāieraksta nulles, piesaistījām datorspeci­ālistu, lai to nosūtītu. Iegā­dājāmies datorprogrammu, bet vai tā derēs arī nākamgad, nav zināms. Sistēmas, kurās jāiesniedz pārskati uzraugošajām iestādēm, nesakrīt, katrai tā ir citāda,” birokrātiju raksturo U.Ezers.

Par iespēju, ka KKS varēs izsniegt kredītu juridiskām personām, valdes priekšsēdētājs ir skeptisks, jo mazajām sabiedrībām nav tik liels pamatkapitāls, lai piedāvātu aizdevumu uzņēmējiem. Savukārt desmit tūkstoši ir par maz kāda projekta īstenošanai.

Vērtējot iespēju, ka vairākas KKS varētu apvienoties, U.Ezers atgādina, ka sabiedrību būtība: tā aizdod saviem biedriem, aizdevējs pazīst kredīta ņēmēju. “Tāpat uz vietām vajadzētu būt cilvēkiem, kuri izvērtē kredītņēmēja finanšu situāciju. Mums nav problēmu ar parādiem,” saka U.Ezers.

Vienīgā iespēja – likvidēties

Veselavas KKS licenci krāj­aizdevu sabiedrības darbībai saņēma 1998. gadā. Pērn oktobrī, pamatojoties uz Veselavas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulcē pieņemto lēmu, Latvijas Bankas Uzrau­dzības komiteja pieņēma lēmumu izsniegto licenci anulēt. “Biedri nolēma, ka jālikvidē. Doma, ka tā vajadzētu darīt, bija vairākus gadus, bet bija jau arī cerība. Tad pandēmija, domājām, tā beigsies, situācija mainīsies. Tā nenotika. Sarēķinot ikdienas izdevumus, maksājumus un pārdomājot, kam pagastā būtu vajadzīgs kredīts, sapratām, ka tādu nav,” stāsta KKS valdes priekšsēdētāja Emerita Gruzde. No­guldījumi ir izmaksāti, palikuši astoņi kredīti, kas jāsaņem, tad varēs izmaksāt pajas un sabiedrība darbību beigs.

KKS izsniedza kredītus līdz 3200 eiro. E.Gruzde vērtē, ka šobrīd tas ir maz, bet pirms gadiem tā bija pirmā iemaksa lielākiem pirkumiem. Pieprasījums bija. “Tagad nevienam naudu nevajag. Pērn noformējām četrus kredītus. Pagastā nav darba vietu, daudzi aizbraukuši,” stāsta E.Gruzde un uzsver, ka kredītu pieprasījums ir atkarīgs no ekonomiskās  situācijas ne tikai valstī, arī pagastā.

Viņa atgādina, ka maza krāj­aizdevu sabiedrība finansiāli nevar atļauties algot vairākus darbiniekus, iegādāties jaunu datortehniku, nespēj izpildīt uzraugošo iestāžu prasības. “Kāpēc tām jākļūst aizvien sarežģītākām? Neesam datorspeciālisti, datortehnika novecojusi, jaunos papildinājumus nevaram instalēt. Salūza printeris, detaļu pasūtīju Ķīnā, jo Latvijā tik vecu vairs nevar dabūt,” ikdienas problēmas raksturo valdes priekšsēdētāja un ironiski piebilst, ka gadiem tiek runāts, ka KKS laukos var veicināt ekonomisko attīstību, bet to darbība tiek birokrātiski ierobežota.

E.Gruzde pastāsta, ka daudzkārt runājusi ar citām sabiedrībām par apvienošanos, taču kolēģi tam nav piekrituši. Bet arī veselavieši nepieņēma citu piedāvājumu.

Par izvēli beigt Cēsu krājaizdevu sabiedrības darbību tās valdes priekšsēdētājs Jānis Ķirsis saka, ka uz to atbilde vienkārša – izvērtējot situāciju un iespējas, tas bijis prātīgs lēmums.

J.Ķirsis vērtē, ka situācija,  kādā patlaban ir KKS , lielā mērā ir politiskais vājums pret banku lobijiem. “Ticu ilgtermiņam. Ir mazās un lielās KKS, mazajām jāļauj strādāt pēc vienkāršāka regulējuma. Septiņus gadus runā par juridisko personu kreditēšanu, par    atskaišu vienkāršošanu, nekas nemainās. Tagad, lai nodibinātu KKS, vajadzīgi deviņi kvalificēti darbinieki. Mazām sabiedrībām nav tādu līdzekļu, jābūt iespējai, ka tajās ar formalitātēm tiek galā divi trīs cilvēki,” viedokli pauž J.Ķirsis un piebilst, ka kolēģi zvanījuši, interesējušies, kāpēc biedri pieņēmuši lēmumu atteikties no licences, bet atbilde vienkārša – izvērtējot situāciju un iespējas, tas bijis prātīgs lēmums.

Pērn Cēsu krājaizdevu sabiedrība izsniedza vienu kredītu. “Interese aizņemties it kā ir, bet, kad prasām izziņas, interesenti pazūd, ātro kredītu saņemt vieglāk,”  stāsta J.Ķirsis un atgādina, ka    KKS ir starpposms starp ātrajiem kredītiem un banku. Viņš arī pauž pārliecību, ka tie, kuri bijuši KKS biedri, uzticējuši sabiedrībai savus noguldījumus, ņēmuši kredītus, iestāsies citās sabiedrībās. “Tie, kas zina krāj­aizdevu sabiedrības, tām uzticas. Bet  par tām par maz tiek stāstīts,” uzsver J.Ķirsis.

Nedaudz vēstures

1991.gada 6. augustā Augstākā Padome pieņēma likumu “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām”.

1991.gada 4.maijā Fi­nanšu ministrija atbalstīja Cēsu rajona padomes iniciatīvu par Veselavas, Līgatnes un Taurenes krāj­aizdevu sabiedrību dibināšanu, atvēlot 12 000 latus no Attīstības fonda līdzekļiem. Nākamajos gados kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS) nodibināja Zosēnu, Straupes, Nītaures, Vecpiebalgas, Raunas pagastā un Cēsīs. Raunas KKS likvidēta jau pirms gadiem, patlaban Veselavas un Cēsu KKS darbības licences apturētas.

Veidot pagastos krājaizdevu sabiedrības savulaik rosināja toreiz rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass. Viņš atgādina, ka KKS veiksmīgi darbojas daudzās valstīs. Pirmskara Latvijā katrā pagastā bija sava sabiedrība, pavisam darbojās vairāk nekā 400, Cēsīs bija trīs sabiedrības.

“Mācījāmies dāņu pieredzi, bija daudzas sarunas par KKS iespējām, pagastos cilvēk ideju atbalstīja, iesaistījās, ieguldīja un aizņēmās naudu. Pirmās KKS pūram saņēma dāņu dāvinājumu un naudu no privatizācijas fonda. Finanšu ministrijai bija nosacījums, ka desmit gadus sabiedrība nedrīkst likvidēties,” stāsta M.Niklass. Viņš uzsver, ka labo ideju sabojājusi varas iestāžu neuzticēšanās finanšu kooperatīviem.