Aktualizējam. Pārmaiņas skolu tīklā

Samazinoties iedzīvotāju skaitam un tāpēc arī skolas vecuma bērnu skaitam, daudzas pašvaldības reorganizē vai likvidē kādas mācību iestādes. Informācija Izglītības un zinātnes minis­trijas (IZM) portālā liecina, ka šis, 2024./2025., mā­cību gads Latvijā sācies ar pārmaiņām 11 skolās un pirmsskolās. Četri lēmumi pieņemti par izglītības pakāpes maiņu izglītības iestādē, sešas izglītības iestādes likvidētas, vēsta publiskajā telpā sasto­-pamā informācija. Tajā skaitā ir ziņas par Cēsu no­vada skolām un bērnudārziem.

Izlasot, ka likvidēta, piemēram, Stalbes pamatskola, ne vienam vien var rasties satraukums – kā tā? Pirmām kārtām Stalbē ir plašas skolas telpas, un nav jau arī tā, ka nav skolēnu! Vārds “likvidēt” tiešām saistās ar to, ka skolas ēka tiek slēgta, mācības tur nenotiek. Taču reāli Stalbes skolā turpinās ikdienas darbs, bērni no rīta sēžas solos, pedagogi nāk klasēs un sākas mācības. Jā, Stalbe ir Straupes pamatskolas struktūrvienība, vai tāpēc tai vairs nepiedien skolas vārds?

Līdzīgi ar Spāres pamatskolu. Tā pievienota Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolai, taču tie bērni ar īpašām vajadzībām, kas mācījās Spārē, tur turpinās skolas gaitas.

Rezumējot: apvienojot resursus, dažām novada mācību iestādēm ir vienota administrācija, nav likvidētu skolu, bērnudārzu. Tomēr pārmaiņas ir. Un katras var būt izaicinājums skolu tālākajā darbā. Par rezultātiem varēsim spriest pēc gada.

Pārmaiņas skolu tīklā seko procesiem sabiedrībā

Jaunais mācību gads sešās Cēsu novada pašvaldības izglītības iestādēs sākas ar pārmaiņām. “Tas nav nekas pēkšņs, mēs tikai ejam uz priekšu,” saka pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Linda Markus-Narvila.

“Runājot par skolu tīklu, šajā mācību gadā sešas izglītības iestādes ir pārmaiņu procesos. Tas nav ne slikti, ne labi, tā ir situācija, kādā atrodamies. Esam pakļauti dažādām pārmaiņām, kas ietekmē arī skolu ekosistēmu,” saka Izglītības pārvaldes vadītāja.

“Lielie jautājumi par izglītības iestāžu apvienošanu, kur skolas direktoram paplašinās pienākumi, rezonē arī sabiedrībā. Tas raksturo šodienas 1.septembri. Sa­biedrībai ir viedokļi, ne vienmēr tie stiprina mācību iestādes direktoru,” atzīst Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Dina Dom­brovska.

Vidusskolu ceļš uz pamatskolu

Par to, ka jauns statuss ir Priekuļu skolai, proti, bijusī vidusskola turpina darbu kā pamatskola, rakstām jau šī numura pirmajā lappusē. Taču pārmaiņas ir vēl divās novada vidusskolās.

Desmito klasi šim mācību gadam neuzņēma Vecpiebalgas un Jauno Līderu vidusskolā Līgatnē. Ne vienā, ne otrā nevarēja nodrošināt novada domes 21.marta lēmumā noteikto audzēkņu skaitu – 10.klasē jābūt 20 audzēkņiem. Abās skolās mācības turpina 11.un 12.klase. Kad audzēkņi absolvēs vidusskolu, visticamāk, abas vidējās mācību iestādes kļūs par labām pamatskolām. No 1. līdz 9.klasei gan Līgatnes, gan Vecpiebalgas vidusskolā audzēkņu skaits ir pietiekams, bet liela daļa 9.klases beidzēju izvēlas mācības turpināt citviet, parasti ģimnāzijā vai tehnikumā.

Lēmumu, ka Vecpiebalgas sko­lā neuzņems 10.klasi, novada domes deputāti pieņēma arī 21.martā. Taču šajā virzienā bija sākts iet jau gadu iepriekš. 2023.gada 22.jūnijā domes sēdē vērtēja, vai mācību iestāde spēs saglabāt vidusskolas statusu, jo 10. klasēs audzēkņu skaitam tendence sarukt. Deputāti lēma par pārejas posmu līdz 2025.gada 1.septembrim, kurā dota iespēja sasniegt kvantitatīvos rādītājus – 60 audzēkņus vidējās izglītības posmā, bet skolēnu skaita dinamika neliecina, ka tas iespējams.
Stiprinot Vecpiebalga skolu kā pamatskolu, plānota ēkas modernizēšana, tajā ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda līdzekļus. L.Markus-Narvila pastāsta, ka ar skolas vadību atrasts kopējs redzējumus, kā uzlabot mācību vidi.

