Aktuāli. Jauniešu smēķēšanas atkarību mazināšana un pieejamības ierobežošana

No šī gada stājās spēkā grozījumi Tabakas likumā jeb “Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, kas paredz aizliegumu pārdot un iegādāties tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās cigaretes un uzpildes tvertnes personām, kas jaunākas par 20 gadiem. Aizliegti arī elektronisko cigarešu aromatizētāji, izņemot ar tabakas garšu vai smaržu.

Tāpat likumā noteikts, ka ir aizliegts smēķēt izglītības iestāžu, izglītības iestāžu dienesta viesnīcu un audzināšanas iestāžu telpās un šo iestāžu lietošanā esošajās teritorijās, kā arī aizliegts lietot tabakas aizstājējproduktus un bezdūmu tabakas izstrādājumus šajās teritorijās.

Veselības ministrija ir par vienādu vecuma ierobežojumu visām atkarību izraisošām vielām

Pirms likumu izmaiņām, kas šogad stājās spēkā, aizvadītajā gadā vairāk diskutēja par vecuma palielināšanu atļaujai iegādāties alkoholiskos dzērienus, nevis tabakas izstrādājumus, “Druva” ministrijai vaicāja, kādēļ tomēr lemts paaugstināt vecuma slieksni tabakas izstrādājumu, bet ne alkohola iegādei. Diemžēl zināms, ka, ja nikotīna lietošana lielākoties rada veselības problēmas pašam lietotājam, tad alkohola pārmērīga lietošana var būt iemesls, kad cilvēks reibumā sēžas pie auto stūres un izraisa avāriju, tāpat notiek citi negadījumi. Un vēl viens jautājums – vai līdz ar vecuma paaugstināšanu atļaujai tabakas produktu iegādei tas jāsaprot arī kā smēķēšanas aizliegums līdz 20 gadu vecumam.

Veselības ministrijā skaidro, ka, jā, pilngadīgas personas vecumā no 18 līdz 19 gadiem nedrīkst smēķēt, lietot vai glabāt šos produktus. Tātad pat tie, kuri iepriekš jau drīkstēja to darīt, tagad vairs nedrīkst. Par pārkāpumiem paredzēta administratīvā atbildība – gan par lietošanu, gan par iegādi un glabāšanu. Tāpat ministrijā uzsver, ka “aizliegums attiecas ne tikai uz tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem, bet arī uz nikotīna spilventiņiem un elektroniskajām cigaretēm (veipiem). Lai arī elektroniskās cigaretes un citi nikotīna produkti nav tabakas izstrādājumi, tie tomēr ir ierobežoti ar to pašu vecuma slieksni”.

Veselības ministrija uzskata, ka visām atkarību izraisošām vielām, tostarp tabakas un nikotīna produktiem, kā arī alkohola iegādei jānosaka vienāds vecuma ierobežojums, ņemot vērā, ka pusaudžiem un jauniešiem psihoaktīvo vielu lietošana izraisa atkarību un nav vēlama, jo līdz 25 gadu vecumam attīstās smadzenes. Šādu vielu ietekme var kaitēt gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai. Ministrija skaidro, ka priekšlikums celt vecuma cenzu arī alkoholiskos dzērienu iegādei sākotnēji atbildīgajā Saeimas komisijā tika atbalstīts, bet Saeimas plenārsēdē deputāti minēto priekšlikumu otrā lasījuma laikā noraidīja. Tomēr ministrija atsaucas uz starptautiskiem pētījumiem, kas liecina, ka minimālā vecuma sliekšņa palielināšana šo produktu iegādei ir efektīva politikas pieeja, lai samazinātu jauniešu atkarību riskus.

Tehnikumā jaunieši brīvo laiku pavada veselīgi

Viena no izglītības iestādēm, kurā ir daudz pilngadību sasniegušu jauniešu, bet vēl nav arī vecāki par 20 gadiem, Cēsu novadā ir Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums. Izglītības iestādes direktors Artūrs Sņegovičs gan teic, ka smēķēšanas un arī alkohola lietošanas problēma arvien samazinās: “Skaidrs, ne smēķēšana, ne alkohola lietošana veselībai nav nekas labs, tāpēc būtu vēlams, lai vecums attiecībā uz abu kategoriju produktu iegādi būtu vienāds.

A.Sņegovičs atzīst, ka novērojumi liecina – tendences mainās. “Ja krietni senāk alkohola lietošana bija lielāka problēma, jo īpaši atpūtas pasākumos, tagad ar to jācīnās pavisam nedaudz. Arī smēķēšana izplatīta arvien mazāk un mazāk. Parasti jau septembrī preventīvi cenšamies iespējamo problēmu novērst un izskaust ar dažādām metodēm – skolā par šo tēmu runājam, ir izglītojoši pasākumi. Arī dienesta viesnīcā ir audzinātājs, kas pieskata, kā jaunieši uzvedas. Ir pāris gadījumu, kad audzēknim tomēr kāja paslīdējusi, tad ir brīdinājumi, sodi. Bar­gākais sods ir izslēgšana no skolas, tomēr tas ir nepieciešams ļoti reti,” tā A. Sņegovičs. Viņš piebilst, ka, nenoliedzami, katram izstāvēt blakus nav iespējams, bet ļoti labi redzams, ka jaunieši domā par savu veselību, izvērtē, kā tērēt savas finanses.  “Man prieks, ka jaunieši izvēlas nevis alkoholu vai cigaretes, bet gan sportu, dažādas fiziskās aktivitātes, rūpējas par savu veselību. Mums ir arī plašs piedāvājums, ko brīvajā laikā darīt. Tā volejbolu spēlē 50-60 cilvēki, zālē nav pat iespējams uzņemt vairāk aktīvā sporta veida interesentu. Jaunieši izklaidējas veselīgāk un jēgpilnāk.”

