Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, norādīja stikla šķiedras produktu ražotāja AS “Valmieras stikla šķiedra” padomes loceklis Andris Oskars Brutāns.
Viņš uzsvēra, ka “Valmieras stikla šķiedra”, iesaistoties diskusijā par OIK maksājuma diferenciāciju, pauž atbalstu valdības īstenotajai reformai un uzskata to par priekšnoteikumu uzņēmuma ilgtermiņa darbības plānošanai.
“Latvijas tautsaimniecības attīstībai būtiska ir sakārtota biznesa vide, konkurētspējīgu apstākļu radīšana. Apstrādes rūpniecība kā liela nozare dažādu nodokļu veidā nodrošina valsts budžeta ieņēmumus, veido eksportu un pievienoto vērtību, garantē cilvēkiem darba vietas, sekmējot Latvijas ekonomikas un iedzīvotāju labklājības izaugsmi. Latvijas valdības lēmums ar šī gada 1.janvāri ieviest diferencēto OIK maksājumu ir pozitīvs signāls visai rūpniecības nozarei. “Valmieras stikla šķiedras” gadījumā tas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot ilgtermiņa darbību Latvijā, un ne tikai. Ir zināms, ka investori savu kapitālu iegulda tur, kur ir biznesam labvēlīga vide un resursi. Un ar šo valdības lēmumu vismaz viens būtisks solis ir sperts pareizā virzienā valsts tālākai attīstībai,” atzīmēja Brutāns.
Energoresursu cenām ir kritiska nozīme Latvijas rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai ārvalstu tirgos, teica Brutāns.
“”Valmieras stikla šķiedra” ir energoietilpīgs un energointensīvs uzņēmums, kam ražošana strādā ar jaudīgu pieslēgumu 365 dienas gadā bez brīvdienām un svētku dienām. Energoresursu cenām rūpniecībai Latvijā, tai skaitā arī “Valmieras stikla šķiedrai” ir kritiska nozīme,” uzsvēra Brutāns.
Viņš skaidroja, ka OIK reformas īstenošana ļāvusi uzņēmumam plānoti veikt ražošanas iekārtu pārbūvi un domāt par uzņēmuma izaugsmi. “Valmieras stikla šķiedrai” ir četras stikla kausēšanas krāsnis Valmierā, kas nepārtraukti strādā astoņus gadus. Pēc šī termiņa ir jāveic krāsns remonts, pārbūve. Tuvākajos gados lielākajai no stikla kausēšanas krāsnīm ir plānota šī pārbūve, bet, elektroenerģijas izmaksām esot līdzšinējā līmenī, uzņēmuma akcionāriem un uzraudzības padomei būtu jāpieņem sarežģīts lēmums par šīs krāsns atjaunošanas lietderību Valmierā, jo stikla kausēšanas procesos energoresursiem ir būtiska nozīme.
Neveicot ražošanas iekārtu pārbūvi, uzņēmumam nāktos domāt par darba vietu samazināšanu, atzina “Valmieras stikla šķiedras” padomes loceklis.
“Neveicot stikla kausēšanas krāsns pārbūvi, mums būtu jāzaudē vismaz 200 darba vietas, un attiecīgi proporcionāli samazinātos arī mūsu pasūtījumi preču un pakalpojumu piegādātājiem Latvijā, ietekmējot viņu biznesu. Tāds liktenis jau piemeklējis mūsu lielākā akcionāra rūpnīcu Vācijā, kur divu stikla kausēšanas krāšņu vietā, pašreiz darbojas vairs tikai viena krāsns, jo daudzi resursi tur ir kļuvuši par dārgiem. Taču, pateicoties līdzšinējās valdības un Ekonomikas ministrijas (EM) politikai, varam domāt par uzņēmuma izaugsmi,” norādīja Brutāns.
Jau vēstīts, ka “Valmieras stikla šķiedras” koncerns 2017.gada deviņos mēnešos strādāja ar 97,592 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga par 47,9%, sasniedzot 6,646 miljonus eiro.
“Valmieras stikla šķiedras” akcijas kotē biržas “Nasdaq Riga” otrajā sarakstā.
Kā ziņots, OIK finansēšanas modeļa maiņa no šā gada 1.janvāra ir viens no EM izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā. Reforma jau patlaban esot sasniegusi savu mērķi – šodien elektroenerģijas cenas Latvijas ražotājiem ir konkurētspējīgas Eiropas reģionā. Energointensīviem uzņēmumiem OIK izmaksas ir zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā, kā arī Polijā.
Saskaņā ar EM informāciju apstrādes rūpniecības kopējais ietaupījums gadā sasniegšot aptuveni astoņus miljonus eiro. Nozares, kurās vērojams būtiskākais ieguvums – kokapstrāde, kura ietaupījums prognozēts piecu miljonu eiro apmērā gadā, pārtikas ražošana – gandrīz 1,5 miljonu eiro ietaupījums gadā, nemetālisko izstrādājumu ražošana – nedaudz zem miljona.
Lai nepieļautu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas cenas strauju kāpumu, EM līdz šim veikusi vairākas darbības OIK sloga samazināšanai – no 2012.gada netiek piešķirtas jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, OIK fiksēts 26,79 eiro par megavatstundu apmērā, kas iekļauts arī vairāku pēdējo gadu valdību deklarācijās, radīts atbalsta mehānisms energoietilpīgiem apstrādes uzņēmumiem, novērsta elektrostaciju pārkompensācija, nosakot maksimāli pieļaujamo peļņas normu 9% apmērā. Tāpat par 75% samazināts atbalsts “Latvenergo” TEC stacijām, veikta OIK diferenciācija pēc pieslēguma jaudas, kas ir spēkā no 2018.gada janvāra.
Komentāri