Zaube. Būt sava pagasta saimniekiem

Zaubes pagastā šī gada sākumā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 712 iedzīvotāji. Kā jau laukos, vasarās te cilvēku vairāk, jo sabrauc vasarnieki, ziemās pagastā klusāks. Taču Zaubes vārds daudziem Latvijā ir pazīstams gan kā skaista, ainaviska vieta, gan saistās ar aktīviem cilvēkiem, kuri līdzdarbojas kopīgam mērķim – lai pagastā paši dzīvotu sakoptā vidē, lai garāmbraucēji piestātu.

Iedzīvotāju rosība veicina pagasta attīstību

“Zaube ir labs piemērs līdzdalībai, kopā darīšanai,” saka Cēsu novada pašvaldības tūrisma speciāliste Eva Koljera.

Viņa atceras, kā pirms vairāk nekā desmit gadiem, domājot par tūrisma attīstību toreizējā Amatas novadā, Zaubē iepazinās ar vietējiem medniekiem un makšķerniekiem. “Viņi tiem, kuri piedalījās talkās, lai sakoptu Augšezera apkārtni, rīkoja medījumu un makšķernieku lomu degustācijas, popularizēja vietējos produktus. Sarunās radās ideja, ka vēl varētu piesaistīt pagasta bioloģiskās saimniecības, kas gatavo tējas, audzē aitas, dārzeņus, un kopā sarīkot festivālu,” stāsta E.Koljera un uzsver, ka katrs uzrunātais bija gatavs iesaistīties.
“Paši bija ieinteresēti, un no zaubēniešiem vairākkārt esmu dzirdējusi, ka viņi ir gatavi ieguldīt laiku, līdzekļus, lai Zaubē kaut kas notiktu, un, ja paši dara, tad var kaut ko prasīt arī no paš­valdības. Kad pats ir izdarījis, var prasīt no citiem,” stāsta tūrisma speciāliste un vērtē, ka ieinteresēti cilvēki kopā var daudz paveikt.

Festivāla rīkošanā iesaistās daudzi zaubēnieši – visas paaudzes. Mednieku un makšķernieku kluba “Zaube” biedri ir galvenie festivāla dalībnieki, kuri ik gadu cienā apmeklētājus ar pašu sagādātiem meža labumiem, ko nav iespējams baudīt nekur citur, jo ēdienu receptes ir paaudžu mantojums.

“Senioru biedrība “Sidrab­ozols” uzņēmusies savus pienākumus, vienmēr atbalsta veikals “Skor­pions”, vietējie uzņēmēji. Pašval­dība nodrošina kultūras programmu, nodarbes dažādām paaudzēm, tehnisko aprīkojumu. Zau­bes savvaļas kulinārā festivāla vilcējspēks ir kluba piedāvājums, tas ieinteresējis atbraukt nu jau tūkstošiem cilvēku no visas Latvijas. Septembrī atkal būs festivāls,” stāsta E.Koljera un uzsver, ka pāris gados Latvijas kartē Zaube vairs nebija sveša vieta. Par festivālu un pagastu bija daudz informācijas medijos. “Zaube pamazām iekļuva tūrisma maršrutos, pagastu sāka iepazīt, te iegādāties īpašumus. Tepat blakus attīstās Vilhelma Purvīša muzejs,” klāsta tūrisma speciāliste un uzsver, ka Zaubes centrs ir sakopts un tas ir gan pašvaldības, gan vietējo iedzīvotāju ieguldījums un nopelns. Sākoties festivālam, lielāka uzmanība tika pievērsta parkiem, tie aprūpēti, var doties pastaigāties. Taps gājēju celiņš no centra uz ezeru. “Ja redzams, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti, līdzdarbojas, arī paš­valdība iegulda, atbalsta. Un ieguvējs ir ikviens, ne tikai zaubēnieši,” atgādina E.Koljera.

Kā saimnieki rūpējas par savu ezeru

Mednieku un makšķernieku klubam “Zaube” ar paš­valdību noslēgts deleģējuma līgums par Zaubes Augšezera apsaimniekošanu un licencētās makšķerēšanas organizēšanu.

