Cēsu novada domes deputāti vakar vienbalsīgi apstiprināja grozījumus saistošajos noteikumos “Cēsu novada pašvaldības nolikums”. It kā neko neizsakoša informācija, taču patiesībā ar šo sākas plašas strukturālās izmaiņas pašvaldībā. Pašvaldībā esošo desmit nodaļu vietā tiek izveidotas piecas pārvaldes, kuru vadītāji tiks izvēlēti atklātā konkursā.
Novada pašvaldības administrācijas vadītāja Ieva Goba skaidro, ka šī sasaukuma deputāti devuši uzdevumu veidot profesionālāku un efektīvāku pārvaldi un šis ir būtisks solis pretī uzdevuma izpildei. Uz to iets jau kādu laiku. Vispirms izvērtēts, kā pašvaldība darbojas organizatoriski, izvērtēti iekšējie procesi, uzklausīti darbinieki, nodaļu vadītāji.
“Tad veicām funkciju auditu, kas parādīja, kam konkrētais darbinieks noteiktā laika nogrieznī tērē laiku. Izgaismojās tas, par ko jau bija aizdomas. Proti, ka pārāk daudz laika aizņem sapulces, audits parādīja, ka dažbrīd tam tiek tērēts līdz 30 procentiem darba laika. Analizējot, kāpēc tā, nonācām pie secinājuma, ka vainojama pārāk lielā sadrumstalotība. Pašvaldībā ir daudzas nelielas nodaļas, lai atrisinātu kādu jautājumu, tas jāizrunā cilvēkiem no dažādām nodaļām.
Grozījumi paredz plašas strukturālās izmaiņas. Līdzīgas funkcijas tiek apvienotas vienā pārvaldē, pievienojot gan tehnisko, gan juridisko atbalstu, lai pēc iespējas lielāku jautājumu skaitu var atrisināt vienas struktūrvienības ietvaros. Kad procesu padara efektīvāku, var izdarīt vairāk. Kad noņem laiku sapulcēm, paliek vairāk laika stratēģiskām lietām,” skaidro I. Goba.
Desmit nodaļu vietā tiek izveidotas piecas pārvaldes, kuru vadītājiem būs ne tikai lielākas pilnvaras, būs jāuzņemas arī lielāka atbildība. I. Goba uzsver, ka šīs nav tikai kosmētiskas pārmaiņas, tās nesīs līdzi arī pārmaiņas personālā. Uz pārvalžu vadītāju vietām tiks izsludināts atklāts konkurss, kurā varēs pieteikties gan esošie darbinieki, gan cilvēki no malas. Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka kāds paliks bez darba, administrācijas vadītāja norāda: “Uzreiz nē, jo esam atbildīgs darba devējs, bet mums ir daudz darbinieku pirmspensijas vecumā, kuri tuvākajos gados ies pensijā, un viņu darba pienākumi tiks pārdalīti. Tas ļaus gados jaunākiem uzņemties vairāk pienākumu un atbilstoši arī saņemt konkurētspējīgāku atalgojumu.
Visiem esošajiem nodaļu vadītājiem ir iespēja piedalīties konkursā, bet viņi var palikt arī struktūrā, jo ir jomas, kur vēl vajadzīgi cilvēki. Iespējams, daži izvēlēsies citu profesionālo piepildījumu. Nenoliedzami, būs štata vietas, kas tiks likvidētas. Tomēr vēlos uzsvērt, ka pārmaiņas nav nekas slikts. Patiesībā tā ir iespēja darbiniekiem apsvērt, varbūt ir īstais laiks jauniem izaicinājumiem.”
No ieplānotajām piecām pārvaldēm šobrīd pilnīga skaidrība ir par četrām: Attīstības un būvniecības pārvaldi; Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldi; Komunikācijas un klientu servisa pārvaldi; Finanšu pārvaldi, vēl atklāts jautājums par struktūru, kurā ietilps Izglītības nodaļa.
“Esošajā Izglītības nodaļā ir arī sporta dzīves vadītājs, bet sporta infrastruktūras apsaimniekošanu veic sporta skola. Deputāti izteikuši vēlmi, ka arī visas novada sporta infrastruktūras apsaimniekošanu vajadzētu uzņemties pašvaldībai, arī tas būtu jaunās pārvaldes funkcijās. Iespējams, šai pārvaldei pievienojas arī kultūras sadaļa, un tad ir Izglītības, kultūras un sporta pārvalde. Šobrīd par to tiek diskutēts, bet šī gada laikā tas tiks atrisināts,” skaidro I. Goba.
Viņa norāda, ka kolektīvā jaunās izmaiņas uztver dažādi. No vienas puses, cilvēki apzinoties, ka esošā situācija viņus pilnībā neapmierina, bet, no otras, –pārmaiņas vienmēr vieš bažas. Administrācijas vadītāja citē sociālantropologa Roberta Ķīļa teikto, ka bailes zaudēt ir lielākas par vēlmi kaut ko iegūt: “Tas cilvēkus padara uzmanīgus. Tāpēc gribam šim procesam iet iespējami raitāk cauri, lai cilvēki sāk ātrāk strādāt jaunajā sistēmā. Gribu uzsvērt, ka pārmaiņu process neietekmēs darbu ar klientiem, toties rezultātā viņi jutīs lielāku atvērtību un ērtības.”
Reformās iekļausies arī iecerētais Vienotais valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrs, ko plānots izveidot Raunas ielā 4 un kura darbībai iespējams saņemt valsts finansējumu.
Domes sēdē, balsojot par šo lēmumu, diskusiju nebija. Deputāts Guntis Grosbergs vēlējās zināt, kāds ir darbinieku noskaņojums, uz to I. Goba norādīja, ka šīs vairāk tomēr ir strukturālas pārmaiņas, taču turpināsies sarunas ar darbiniekiem: “Jo vairāk runāsim, jo vieglāk šim procesam kopā iziesim cauri.”
Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka šīs pārmaiņas ļaus pašvaldībai strādāt efektīvāk: “Katras pārvaldes ietvaros varēs atrisināt iespējami vairāk jautājumu, jo redzam, ka sadarbība starp nodaļām ne vienmēr ir veiksmīga un produktīva. Organizējot funkciju saplūšanu lielākas struktūrvienības ietvaros, lēmumus varēs pieņemt ātrāk, netērējot laiku nebeidzamās sapulcēs.”
Komentāri