Daudz noderīga. “ZAAO” Vides izglītības nodaļas vadītāja Ieva Freimane-Mihailova pie Aprites skapja Cēsīs. FOTO: Sarmīte Feldmane
Aprites skapī var atstāt neizmantoto un paņemt vajadzīgo
SIA “ZAAO” EKO laukumos – Cēsīs, Lapsu ielā 19, un poligona “Daibe” EKO laukumā – ikvienam ir pieejami Aprites skapji. Iedzīvotāji labprāt tos izmanto.
“Aprites skapī katrs var atnest traukus, grāmatas un rokas darba instrumentus. Pašiem kādreiz iegādātais vairs nav vajadzīgs, bet kādam var noderēt,” stāsta “ZAAO” Vides izglītības nodaļas vadītāja Ieva Freimane-Mihailova. Lapsu ielā Aprites skapi mēnesī apmeklē ap diviem tūkstošiem cilvēku. Kad te pabija “Druva”, bija plašs dažādu glāžu un glāzīšu, krūzīšu, šķīvju piedāvājums. Arī skaista māla trauku servīze. I. Freimane-Mihailova pastāsta, ka Aprites skapi iecienījuši kolekcionāri, jo te var atrast vērtīgus porcelāna traukus. Arī kafejnīcas te mēdz meklēt traukus. Tos arī iedzīvotāji visvairāk nes. “Daudziem mājās trauku krājumi ir lieli, tos ikdienā neizmanto, atdodot kādam, tiek paildzināta to kalpošana,” atgādina Vides izglītības nodaļas vadītāja.
Ir cēsnieki, kuri pie Aprites skapja piestāj vai ik dienu, meklējot ko īpašu vai konkrētu. Todien skapī bija tikai trīs grāmatas, citreiz vairāk, taču nebija neviena instrumenta. “Tā kā var nest tikai rokas instrumentus – zāģus, urbjus, kaltus –, to piedāvājums nav liels. Tiklīdz kāds parādās, uzreiz atrodas saimnieks. Rudenī kāds bija atnesis kāpostu ēveli iepakojumā, pēc pāris stundām kāds to jau bija aiznesis mājās,” pastāsta I. Freimane-Mihailova un piebilst, ka var teorētiski stāstīt, kā būtu jārīkojas, kā neizmest to, kas vēl derīgs, bet, ja praktiski redzams, kā tikt vaļā no nevajadzīgā un kāds to paņem lietošanai, veidojas izpratne par lietu kārtību, termins “aprites ekonomika” kļūst praktisks.
Vides izglītības nodaļas vadītāja atgādina, ka, piedāvājot izmantot Aprites skapi, vispirms bija mērķis uzzināt, vai iedzīvotājus šāds piedāvājums interesē. Tam gūts apstiprinājums. Vidzemē pagaidām ir tikai divi šādi skapji, bet būs arī citās vietās. Daibē to lielākoties izmanto tie, kuri ierodas uz izglītojošiem pasākumiem.
Skapjus izgatavojuši amatnieki, ievērojot aprites ekonomikas principus – materiāliem noderējušas nolietotas mēbeles, sadzīves priekšmeti. “Pamazām sabiedrībā iedzīvojas doma par to, ka ne vienmēr nederīgais jāizmet. Kaut ko var atdot, salabot. Labošanai jākļūst pašsaprotamai,” uzsver I.Freimane-Mihailova un mudina apmeklēt mājaslapu lietovelreiz.lv. Tajā ir karte, kurā redzami pieejamie pakalpojumi, kur var atdot, kur labo, nomā. Arī Cēsu novadā ir gana plašs piedāvājums.
Komentāri