Ne tikai vēveri brauca uz “Vēveriem”

Smidzinot lietum, pa dubļaino ceļu, daži saka ap tūkstotis, citi, ka pat vairāk, audēji un seno amatu meistari un prasmju cienītāji mēroja ceļu uz Vecpiebalgas “Vēveriem”. Te notika    Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzeja rīkotais Latvijas audēju saiets “Vēveru dienas Vēveros”.

“Ideja par audēju svētkiem bija jau pirms gadiem,    arī audējām bija līdzīga doma. Kur    gan tos rīkot, ja ne “Vēveros”, kur stelles klaudzējušas gadsimtus un klaudz aizvien,” “Vē­veros”, Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Lauku ekspozīcijā atklājot saietu, sacīja muzeja direktore Zanda Ķergalve. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem   

“Vēveri ir būtiska kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, ko jau 50 gadus kopj un glabā    muzejs. Glabājot, pētot un aprakstot    Piebalgas 40 hektārus lielas un kopš 1540.gadā rakstos fiksētās teritorijas ļaužu dzīves stāstus, vēsturiskos notikumus un ēkas. Muzejs rūpējas ne tikai par ēkām, bet arī, lai amatniecības prasmes neietu zudībā, “ teica Z.Ķergalve.

Interese par aušanu nav zudusi arī mūsdienās. Latvijā ir spēcīga audēju kopiena, kuru veido vairāk nekā simts lietišķās mākslas studijas, domu biedru pulciņi un kopas. Visi ir gatavi  dalīties pieredzē un      iedvesmot citus pārmantot aušanas prasmes.

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte    atgādināja, ka Dziesmu svētki nav iedomājami bez audēju darinātajiem tērpiem un “Vēveru    diena    ”Vēveros” ir audēju Dziesmu svētki. Viņa uzsvēra, ka ir jāiezīmē notikuma sākums. “Lai te vieta, kur satikties audējām, lai dzimst jaunas idejas, “ sacīja S.Pujāte.
Brīvdabas muzeja direktora vietnieks, galvenais krājuma glabātājs, Dr.hist. Mārtiņš Kuplais atgādināja, ka    “Vēveri”, kādus tos pazīstam, ir tādi, pateicoties vēsturniecei, arhitektei Annai Krastiņai, kura pirmā uzmērīja “Virolvēverus”, tad pārējās ēkas, un etnogrāfei Ainai Alsupei, kura te ekspedīcijā pabija “Vēveros” . Aina, būdama muzeja zinātniskās padomes locekle, ierosināja, ka tai vietā, kur mājas paliek tukšas, muzejs varētu sev ko noskatīt. Direktore Ausma Nesterova    izprata “Vēveru” vērtību. Pateico­ties viņai un vietējā kolhoza priekšsēdētāja Andreja    Jurciņa    atbalstam, ir šī vieta. Pēdējos gados daudz darījis celtnieks, vecpiebaldzēns Ilmārs Glāzers,” pastāstīja M.Kuplais.

Visas dienas garumā “Vēveru” mājās, šķūnī, dzirnavās, pagalmos bija kā skudru pūznī. Katrās stellēs kāds auda. Audējas cita citai atklāja kādu amatu noslēpumu, rādīja prasmes. Krāšņi deķi tapa no puķēm un zālēm. Par tiem bija gan izbrīns, gan ne viena vien saieta apmeklētāja sev tādu gribēja. Aculiecinieki stāsta, ka kāda kundze cienījamos gados atzinusi, ka gribētu, lai ar zāļu deķi pārklāj viņas mūža māju.

Ja jau Piebalgā, tad bez dižošanās nu nekādi. Aušanas darbnīcas “Vēverīšas” audējas sarīkoja modes skati, bet citas audējas turēja līdzi. Tautastērpi seno ēku ieskautajā pagalmā    izskatījās piederīgi un izkliedēja domas par šodienu.

Ja jau mērots tāls ceļš no visas Latvijas, tad nevarēja laist garām audēju autoritāšu lekcijas. “Vēveros” par dažādām    tēmām atgādināja Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītāja Aija Jansone, Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošā pētniece Anete Karlsone, SIA “Mailīšu fabrika” vadītāja Ilze Mailīte, Carnikavas tautas lietišķās mākslas studijas “Auseklītis” vadītāja Zane Ulmane.

Daudziem interesanta bija tikšanās ar piebaldzēnieti, rokdarbnieci Inesi Īrisu Liepiņu, pastaigas pa pļavu un gleznošana ar dziju. Kādu pārsteigumu meistardarbnīcā varēja atrast katrs, ja negribējās darboties, iesēsties stellēs un pamēģināt aust, varēja priecēt acis par skaistajiem dreļļiem, audumiem un dažādiem rokdarbiem, izstaigāt tirdziņu un ko nolūkot, ieskatīties katras “Vēveru” mājas istabā,    nevarēja paiet garām “Vē­verīšu” fotoizstādei vai klausīties grupas “Dzilna” vai Drabešu muižas muzikantu spēlēšanu.
Saieta dalībniekus un apmeklētājus priecēja Vecpiebalgas kolektīvu “Mudurainis”, “Slātavi­ņa” un “Mudurainis XO” dejotāji, bet dienas noslēgumā bija iespēja sadziedāties ar jauktā kora “Jaunpiebalga” dziedātājiem.

Ir gan pārsteigums, gan gandarījums, ka saiets bija tik kupli apmeklēts,” saka “Vēveru” vadītājs Edgars Žīgurs. Par to, ka “Vēveru dienai “Vēveros” jākļūst par tradīciju, nešaubījās neviens.    Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs savā simtgadē iedibināja tradīciju -  Latvijas audēju saietu “Vēveru dienas Vēveros”, tā droši vien pēc gadu desmitiem vēstīs mediji. Saieta    mērķis ir ne tikai izglītot un parādīt plašu austo darbu kolekciju, bet arī palīdzēt meistariem no dažādām Latvijas vietām satikties, citam no cita aizgūt ko jaunu un noderīgu vai iedvesmoties kam vēl iepriekš neradītam.