“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar dokumentu kārtošanu, lai slimais cilvēks iespējami ātrāk var saņemt ratiņkrēslu vai kādu citu mantu, kas atvieglos ikdienu. Mēs tik vienmēr sakām, ka valdība nerūpējas, bet vispirms mums katram savā darbā vajadzētu būt atbildīgiem un padomāt, vai darām labāko, ko spējam, un vai no tā citiem ir ieguvums,” pārdomās dalījās lasītāja V.
