Vēlreiz pārrunā velosipēdu novietņu dizainu

Kamēr daudzi cēsnieki, Saules ielas apkaimes daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, tuvējos uzkalniņos baudīja ziemas priekus, entuziastiskākie, proti, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmie, velobraucēji pulcējās Saules ielas kopmītņu mājā, lai vēlreiz pārrunātu iespējamo velosipēdu novietņu dizainu.

Cēsu novada pašvaldība piedalās starptautiskā “Interreg” projektā “SUMPs for BSR”. Mērķis ir efektīvas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanas uzlabošana, veicinot aktīvu un veselīgu dzīvesveidu un vienlaikus samazinot satiksmes radītās emisijas. Īstenojot projektu, pašvaldība iecerējusi izveidot velonovietnes vairākās Cēsu puses apkaimēs, tāpēc jau pērn tikās ar iedzīvotājiem vietās, kur novietnes plānotas – Drabešu pagasta Līvos, Priekuļos un Cēsīs, Saules ielā. Sarunās tika uzklausīts pašu velobraucēju viedoklis, kur vislabāk novietnes ierīkot un kādām tām būt, kā arī noskaidrot nepieciešamos veloinfrastruktūras uzlabojumus.

Vasaras pēdējā tikšanās bija Cēsīs, kad jau pašvaldības Attīstības pārvaldes speciālistes, kas realizē projektu, bija tikušās ar ainavu arhitekti un bija nonākts līdz iespējamam kopsaucējam, kādas varētu izskatīties velonovietnes. Tomēr cēsniekus piedāvātais dizains pārāk neuzrunāja. “Tādēļ šonedēļ organizējām vēl vienu tikšanos ar cēsniekiem, parādot jaunos trīs velonovietņu variantus, sagaidot iedzīvotāju vērtējumus un ieteikumus,” “Druvai” skaidroja Attīstības pārvaldes galvenā teritorijas plānotāja Madara Jenerte.

Divos piedāvājumos velonovietnes ir slēgta tipa, viena ar jumtu, bet nav slēgta. Saules ielas namu kvartāla pagalmā bija redzama līdzīga velonovietne, kurā atradās daudzi velosipēdi un varēja novērot, ka sānos esošie ir apsniguši. Tomēr šādai novietnei ir arī priekšrocība – braucamo tajā var novietot ļoti ātri. Slēgtās novietnes paredzētas kā veloskapis, kas ir nedaudz zemāks par cilvēka augumu, bet pietiekami plašs, lai tajā iestumtu divriteni. Plānots, ka katrā var ielikt četrus velosipēdus un vienā apkaimē būtu četras tādas novietnes, tātad kopā varētu novietot 16 braucamos. Tomēr tad jādomā, vai viena novietne būtu lietošanā vienai ģimenei vai kā citādi pazīstamiem cilvēkiem.

Sanākušie arī aktīvi diskutēja par novietnes grīdas segumu, ērtāko veidu, kā velosipēdu nostiprināt, ņemot vērā, ka to varētu izmantot gan pieaugušie, gan bērni. Artūrs Baltacis arī vērsa uzmanību uz gaisa caurlaidību šādā slēgtā telpā un kā nodrošināt, lai novietne saulē neuzkarstu, tāpat rosināja nepieciešamību, ka pie tām būtu arī pumpis riepām un instrumenti nepieciešamāko apkopes darbu veikšanai.

Gan A.Baltacis, gan jauniete Gabriela Gulbe dalījās ar velo­braukšanas paradumiem un interesējās par veloinfrastruktūras attīstību Cēsīs, aicinot arī savienot veloceliņus vai izveidot interesantus maršrutus, pa kuriem, piemēram, no Saules ielas kvartāla, droši varētu pārvietoties gan individuāli, gan ģimenes ar bērniem. Tāpat sanākušie interesējās, kā varēs pieteikties iespējai ievietot braucamos novietnēs, ņemot vērā, ka iedzīvotāji nereti ir kautrīgi un varētu pat neiedomāties, ka ikvienam ir iespēja pieteikties. Speciālistes norādīja, ka par pieteikšanās kārtību vēl tiek domāts, bet par to noteikti būs pieejama informācija.

Velonovietnes paredzētas iedzīvotājiem, kuri ikdienā regulāri pārvietojas ar velosipēdu, lai viņiem braucamo nevajadzētu novietot kāpņutelpā vai citā pielāgotā vietā un lai arī tūristi, kas pārvietojas ar divriteni un kuriem Cēsis bieži ir galamērķis, savus braucamos varētu droši novietot. Sākotnēji iecerēts izveidot pāris novietņu katrā apkaimē, lai redzētu, kā tās kalpo, tas būtu kā atspēriena punkts nākamajām.