Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras.

Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, grāmatvedības datu aina šogad sirmus matus vairo.

Cīrulīšu “Ozolkalna” administrācijas pārstāve Līga Rokpelne pastāstīja, ka šajā sezonā tiešām strādāt izdevies kopumā labi ja divas nedēļas. Ja akurāt nelīst kā pa Jāņiem, tad trase parasti ir atvērta nedēļas nogalē. “Šī sezona liek būt mobiliem un ātri reaģēt brīžos, kad temperatūra ļauj ražot sniegu un gatavot kalnu braucējiem. Taču arī retajās ziemīgajās dienās apmeklētāju skaits ir nesalīdzināmi mazāks nekā normālās sezonās. Un to var saprast, kurš gan prāto par slēpošanu, ja aiz loga pavasarīgi zaļa ainava,” skaidro Līga un apņēmīgi turpina: “Taču rokas nolaiduši neesam, laika prognozes februāra pirmajai pusei vieš cerību. Kolīdz būs iespēja, ražosim sniegu un vismaz viena no “Ozolkalna” trasēm būs atvērta apmeklētājiem.”

Līga atceras, ka “Ozol­kalna”darbības laikā ir bijusi vēl viena tikpat ekstrēmi silta ziema. Kritiskāka situācija var rasties, ja bezziemas gadi kļūs regulāri. Pa­gaidām uzņēmums zaudējumus, ko rada kalna uzturēšana, cenšas amortizēt ar ieņēmumiem no nelielā naktsmāju biznesa.

Arī distanču slēpošanas entuziasti ar pašmājās pieveikto kilometru simtiem nelepojas, bet nereti brauc baudīt ziemas sporta aktivitātes ziemeļu zemēs vai augstkalnēs. Piebalgas “Zelta Kroga” garās un ainaviskās distanču slēpošanas trases ar dabīgo sniegu ir iecienītas klasiskā soļa piekritēju vidū. Trašu veidotājs Jānis Melbārdis, vaicāts, kā veicas, noplāta rokas: “Decembrī bija viens brīdis, kad, šķiet, vienīgie Latvijā varējām piedāvāt pietiekami garu un interesantu trasi. Bet pēc tam…. kā jau visiem. Ironiski, ka tieši šai sezonai bijām tā nopietnāk sagatavojušies. Saņēmām Eiropas projekta līdzfinansējumu un iegādājāmies    kvadriciklu ar sniega ķēdēm. Kārtīgi pastrādājām arī vasarā, veidojot jaunus interesantus maršrutus. “Zelta Kroga” trašu kopējais garums ir ap 30 kilometriem, tā kā šis ir hobijs, kas man nodrošina garas darba stundas pēc pamatdarba laika. Bet ir prieks, ka varam piedāvāt cilvēkiem lielisku atpūtu Piebalgā. Bet ne šajā ziemā. Nedomāju, ka sniegu un salu Latvijā vairs neredzēsim, taču jārēķinās, ka laika apstākļi kļūst ļoti mainīgi. Nedēļa ar stabilu salu un bez lieliem vējiem, kas aizputina trases vai nones sniegu no pauguriem, nu jau ir svētki.”

Pats būdams aktīvs distanču slēpotājs, “Zelta Kroga” trašu uzturēšanu Jānis neuztver kā biznesu un savas trasē pavadītās darba stundas neskaita. Apmeklētāji par iespēju sportiski pavadīt brīvdienu pasakās ziedojot. Labās ziemās tādējādi izdodas nosegt izdevumus trašu tehnikas degvielai un remontam. “Zelta Kroga” trases ir savienotas ar    Piebalgas distanču slēpošanas veterāna Raimonda Dombrovska “Vanag­kalna” trasēm. Kopā tas veido unikālu un ainavisku trašu tīklu 50 kilometru garumā. Tā kā nezaudējam cerības, ka šoziem vēl izdosies uzkāpt uz slēpēm, gaidām sniegu, un uz Piebalgu!