Jauno Līderu vidusskolu pārmaiņas sagaidīja burtiski dažas nedēļas pirms septembra. Ap augusta vidu 10.klasei bija pateikušies desmit skolēni, kļuva saprotams, ka atbilstošā audzēkņu skaita nebūs. 15.augustā novada do­me lēma 10.klasi neatvērt. Izglītības pār­valdes vadītāja L.Mar­­kus-Narvila atzīst: “Tas bija sāpīgs jautājums. Kaut Līgatnē bērnu skaits palielinās, to pierāda pieprasījums pēc vietām pirms­skolas izglītības iestādēs, audzēkņu netrūkst arī Augšlīgatnes Jau­najā sākumskolā un Jauno Līderu vidusskolā no 1.līdz 9.klasei, bet vidusskolas posms nepiepildīja mūsu cerības. Liela daļa pamatskolas absolventu izvēlējās mācīties citur.”

Pamatskolas beidzējus, kas gribēja turpināt mācīties Līgatnē, nākamās skolas meklējumos atbalstīja Jauno Līderu vidusskolas vadība. Jaunieši mācību gaitas turpina Cēsu novadā, tikai viens Siguldā. “Lielākā daļa izvēlējās Cēsu Pilsētas vidusskolu, dažs tehnikumu. Novada pašvaldība skolēniem nodrošina transporta izdevumus un, ja nepieciešams, finansē ēdināšanu. Šīs bonusa sistēmas darbojas,” saka Izglī­tības pārvaldes vadītāja.

Straupē un Stalbē kopīga pamatskola

Novada pamatizglītības iestādēs lielākās pārmaiņas ir Pārgaujas apvienības pārvaldē, kur divu mācību iestāžu – Straupes un Stalbes pamatskolu – vietā tagad ir viena – Straupes pamatskola, kurā ir arī pirmsskolas grupas.

Par Stalbes skolas reorganizāciju, pievienojot to Straupes skolai, deputāti lēma šogad martā. Lē­mums pamatots ar to, ka Stalbē pēdējos piecos gados samazinājās audzēkņu skaits, bet Straupes skolā pretēji – tas palielinājies. Taču mācību process turpinās un turpināsies abās vietās -gan Straupē, gan Stalbē. L.Markus-Narvila vērtē, ka šo skolu apvienošana norit pārdomāti. Jāņem vēra, ka iestrādes bija jau pagājušajā mācību gadā, jo no 2023.gada oktobra Straupes pamatskolas direktore Dana Gaile bija arī Stalbes pamatskolas direktora pie­nākumu izpildītāja.

Savā ziņā pārmaiņas ir arī Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolā. Profesionālās ievirzes programmas – klavierspēle un vizuāli plastiskā māksla -, kas līdz šim bija Nītaures skolā, pārņēmusi Līgatnes Mūzikas un mākslas skola. Taču attiecīgās nodarbības Nītaurē turpināsies, skolēniem nenāksies braukt uz citu vietu. Ap­vienojot programmas, ieguvums būs pedagoģiskā personāla ziņā, varēs kopīgi izmantot materiāli tehnisko bāzi, tā stiprinot pro­fesionālās ievirzes izglītības kvalitāti un paplašinot piedāvājumu.

Piederību maina divi bērnudārzi

Nu jau bijušās Stalbes pamatskolas Auciema bērnudārza grupas ir Cēsu 4.pirmsskolas struktūrvienība. Taču tas saistīts galvenokārt ar administratīvo darbu, ne citiem procesiem. L.Markus-Narvila atzīst, ka Auciemā ir laba infrastruktūra, ļoti labs izglītības piedāvājums un kvalitatīvs process, arī stabils audzēkņu skaits.

Līgatnes pilsētas bērnudārzs kļuvis par Jauno Līderu vidusskolas daļu. Arī tās ir administratīvas pārmaiņas. Bērnudārzs turpinās darbu turpat, kur līdz šim. Izglītības pārvaldes vadītāja pauž, ka pirmsskolas pievienošana lielajai skolai, veidojot vienu vadību, ir loģisks solis, jo audzēkņu skaits bērnudārzā neliels. Pieņe­mot lēmumu, pašvaldība vēr­tējusi, ka tiks nodrošināta pēctecīga visu izglītības pakāpju apguve, kā arī efektīvāks administratīvās kapacitātes, pedagoģiskā un saimnieciskā resursa modelis, norādīts šī gada 22.februāra domes lēmumā.

