Raiskuma pagasts. Ko var izlemt pašvaldības un kas paliek valsts ziņā

Vai daba jāsargā uz meža īpašnieku rēķina; ir jāsaremontē ceļš, lai nebojātu alejas ozolus; kā nodrošināt, lai, izkāpjot no autobusa lielceļa malā, cilvēks justos droši? Šos un vēl citus jautājumus Raiskuma pagasta un citi Cēsu novada Pārgaujas apvienības teritorijā dzīvojošie pirms Ziemassvētkiem uzdeva novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai un izpilddirektorei Līgai Mednei.

Uz tikšanos ar pašvaldības vadību Raiskuma pagasta tautas namā Auciemmuižā bija atnākuši mazliet vairāk par desmit iedzīvotājiem.

Dabas aizsardzības prasību politika nav tiešs vietvaras darba jautājums, tomēr sapulces dalībnieki sarunā ar pašvaldību uzsvēra, ka normatīvie akti aizvien vairāk ierobežo zemes īpašnieku tiesības, tiek noteikti jauni biotopi, kas samazina iespējas saimniekot. Kompensācijas faktiski nav, atzina vairāki. “Ja meža īpašnieks kādā savā teritorijā nedrīkst neko darīt, nedrīkst saimniekot, tad par to ir jāparedz tirgus nosacījumiem atbilstoša kompensācija,” uzsvēra raiskumietis Gatis Bēr­ziņš, bet Ilvars Balodis bilda, ka, piemēram, izrādījies, viņam piederošajā mežā Priekuļu pagastā izveidota jauna aizsargājamā teritorija, bet neviena institūcija ar viņu par to nav pat runājusi. Un Raitis Kārkliņš uzsvēra, ka faktiski tiek atņemts īpašums, nedodot neko pretī. Vai tomēr pašvaldība nevarētu šoreiz nostāties savu iedzīvotāju pusē?

Domes priekšsēdētāja vietniece I.Suija-Markova pastāstīja, ka paš­valdība, sniedzot atzinumu par Gaujas Nacionālā parka aizsardzības plāna projektu, visus punktus nav saskaņojusi, domājot arī par meža īpašnieku interesēm. Savukārt par kompensāciju mehānismu zemes un mežu īpašniekiem aizvien tiek spriests nacionālā līmenī, arī Cēsu novada paš­valdība regulāri šo jautājumu aktualizē. Bet I.Suija-Markova arī atgādināja, cik nozīmīga ir dabas vērtību saglabāšana. Un ir pat zemes īpašnieki, kas apzinājuši savā mežā ko īpaši nozīmīgu un vēlas tam biotopa statusu.

Raiskumieši sapulcē vairākkārt uzsvēra jautājumus, kas saistīti ar dabas objektiem un to aizsardzību. Piemēram, R.Kārkliņa teikto par sakritušajiem un nokaltušajiem kokiem pie Cēsu un Raiskuma robežas varēja interpretēt tā, ka daba ne tikai jāsargā, bet arī jākopj. “Pie Raiskum­kroga nogriežoties un dodoties pa Pārgaujas ielu, tās apkaime izskatās kā pēc atomkara. Nogāzies liels, vecs ozols, sakrituši citi koki. Mazliet tālāk nokaltuši ir kādi desmit hektāri meža,” sacīja R.Kārkliņš, bet kāda sapulces dalībniece piebilda, ka pat kritalas nedrīkstot savākt, par to piedraudot ar sodu.

Aivars Lapšāns atgādināja par Ungura ezeru, ko piesārņojuši kūdras izstrādātāji. A.Lapšāns meklējis iespēju, lai situāciju glābtu. Pēc “uzspiešanas” dažādām institūcijām un pētnieku iesaistīšanas panākts risinājums. “Bet vai tas jādara man, iedzīvotājam,” retoriski vaicāja raiskumietis.

Tika arī jautāts, kādos gadījumos ezeru krastā atļauj būvniecību, kādos ne. G.Bērziņš pastāstīja gadījumu, ka īpašniekam nav ļauts būvēt māju ūdenstilpes tuvumā, bet, kad zeme pārdota, jaunais īpašnieks māju uzbūvējis. Protams, konkrēts gadījums prasa dokumentu un procedūras izpēti. Bet I.Suija-Markova pauda, ka nelegāla būvniecība dabas lieguma vietās beidzas ļoti bēdīgi, piemēram, kādam īpašniekam neatļauti uzbūvētais pie vecupes pat jānojauc.

Raiskuma iedzīvotājus satrauc arī senās ozolu alejas saglabāšana. Cauri alejai ved zemes ceļš, tam vairs gandrīz nav seguma, automašīnas bojā ozolu saknes, ceļu arī grūti izbraukt. Izpild­direktore L.Medne pastāstīja, ka konkrēto ceļa posmu 2025.gadā remontēs.

Saistībā ar ceļiem un ielām bija vēl citi jautājumi. Raiskumieši grib sagaidīt cieto segumu Jātnieku ceļam posmā vismaz līdz sabiedriskā autotransporta galapunktam. J.Rozenbergs norādīja, ka tas ir valsts ceļš, ko apsaimnieko VSIA “Latvijas Valsts ceļi”. Domes priekšsēdētājs atzina, ka lielākas investīcijas vietējas nozīmes ceļos iegulda reti, taču pašvaldība par vajadzību tos sakārtot vienmēr atgādina. Zālē sēdošie gan izteicās, ka šovasar Jātnieku ceļš labi uzturēts, nogreiderēts, bet ir problēma, ka bebri aizbūvējuši vienu caurteku, krājas ūdens, ceļu var sabojāt.

Runājot par sabiedrisko satiksmi, raiskumieši pastāstīja, ka nedroši jūtas pasažieri, kas izkāpj no autobusa Auciema pieturā. Tur vajadzētu gājēju pāreju vai vismaz ātruma ierobežojumu. Pie­minēja arī pieturu Stalbē, kuru vietēji atzīst par ne pārāk drošu. Tie, protams, ir jautājumi, par kuriem atbildība ir Latvijas Valsts ceļiem.

Veselīga un dabai draudzīga dzīvesveida piekritēji vēlējās zināt, kāpēc gar atjaunoto ceļa posmu Cēsis-Stalbe nav veloceliņa. J.Rozenbergs paskaidroja, ka tas nebija iekļauts tehniskajā projektā. Ja tomēr izvēlētos veloceliņu, ceļa pārbūve kavētos dažus gadus. Sapulces dalībnieki arī izteicās, ka velo un gājēju celiņu vajadzētu gar Valmieras šoseju no Plāča uz Straupi. Kā varēja noprast no pašvaldības pārstāvju teiktā, valsts ceļu apsaimniekotājam pārskatāmā nākotnē šādu plānu nav.

Kā vienmēr pagastu iedzīvotājiem tiekoties ar pašvaldības vadību, tika jautāts par mācību iestādes, šoreiz gan Cēsu 4.pirms­skolas izglītības iestādes Aucie­ma grupām. J.Rozenbergs vērtēja, ka audzēkņu ir pietiekami, kopā ir 29 bērni, Auciemā bērnudārzs (grupas) ir stabils. Arī telpas ir labā stāvoklī, ēkā iespējams nodrošināt četru grupu darbību.