Līgatnē pirts – vieta, kur satikties un gūt labsajūtu 

Katras, kaut nelielas pārmaiņas, vienalga, ar ko tās saistītas, raisa satraukumu, neziņu, ja tās skar personīgi. Kopš rudens līgatniešu sarunās būtiska tēma bija Līgatnes pirts nākotne. Tā kādreizējās papīra fabrikas dzirnavās ir, kā saka līgatnieši, no neatminamiem laikiem, kad 19.gadsimtā veidojās strādnieku ciemats. Pašvaldība, kas pēdējās desmitgadēs pirti apsaimniekoja, ziņoja, ka tā nav vietvaras funkcija, taču pirti negrasās likvidēt, bet nodot nomā.

Pašvaldībai pirts uzturēšana gadā izmaksāja ap 20 tūkstošiem eiro. Tiesa, maksa par pakalpojumu bija saglabājusies no tā laika, kad no latiem pārgāja uz eiro. Par vienu pirts apmeklējumu bija jāmaksā 4.20 eiro, bet pensionāriem – 2.85.Gadu desmitiem pirtī nav veikts kapitālais remonts, tās telpas ir pieticīgas, bet ar vēsturisku šarmu.     Un pēršanās cienītājus telpas apmierina, janvāra pirmajā piektdienā pirti apmeklēja 41 cilvēks.

No janvāra pirts apsaimniekošanu uzņēmusies SIA “Odetta”. “Kaut daudzus gadus esam kaimiņos, kad pirmoreiz ienācu, biju diezgan pārsteigta,” saka uzņēmuma valdes locekle Liene Rulle un uzsver, ka abiem ar vīru svarīgi, lai vēsturiskajā ēkā, kuru pirmo ierauga, iebraucot Līgatnē, būtu dzīvība, lai tā kalpo līgatniešiem.

Pirts telpas ir plašas, 169,7 kvadrātmetri. Jau ieejot jūtams pirts aromāts. Te ir telpa, kur pārģērbties, dušas un pērtuve. “Lī­gatnē pirtī iešanas tradīcija ir paaudzēs. Tās pakalpojumi gadiem bijuši nepieciešamība, kaut daudzi iekārtojuši mūsdienīgus dzīvokļus, pilsētnieki labprāt apmeklē pirti. Ir svarīgi tradīciju saglabāt, ieinteresēt arī citus, ne tikai līgatniešus,” teic L.Rulle un uzsver, ka ir būtiski, lai katrs, kurš atnāk uz pirti, te justos labi.     

Pirts nomnieki aicināja līgatniešus uz sarunu, lai uzklausītu viņu domas, kādai būt pirtij. Uz tikšanos bija atnākuši 20 regulārie pirts apmeklētāji. Atnākušas uz sapulci, sievas smēja, ka beidzot ir tā reize, kad vīri un sievas reizē ir pirtī.   “Mums ir būtiskas ikviena domas gan par darba laiku, gan to, kas būtu tuvākajā laikā uzlabojams. Esam noslēguši līgumu ar pašvaldību uz 20 gadiem, apņēmušies, ka pirts būs,” sacīja L.Rulle.

Līgatnieši gan kavējās atmiņās par pirts tradīcijām no bērnības, gan uzsvēra, ka svarīgākais, lai pirts būtu un nomniekiem jāļauj kaut nedaudz atsperties, tad var veikt uzlabojumus. Sanākušie vairākkārt atgādināja, ka Līgatnē ir vienīgā publiskā pirts novadā un tā ir vēsturiska.