“Pirms 13 gadiem redzējām, ka ezers ir noplicināts, aizaug, krasti ieaug krūmos, par kārtīgiem lomiem var tikai sapņot,” atceras kluba valdes loceklis Druvis Legzdiņš un uzsver, ka kluba biedriem gribējās izveidot atpūtas vietu zaubēniešiem, lai ir patīkama vide, lai ezerā ir zivis, ko makšķerēt.

Klubs ar ideju par ezera apsaimniekošanu vērsās Amatas novada domē. D. Legzdiņš atceras, ka novada vadītāja bija izbrīnīta, jo šāds ierosinājums bija kas jauns. Vairākkārtējās sarunās izvērtējot ieguvumus, domes vadība un novada deputāti piekrita.

“Ķērāmies pie darba, rīkojām talkas, zaubēnieš atbalstīja. Ir daudzi, kuri saprot, ka pašiem ir jādara. Prieks redzēt, kad uz talku atnāk visa ģimene, bērni ar grābekļiem un visi strādā, neprasot – kāpēc. Protams, ir tādi, kuri nesaprot, kāpēc viņiem tas jādara, bet tādu ir aizvien mazāk,” stāsta D. Legzdiņš un uzsver, ka klubs ikdienā gādā, lai Augšezera apkārtne būtu vienmēr sakopta, lai te patīkami uzturēties. Visu dara pēc pašu iniciatīvas, iegulda savus līdzekļus, neprasot pašvaldībai.

Kluba ienākumi ir biedru naudas un nauda, kas iekasēta par licencētās makšķerēšanas organizēšanu. “Licencētā makšķerēšana bija vienīgais, lai ezerā nodrošinātu kārtību, jo katrs rīkojās, kā saprata,” saka kluba valdes loceklis un atceras, ka sākumā bija gan licencētās makšķerēšanas atbalstītāji, gan pretinieki, kurus ar laiku jaunā kārtība pārliecināja, jo ezera apkārtne tika sakopta, kļuva pievilcīga, iekārtotas atpūtas vietas un makšķerniekiem tika nodrošināts būtiskākais – ezerā bija zivis.

Licences Augšezerā maksā seši, desmit un 15 eiro. Tas atkarīgs no tā, kā makšķernieks vēlas atpūsties – atskriet uz brīdi vai pie ezera pavadīt ilgāku laiku. Vienas licences lomā atļauts paturēt ne vairāk kā divas līdakas, ne vairāk kā divas karpas, noķertās karpas pieļaujamais garums – ne mazāks par 40 cm.
Makšķerēšanas organizētājiem paliek 90 % no pārdotajām licencēm, pārējā nauda tiek ieskaitīta Zivju fondā.

“Paši atjaunojam zivju resursus. Vērtējam, kādas zivis un cik noķertas, cik lielas, kādas palaistas, tad arī ir skaidrs, kādas jāielaiž. Katru gadu ielaižam karpu mazuļus. Karpa ir komerciāla zivs. Cik varam atļauties, tik zivju mazuļu gādājam, ir sponsori, arī pašvaldība atbalsta,” stāsta D.Legzdiņš un ar gandarījumu piebilst, ka ir makšķernieki, kuri gadiem brauc uz Augš­ezeru, jo zina, ka varēs atpūsties un arī iegūt lomu. Ezerā var noķert karpas, līņus, līdakas, brekšus, karūsas, asarus, raudas.

Salvis Lazdāns, kaislīgs makšķernieks un aktīvs kluba biedrs, ik gadu rīko karpu un līdaku makšķerēšanas sacensības. D.Leg­zdiņš atklāj, ka Augšezerā ir lielas līdakas un ļoti lielas karpas. Tās tiek palaistas, tādus noteikumus pieņēmām paši biedri, lai resursi atjaunotos.

D.Legzdiņš atzīst, ka Zaubes savvaļas garšu festivālam ir gara vēsture. “Gandrīz visi klubā esam gan mednieki, gan makšķernieki. Sākām rīkot degustācijas, Eva Koljera uzrunāja, izteica ideju mūsu degustācijas rīkot plašāk. Kāpēc gan ne? Nākamgad būs jau desmitais festivāls,” pastāsta zaubēnietis.
D.Legzdiņš ar gandarījumu teic, ka Zaubē izdevies līdzi pavilkt citus un kopā darīt. “Ja neiesaistītos mednieku, makšķernieku ģimenes, nekas neizdotos. Neno­vērtējamu darbu festivāla rīkošanā paveic arī mednieku sievas. No kluba pasākuma ir izaudzis Latvijas festivāls,” saka D.Leg­zdiņš un atgādina: “Zau­be ir kā skaista meitene, vienmēr gribas pie viņas atbraukt.”