Atbalsts īpašajiem bērniem

Jaunā statusā šo mācību gadu iesāka nu jau bijusī Spāres pamatskola, tā pievienota Raiskuma pamatskolai. Taču arī šajā reorganizācijā izglītības process saglabājas abās vietās. Jāatgādina, ka Raiskumā un Spārē mācās bērni ar īpašām vajadzībām, smagiem veselības traucējumiem, kuriem vajadzīga medicīniskā aprūpe, rehabilitācija.

Raiskuma pamatskolā atvērtas arī bērnudārza grupas. Līdz šim izglītības pieejamība maziem bērniem ar īpaši smagiem veselības traucējumiem nebija līdz galam atrisināta, Raiskuma skola nodrošina nepieciešamo. “Tātad tagad speciālās izglītības programmu klāstu no pirmsskolas līdz profesionālajai izglītībai novadā piedāvājam vienā vietā. Tas ir labs risinājums, lai sniegtu kompleksu atbalstu ģimenēm, tas ir ieguvums gan vecākiem, gan bērniem,” saka L.Markus-Nar­vila.

Citās novada izglītības iestādēs turpina pilnveidot iekļaujošo un atbalstošo izglītību. Bērnu skaits, kam tā nepieciešama, palielinās. Bērnudārzos, skolās nonāk aizvien vairāk bērnu, par kuru īpašajām vajadzībām atzinumu sniegusi pedagoģiski medicīniskā komisija. “Tā ir satraucoša lieta. Pro­tams, ir bērni, kuriem smagi veselības traucējumi, bet aizvien vairāk ir bērnu ar autiskā spektra traucējumiem, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu. Te nepieciešamas ļoti nopietns izglītības iestādes darbs, svarīgi nodrošināt atbalsta personālu. Gri­bam šīs iespējas paplašināt, bet speciālistu trūkst, viņus grūti piesaistīt,” atzīst L.Markus-Nar­vila un piebilst, ka tā ir sāpe, kurai risinājums tiek meklēts jau ilgāku laiku.

Kas mācīs ES valodas?

Nav jaunums, ka, gatavojoties ik mācību gadam, izglītības iestāžu direktoriem jādomā par pedagoģiskā personāla nodrošinājumu. Ja pirms gadiem galvenokārt trūka STEM priekšmeta skolotāju, pēdējos gados grūtāk ar latviešu valodas un mūzikas skolotājiem. “Pavasarī, vērtējot, kādu specialitāšu pedagogus novadā būtu jāpiesaista, prioritāri izvirzījās svešvalodas, mūzika, latviešu valoda un sākumskolas skolotāji. STEM jomas priekšmetu vakances neparādījās, bet drīz būsim pie tā sliekšņa, īpaši runājot par vidusskolas posmu, kur apgūstamās programmas līmenis prasa arī augstākā līmeņa pedagogu. Tam jābūt kā starpposmam starp skolu un potenciālo augstskolu. Mums tādi skolotāji ir, bet, ņemot vērā pedagogu vidējo vecumu, drīz šo speciālistu var sākt trūkt arī ģimnāzijās,” vērtē D.Dom­brovska.

Ļoti lielas grūtības ne tikai Cēsu novadā, bet visā Latvijā ir nodrošināt pamatskolēniem otras svešvalodas apgūšanu. Jāatgādi­na, ka grozījumi Izglītī­bas likumā, kas stājās spēkā 22. maijā, paredzēja tiesības skolēniem, kuri apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, jau šogad atteikties mācīties krievu valodu. Daži iesniegumi par to ir saņemti arī novada skolās. “Skolu direktoriem ir un būs milzīgs izaicinājums piepildīt audzēkņu vecāku gaidas, ka otra svešvaloda būs franču, vācu vai spāņu valoda, un tad atrast skolotāju,” atzīst D.Dom­brovska. Viņa pastāsta, ka, piedāvājot iespēju skolotājiem, kas studē un strādā, saņemt pašvaldības stipendiju prioritātei svešvalodas – Eiropas Savienības valstu valodas – nav pieteicies neviens pretendents. Tomēr pārvaldes vadītājas vietniece vērtē, ka kopumā valstī šis jautājums ir iekustējies, piemēram, Latvijas Universitāte piedāvā pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu, kas nodrošinās valodu jomas pedagogiem iespēju iegūt tiesības mācīt vācu, franču vai spāņu valodu.

Skolēni, kuri patlaban mācās krievu valodu, varēs to turpināt apgūt un saņemt pamatizglītības dokumentu. Savukārt bērniem, kuri 2025. gada 1. septembrī sāks mācības 4. klasē, otrā svešvaloda nebūs jāapgūst, bet no 2026. gada 1. septembra (5. klasē) kā otrā svešvaloda ir jāmācās tikai kāda no Eiropas Savienības vai Ei­r­o­pas Ekonomiskās zonas oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi. Kā to nodrošināt, ir jautājums, ko sev uzdod skolu direktori visā Latvijā.