Vairāk pārkāpumu par smēķēšanu, glabāšanu un nodošanu

Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts “Druvai” pastāsta, ka novada Administratīvajā komisijā vairāk jāizskata tieši pārkāpumi par smēķēšanu, glabāšanu un nodošanu, nevis alkohola lietošanu. Viņš norāda, ka vecuma palielināšana palielina arī policijas darba apjomu, jo 18 un 19 gadus vecie jaunieši līdz šim drīkstēja smēķēt, bet nu to vairs nedrīkst: “Bet, nenoliedzami, centieni pasargāt jauniešu veselību arī šādā veidā ir uzteicama.”

Vaicāts, vai problēmas nerada jaunieši, kuri pamēģina lietot alkoholu un var būt pārmērīgā alkohola reibumā, G.Norbuts teic, ka, lai gan ir gadījumi, kad alkoholu pārmērīgi lietojuši gan nepilngadīgie, gan pieaugušie, tomēr nepilngadīgo skaits noteikti ir mazāks: “Bet interese par alkoholu ir, grib pamēģināt, kas tas ir, tāpat arī ietekmējas no grupas – tāds kā bara instinkts – ja citi, tad es arī.”

Vērtējot, vai tiešām novērojams, ka jaunieši labprāt lieto e-cigarešu aromatizētājus, J.Norbuts teic, ka liela interese nav novērota, savukārt tiem, kuriem tāda ir, likuma izmaiņas daudz problēmu nesagādā, jo sajaukt ar vajadzīgo eļļas aromātu elektronisko ierīci tagad prasa mazu mirkli. “Bet noteikti ir ļoti labi, ka arī Veselības ministrija meklē risinājumus, kā pasargāt jauniešus no kaitīgu vielu lietošanas,” vēlreiz uzsver G.Norbuts.

Alkoholu 15-16 gadu vecumā pamēģinājuši 96% pusaudžu

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) infografikā “Pusaudži un alkohols – tici faktiem, nevis mītiem” norādījis, ka Latvijā alkoholiskos dzērienus 15-16 gadu vecumā pamēģinājuši 96% pusaudžu; 35% 15-16 gadus veci pusaudži tos lieto regulāri.

Tomēr ziņojumā par alkohola lietošanas un izplatības sekām Latvijā 2022. gadā secināts, ka Latvijā alkoholu dzīves laikā lietojušo 15-16 gadīgu skolēnu īpatsvars pēc 2011. gada ir pakāpeniski samazinājies. Nedaudz pieaudzis tas ir vien pēc kovida pandēmijas. Jāteic, situācija nav pavisam viennozīmīga, jo pērn Veselības ministrija norādījusi, ka statistikas dati un tendences liecina – šo­brīd jauniešu vidū pieaug narkotiku lietotāju skaits.

Jebkurā gadījumā arī SPKC speciālisti uzsver, ka alkohols nes līdzi virkni problēmu, arī vēlmi sēsties pie stūres alkohola reibumā pat bez tiesībām, un diemžēl negadījumi, kuros vismaz vienam autovadītājam konstatēts reibums, gan ir ar tendenci palielināties.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atbalstītajā starptautiskajā pētījumā par skolēnu veselības paradumiem Latvija pastāvīgi piedalās jau no 1990. gada. Šis pētījums tiek atkārtots reizi četros gados, un Latvijā to īsteno Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Aizva­dītajā vasarā SPKC publicēja 2022./2023. mācību gadā veiktā pētījuma rezultātus.

Pētījums liecina, ka no 2014. gada turpina samazināties to pusaudžu īpatsvars, kuri pamēģinājuši smēķēt, taču 2022. gadā palielinājies regulāri smēķējošo īpatsvars 13 un 15 gadus vecu respondentu vidū. Lielāks vismaz reizi nedēļā smēķējošo 15 gadus veco pusaudžu īpatsvars ir meiteņu vidū. Tāpat 2022. gadā ir pieaudzis to 15 gadus veco zēnu īpatsvars, kuri gandrīz ik dienas pēdējo 30 dienu laikā lietojuši elektroniskās cigaretes, bet šis rādītājs 15 gadus vecām meitenēm ir vēl augstāks. Kopumā elektroniskās cigaretes 2022. gadā pēdējā mēneša laikā 20 un vairāk dienu bija lietojuši 14,2% respondentu visās mērķgrupās.

Savukārt pētījumā par alkohola patēriņu atklājās, ka 2022. gadā kopumā samazinājies to pusaudžu īpatsvars, kuri lietojuši alkoholu vismaz vienu dienu pēdējā mēneša laikā, kā arī to pusaudžu īpatsvars, kuri bijuši piedzērušies.