Ministrei Līgatnē sarunas par dažādām tēmām

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM)  ministre Inga Bērziņa reģionālajā vizītē apmeklēja Līgatni.

Jauno Līderu vidusskolā ministre tikās ar 11. un 12.klases skolēniem, kur raisījās saturīga saruna par aktuālām tēmām. I.Bērziņa pastāstīja  par jomām, kas ir ministrijas pārziņā: dabas aizsardzība, digitālā un reģionālā attīstība,  pašvaldības.

“Kamēr nav nekādas saistības ar to, ko dara kāda ministrija, Saeima, viss šķiet tāls,” bilda I.Bērziņa, bet jaunieši pastāstīja, ka bijuši Saeimā, klausījušies Saeimas un Ministru kabineta sēdes. Diskusija raisījās, kā jaunieši, kuriem jau ir 18 gadi, izmanto iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Līgatnieši pastāstīja, ka pašvaldības līdzdalības budžeta konkursā viņu iecere guvusi atbalstu un tiks atjaunota sporta un atpūtas infrastruktūra parkā pie vidusskolas. Jaunieši aicinājuši iedzīvotājus balsot par viņu projektu, arī stāvējuši pie veikala ar plakātu.

“Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, jums iespēja vēlēt. Ja pilsonis nepiedalās vēlēšanās, kā pēc tam var paust neapmierinātību ar deputātiem, kurus ievēlējuši citi. Iedzīvotāju padomēs iesaistīties var no 16 gadu vecuma. Tā iespēja aizstāvēt savas intereses, informēt pašvaldību par to, kas Līgatnē nepieciešams,” atgādināja ministre.

Diskusija raisījās par digitālo drošību, e-adresi, par latvija.gov.lv    izmantošanu, par datu drošību un inovācijām, mākslīgā intelekta straujo attīstību, viltus ziņu izplatīšanu. “Datu saglabāšana un drošība ir svarīga, bet inovācijas nevar radīt bez eksperimentiem. Jārod kompromiss, lai datus var izmantot un tie ir drošībā.  Eiropas Savienībā mākslīgā intelekta izmantošanai ir stingri regulējumi, tā tas nav ASV un citās valstīs. Ar to mums jārēķinās,” skaidroja ministre.

Jaunieši stāstīja, kā atšķir viltus ziņas no patiesības. “Rakstam jābūt autoram, ja ir gramatikas kļūdas, tas ir mākslīgā intelekta radīts. Jāpārbauda avots, no kura ir ziņa. Noteikti jāvērtē, kam atstāt savus datus,” pieredzē dalījās līgatnieši un pastāstīja, ka uzticas televīzijai un lsm.lv. Jaunieši arī vecākiem un vecvecākiem skaidro, ja viņi noticējuši kādai sadomātai ziņai.

“Katram jau šķiet, ka atšķirsim, bet iekrīt daudzi. Ministrijā ik pa laikam apzināti kā tests tiek izsūtīts e-pasts, kas ir viltojums. Ir kolēģi, kuri uzķeras. Teh­no­loģijas attīstās, un ziņu pasniegšana kļūst tik līdzīga īstajām, ka  noticam. Bija ziņa, ka uzsprāgušas vairākas ķīmiskās rūpnīcas, šī informācija parādījās arī      portālos. Nekas tāds nebija noticis. Mākslīgais intelekts  zvana vai runā politiķu balsīs, tā iespējas ik dienu palielinās,” klāstīja I.Bērziņa    un uzsvēra, ka Latvijā ir pieņemts “Mākslīgā intelekta attīstības likums”, izveidots Nacionālais mākslīgā intelekta centrs. Svarīgi arī mākslīgajam intelektam mācīt latviešu valodu. Angliski pieejamā informācija ir plašāka, korektāka.   

Jaunieši interesējās, kā ministrei veidojusies karjera, par gandarījuma brīžiem amatā.

Pēc tam I.Bērziņa apmeklēja Līgatnes papīrfabriku, iepazinās ar degradētās teritorijas attīstību. Todien Līgatnē notika    Dabas aizsardzības pārvaldes kopsapulce, lai pārrunātu šī gada darba prioritātes un atskatītos uz pērn paveikto.

“Pārvaldei šogad daudz svarīgu uzdevumu: dabas plānu izstrādes uzraudzība, kompensāciju sistēmas pilnveidošana, īpaši aizsargājamo teritoriju efektīva pārvaldība un vēl citi. To sekmīgi varēs paveikt, ja  turpinās pārvaldi attīstīt par mūsdienīgu un uz sadarbību vērstu valsts pārvaldes iestādi. Dabas aizsardzības pārvaldei ir jāturpina sadarboties arī ar zemes īpašniekiem, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, lai veicinātu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ilgtspējīgu attīstību,” teica ministre un uzsvēra, ka reģionālo vizīšu mērķis nav tikai pastāstīt, ko dara ministrija,  bet būtiski uzklausīt viedokļus, sadzirdēt svarīgas problēmas, kas jārisina.