Kluba valdes loceklis atzīst, ka diemžēl pagastā darītāju ir mazāk. “Ne jau tāpēc, ka cilvēki negribētu darboties, bet nav jaunās paaudzes. Jaunie makšķernieki ir, bet maz. Viņi mācās saprast, ko, kad drīkst makšķerēt, ko paturēt lomā, piedalās sacensībās. Tāpat ir ar medniekiem, jaunie ir, bet maz,” stāsta D.Legzdiņš un uzsver: “Klubs turas, droši varu teikt, varam izdzīvot. Svarīgi, lai labi mums un citiem.”
“Tas, ko darām, ir visiem – gan pagasta iedzīvotājiem, gan viesiem. Vai tad nav patīkami dzirdēt labus vārdus par Zaubi? Ir patīkami uzturēties ezermalā. Pērn par saviem līdzekļiem un ar sponsoru atbalstu nopirkām ezera zāles pļaujmašīnu. Neprasījām Augš­ezera saimniekam – pašvaldībai. Esam uzņēmušies to apsaimniekot un to arī kopā darām. Kamēr būs ieinteresēti zaubēnieši, viss notiks,” pārdomās dalās D.Leg­zdiņš.

Maijā, ja ir drosme izmēģināt savu prasmi un veiksmi, ikviens var piedalīties līdaku makšķerēšanas sacensībās Zaubes Augšezerā.

Līdzdarbība ceļ pašapziņu

Zaubes senioru biedrības “Sidrabozols” vadītāja Gunta Rudmieze pauž pārliecību, ka līdzdarbošanās ceļ pašapziņu, vairo lepnumu par savu pagastu.

“Ir svarīgi apzināties, ka varam darīt kopā, un, kopā darot, izdodas,” uzsver zaubēniete un piebilst, ka katram iedzīvotājam ir jāuzņemas atbildība ne tikai par savu īpašumu, bet arī vietu, kurā dzīvo. Viņa vērtē, ka ir jānāk kopā, tad rodas idejas, tikai jāsāk tās īstenot. “Var jau gaidīt, ka kāds izdarīs, pārmest citiem, ka kaut ko nedara, bet vieglāk un patīkamāk ir paveikt pašiem. Tad ir gandarījums,” teic G.Rudmieze.

Pavasarī pagasta seniori piedalās parka sakopšanā. “Pa ceļu uz Skrīveriem brauc daudzi. Gribē­jās arī viņiem sagādāt prieku. Pirms Jāņiem centrā izrotājām siena zārdu, bija arī no salmiem darināts Zaubes Jānis, kurš sēdēja pie alus muciņas. Daudzi piestāja, fotografējās,” stāsta G.Rudmieze un uzsver, ka tikai paši zaubēnieši var pievērst citu uzmanību, pārliecināt, ka pagastā ir rosība.

Pirms skolas gada pie bērnudārza “Sidrabozols” dalībnieces izveidoja ziedu paklāju kā apsveikumu skolotājiem un skolēniem. Lai garāmejot prieks! Seniori arī rīko savas sporta spēles un aicina komandas no kaimiņu pagastiem.

“Ar prieku iesaistāmies Zaubes savvaļas kulinārā festivāla rīkošanā. Gatavojam svētku noformējumam auduma karodziņus. Strā­dājam vairākas dienas, lai virtene būtu starp Lejas un Augšezeru. Pērn mums bija uzticēts vadīt konkursu “Sēnes burciņā”. Tas bija interesanti, satikām daudz cilvēku, iepzīstinājām ar Zaubi,” pastāsta biedrības vadītāja un uzsver, ka seniori iesaista arī savus bērnus, mazbērnus, radus un visi pārliecinās, ka līdzdarbojoties var gūt prieku un gandarījumu.

“Bērni te dzīvos, vieta jāuztur, lai mazbērniem labas atmiņas, tad viņi atgriezīsies. Svētki ir, ja ir darītāji, tikai paši varam ikdienu veidot krāsaināku, apkārtējo vidi sakoptāku,” saka zaubēniete.