“Labi, ka tagad skolās vēsturi mācīs kā atsevišķu priekšmetu, citādi tāds juceklis vien bija. Tā spriedu, skatoties, ko mācās mazmeita. Taču nevajadzētu iekrist otrā bedrē, kad bērniem liek zināt datumu katram notikumam, kas risinājies pirms simtiem gadu, un iesaistīto personu vārdus. Man liekas, tā bērnu var pavisam aizbaidīt no vēstures. Vai tiešām jāzina katrs bīskaps, kas te, Latvijā, darbojies? Domāju, svarīgāk saprast, kā veidojās latviešu tauta,” pārdomās dalījās vecmāmiņa O.
“Cēsīs, Rīgas ielā, pie vienas mājas katru dienu izlikta kastīte ar āboliem, lai cienājas, kas grib. Paldies dāsnajiem saimniekiem,” pateicās O.
“Esmu redzes invalīde, tāpēc dzīvē daudz ko nevarēju darīt. Taču tagad visiem bērniem tiek dotas iespējas, par visiem rūpējas un gādā. Vēlu, lai katrs bērns un jaunietis, sākot jauno skolas gadu, atceras, cik svarīgi ir mācīties. Jābūt neatlaidīgiem un cītīgiem, jo nekas nav tik nozīmīgs kā izglītība! Tikai tā paver ceļus,” sacīja Mudīte Bērziņa no […]
“Labi, ka Cēsīs pirms mācību gada ielās atjauno gājēju pāreju apzīmējumus. Vietējiem autobraucējiem gan vajadzētu zināt, kur gājējiem priekšroka, bet ne visi to ievēro. Izskatās, dažs nepamana vai negrib pamanīt, ka gājējs jau gandrīz ir uz pārejas, auto neaptur, turpina braukt. Nākamajā pirmdienā ielas būs pilnas skolēniem, jācer, koši baltie apzīmējumi šoferiem atgādinās, kur jābremzē […]
“Paldies par skaistajiem Lielstraupes pils svētkiem, kur netrūka ne kvalitatīvas mūzikas, ne mākslas meistarklašu. Interesants bija restauratoru stāstījums par darbiem pils atjaunošanā. Bija arī jauks tirdziņš, kur varēja gan nopirkt dārza veltes, gan pamieloties ar gardiem kārumiem. Rīkotāji bija parūpējušies, lai visiem būtu interesanti baudīt viduslaiku noskaņu,” par pagājušās nedēļas pasākumu priecājās cēsniece.
“Traki, ja kaimiņi ar krūmgriezi sāk strādāt agri no rīta. Saprotu, dienā citi darbi, taču troksnis tik liels, ka visi pamostas, kaut varētu vēl stundiņu gulēt. Varbūt čaklajiem vajadzētu atcerēties, ka pusseptiņos no rīta citā mājā vēl rīta miegs,” rosināja cēsniece.
“Cēsīs par publiskās tualetes apmeklējumu būšot jāmaksā 50 centi. Manuprāt, tas ir pārāk dārgi. Tualete taču ir nepieciešamība, ne luksus pakalpojums. Jau tagad krūmos, kas aug aiz sliedēm pretī dzelzceļa stacijai, itin bieži kāds nokārto dabiskās vajadzības. Kā būs vēlāk?” bija neapmierināta cēsniece.
Komentāri