Modernizējas. SIA “Vienotnes” valdes priekšsēdētājs Normunds Ruķis vērtē, ka jaunās kūts būvniecība bija apjomīga, taču nepieciešama un sekmīga investīcija saimniecības modernizācijā. FOTO: Andris Vanadziņš
Pērn Stalbes pagasta SIA “Vienotnes” saņēma novada uzņēmēju balvu nominācijā “Gada
lauksaimnieks”. Rozulas piena lopkopības saimniecība strādā jau vairāk nekā trīsdesmit gadus.
“Sākām ar to, kas palika pāri pēc kopsaimniecības privatizācijas – viena ferma un zeme, ko nomājām,” saka tās valdes priekšsēdētājs Norumnds Ruķis. “Tagad apsaimniekojam 400 ha, no kuriem 180 ha ir mūsu īpašumā. Sadarbība ar nomas zemes īpašniekiem ir laba.”
Pirms četriem gadiem uzbūvējām modernu kūti, pārgājām uz govju nepiesieto turēšanas sistēmu un slaukšanu divos virzītās kustības robotos. Tās ir apjomīgas investīcijas, ko īstenojām, piesaistot atbalsta projektu līdzfinansējumu. Tagad jāsaka, žēl, ka toreiz kovida pandēmijas ierobežojumu dēļ neizdevās pilnībā modernizēt visu saimniecību. Tagad ir jaunā kūts ar vairāk nekā simts govīm un diviem slaukšanas robotiem, un vecā kūts ar slaukšanu vadā. Nu ir grūta izšķiršanās – uzstādīt robotu, kas maksā miljonu, vai tomēr turpināt pa vecam.
Līdz ar dzīves pieredzi grūtāk pieņemt lēmumus par lielām investīcijām, jo risks ir liels. Pieejamais atbalsta līdzfinansējuma apjoms ir samazinājies, bet galvenais, kas rada šaubas, – šis ir ļoti nestabils un neprognozējams laiks. Divas krīzes esam pārdzīvojuši un, pateicoties tieši tam, ka mums nebija lielu kredītu, tikām tām pāri sausām kājām,” pārdomās dalās Normunds Ruķis.
Vidēji mēnesī “Vienotnēs” slauc ap 200 tonnām piena. Visu nodod piensaimnieku kooperatīvam “Straupe”. Rozulas saimniecība ir kooperatīva dibinātāja un tagad arī jaudīgākā piena piegādātāja. “Katra ceturtā piena pudele ir mūsējā,” smaidot saka Normunds un turpina: “Piena kvalitātes prasības ir augstas, bet tās ir pamatotas. Esmu arī “Straupes” valdē, labi saprotu, ka garšīgu un veselīgu piena produktu pagatavošanai vajag ļoti kvalitatīvu izejvielu. Mēs to spējam nodrošināt, lielā mērā pateicoties ieguldījumiem modernizācijā. Piena lopkopības speciālisti, apmeklējot mūsu jauno kūti un novērtējot apstākļus, kas govīm radīti, vienprātīgi saka – te jums ir laimīgās govis. Kūtī ir nepieciešamais mikroklimats, klusums, svaigs gaiss, pilnvērtīga barība. Robota vadīto slaukšanas kārtību govis apgūst viegli. Datorā varu attālināti sekot visam, kas notiek kūtī. Informācija ir par katru govi, kolīdz ir kāda novirze, tūdaļ saņemu brīdinājumu, kurai gotiņai, iespējams, ir tesmeņa iekaisums vai cita kaite. Drīz plānojam iegādāties automātisko barības dalītāju. Arī dārga investīcija, bet, ko darīt, jauniem cilvēkiem darbs piena lopkopībā nešķiet saistošs, kaut nopelnīt var labi. Turamies ar, kā es saku, “zelta fondu”, darbinieku kodolu, kas te ir gandrīz no paša sākuma. Lauksaimniecības tehnikumu audzēkņi brauc pie mums praksēs, novērtē to, ka saimniecība ir mūsdienīga, būtu labi, ja nāktu papildinājums ar jauniem spēkiem un zināšanām!”
“Vienotnēs” ir desmit darbinieki, kuri nodrošina ganāmpulka apkopšanu un barības sagādi un piegādi. Arī lopbarības sagādes tehnika ir moderna un jaudīga. “Esmu attīstības stratēģijas soli pa solim piekritējs, tādēļ visus uzlabojumus ieviešam pakāpeniski. Investīcijas veicam, piesaistot projektu līdzfinansējumu, lai neradītu sev kredītu spriedzi. Arī ganāmpulku atražojam paši un darām to pakāpeniski. To var saukt par konservatīvu pieeju, bet lauksaimniecība nav sprints, te viss jādara pamatīgi un prātīgi,” rezumē Normunds Ruķis.