Kad saruna ievirzījās par pakalpojuma cenu, ne viens vien ironizēja, ka nav saprotams, kāpēc paš­valdība to nav palielinājusi. Citās pilsētās, kur pašvaldība uztur publisko pirti, maksa jau sen ir vismaz divreiz lielāka. “Mums ir vajadzīga pirts, jums sākumā jā­strādā vismaz pa nullēm. Cik maksā malka? Jārunā ar pašvaldību par kritušajiem kokiem. Kurinātājs, kasiere jāalgo, pirts jāuztur, tas katram saprotams. Arī jārēķinās, ka vasarā apmeklētāju būs mazāk, ” teica Kaspars, bet Vents atgādināja: “Atnācu ar draugiem uz pirti, viņu emocijas bija neaprakstāmas. Kurā Latvijas pilsētā vēl ir tāda pirts? Ir cilvēki, kuriem nostalģija pēc veciem laikiem. Pats nāku katru piektdienu,    mājās nav sava pirts jākurina.” Vairāki līgatnieši uzsvēra, ka pirts ir vieta, kur satikties, parunāties, pārspriest panākumus, noslēgt kādu darījumu, kā arī uzzināt, kas Līgatnē pa nedēļu noticis. “Mūsu uzdevums ir veidot vidi, lai cilvēki vēlas nākt uz pirti. Tikai kopā ir iespēja radīt vietu, kur ikviens var baudīt īpašu pirts pieredzi Līgatnē,” bilda L.Rulle.

Pastāvīgie pirts apmeklētāji piekrita, ka turpmāk pieaugušajiem pirts apmeklējums izmaksās desmit eiro, bērniem un pensionāriem – sešus, no februāra varēs iegādāties mēneša abonentu, kas maksās 32 eiro pieaugušajiem un 22 eiro bērniem un pensionāriem.

Garāka diskusija raisījās par to, kā palielināt apmeklētāju skaitu. Izskanēja ieteikums piedāvāt pakalpojumu draugu grupām, ģimenēm. L.Rulle ierosināja, ka varbūt pirts varētu strādāt arī sestdienās, bet sanākušie vērtēja, ka tad tikai ar pierakstu, ja piesakās pietiekami daudzi, lai ir vērts kurināt. Līgatnieši arī vienojās nedaudz pamainīt pirts darba laiku, sievas varēs pērties stundu ilgāk.

“Vispirms sakārtosim pirmo tel­pu, lai pirtī ir patīkami ienākt. Piedāvāsim atspirdzinājumus, arī pirtsslotas. Tad lēnām virzīsimies tālāk,” stāstīja L.Rulle un uzsvēra, ka atjaunojot tiks saglabāts autentiskums. “Tāds gars, kāds ir šajā pirtī, nav nevienā,” atgādināja Viesturs un piebilda, ka viņam saglabājusies pirts biļete no 80.gadiem, kad par apmeklējumu bija jāmaksā 18 kapeikas.

Pēc sarunas ar pirts pastāvīgajiem apmeklētājiem L.Rulle bija gandarīta. Tikšanās noritēja patīkamā gaisotnē, ieteikumi noderēs. “Kad sapratīsim, kādi ir ieņēmumi, kādi zaudējumi, varēs plānot tālāk, ko uzlabot un kādus pakalpojumus piedāvāt,” sacīja L.Rulle.

Tā kā sanākšana notika ceturt­dienas vakarā, pirts kurinātājs Dainis Timermanis jau kurināja pirti, lai nākamajā dienā pērtuvē būtu vajadzīgais karstums. “Ku­rinu jau daudzus gadus, zinu, cik karsta jāsakurina. Katrā pirtī pie vienādiem grādiem cilvēki jūtas citādi. Ir, kam patīk mazāk karsta pirts, viņi nāk agrāk,” “Druvai” pastāstīja D.Timermanis.

FAKTI

• Līgatnes pirts nomas līgums ar SIA “Odette” noslēgts 2024.gada novembrī uz 20 gadiem. Nomas maksa 175 eiro (bez PVN). Papildu ēkas pārvaldīšanas izdevumi, komunālie un citi izdevumi, kas saistīti ar telpu uzturēšanu un remontu. Prasība ne retāk kā reizi nedēļā nodrošināt publiskās pirts pakalpojumus.
• Līgatnes pirts 2024.gadā (līdz 2024.gada 2.decembrim)
  -vidēji mēnesī 141 apmeklētājs;
  -ieņēmumi no pakalpojuma 6 tūkst.eiro;
  -kopējie izdevumi 18,3 tūkst eiro.
  AVOTS: cesis.lv