Latviešu filmas pārspēj citas

Nacionālais kino centrs paziņojis, ka Latvijas filmu nozarē vērojamie procesi arvien vairāk iepriecina. Pašu valstī uzņemtās filmas gūst arvien lielāku ievērību skatītāju vidū, un kino apmeklētāju skaits pagājušajā gadā liecina, ka latviešu filmas jau konkurē ar Holivudas filmām, kas domātas ģimenēm.

2017. gadā noticis kas tāds, par ko vēl pirms gadiem diez vai gribētos noticēt. Valsts izveidotā programma “Simtgades filmas” nav vēl ne pusē īstenota, lai to redzētu skatītāji, bet pirmās pie skatītājiem nonākušas spēles un dokumentālās filmas uzstādījušas apmeklētības rekordus. Simtgades filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru (režisors Varis Brasla) ieņēmusi otro vietu apmeklētības ziņā – 76 068 skatītāji to vērojuši uz kinoteātru ekrāniem. Vēl vairāk skatītāju 2017. gadā bijis vienīgi pilnmetrāžas animācijas filmai, kas nākusi no ārzemēm, – “Nejaukais es 3”. Di­vas no Simtgades programmas dokumentālajām filmām – As­kolda Saulīša Astoņas zvaigznes un Ilonas Brūveres Ievainotais jātnieks – attiecīgi 7474 un 7129 skatītāji – kinoteātros ir pārspējušas dažu spēlfilmu rādītājus. Kopš dokumentālās filmas “Vai viegli būt jaunam?” parādīšanās uz ekrāniem 80. gadu beigās kaut ko līdzīgu skatītāju ieinteresētībā iet uz kinoteātriem laikam nav nācies piedzīvot. Par to “Druvu” informē Kristīne Matīsa no Nacionālā kino centra.

Programma “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” kopā radīs 16 filmas. Vakar Rīgā pirmizrādi piedzīvoja spēles filma “Para­dīze ‘89”, kuras scenāriste un režisore ir Madara Dišlere. Rīt pirm­izrāde notiks pilsētā, kurā tā uzņemta 2016. gada vasarā, – Cēsīs. Jau var teikt, ka filmas izrādīšana mazpilsētā sāksies ar apmeklētības rekorda uzstādīšanu. Vid­zemes koncertzāles Lielajā zālē un balkonā visas biļetes jau labu laiku kā izpirktas, jo te būs speciāli uzlikts ekrāns. Nav brīnums, ka šo sestdien pie ieejas koncert­zālē, tāpat kā savulaik kinoteātrī “Vidzeme”, uz pirmizrādi netikušie prasīs nācējiem pēc liekas biļetītes. Taču jau ar nākamo nedēļu filmu izrādīs koncertzāles ēkas īstajā kinozālē ar milzu ekrānu. Šajā zālē gan ir tikai 59 sēdvietas. Anete Gold­mane, Vidze­mes koncertzālē atbildīgā par kino programmu veidošanu, apgalvo, ka “Paradīze ‘89” no lielā ekrāna pilsētā nepazudīs, līdz kamēr pēc tās būs skatītāju pieprasī­jums.

Pagājušajā gadā Latvijas kinoteātros kopējais apmeklētāju skaits veido 2 477 154 skatītājus – par apmēram 40 tūkstošiem mazāk nekā vēl pirms gada. Tieši Latvijas filmas 2017. gadā apmeklējuši 194 083 skatītāji – par 8300 vairāk nekā pirms gada. Apmeklētība liecina par stabilitāti, skatītāju interesē pašmāju kino. Kāda loma šajā statistikā ir Cēsīm – pilsētai, kurā skatītāju pasivitāte savulaik nogremdēja kino rādīšanas biznesu. Tukšā, izsalusī kino māja, saukta par “Vid­zemnieku”, galu galā bija jānojauc. Par laimi, Raunas ielas pretējā pusē tajā pašā laikā līdzās koncertu zālēm izbūvēja arī nelielu kinozāli filmu skatīšanai uz lielā ekrāna. Nu tā uzņēmusi apgriezienus un var strādāt ar itin labu pieprasījumu. Vismaz pēc latviešu filmām tāds ir nemitīgi.

Lai kas 2017. gada laikā nebūtu izrādīts Cēsu kinozālē, neviena filma nav pārspējusi interesi par režisora Vara Braslas filmu “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Notikušajos 43 seansos pabijuši 1377 skatītāji. Ārzemju filma par minjoniem – “Nejaukais es 3” ieņem 2. vietu, bet trešā skatītākā filma Cēsīs bijusi Andreja Ēķa producētā filma pieaugušajiem – “Svingeri”. Tai bijis ap tūkstoš skatītāju. Šādu informāciju Latvijas Nacionālais kino centrs saņēma no Cēsu novada pašvaldības SIA “Vidzemes koncertzāle” par 2017. gadu. Pa­gājušā gada laikā Cēsu kinozāles apmeklētājiem dota iespēja skatīt 15 jaunākās latviešu filmas, nereti tādā secībā – pirmizrādei Rīgā seko pirmizrāde Cēsīs. Pie pirmajiem skatītājiem ieradušies arī filmas veidotāji un galveno lomu spēlētāji. Tā notika arī dokumentālās spēles filmas pirmizrādē “Ievainotais jātnieks”, kas stāsta par tēlnieku, kurš tautai uzcēla Brīvības pieminekli. Pir­majiem 59 seansa skatītājiem bija iespēja tūlīt pat runāt par filmu ar tēlnieka Kārļa Zāles atveidotāju, aktieri Imantu Stradu un filmas idejas autori, režisori Ilonu Brūveri.

Gada laikā Cēsu kinozālē izrādīta 1291 filma. Dokumentālā filma “Ievainotais jātnieks” skatītāju apmeklētības ziņā ir 13. vietā. Cēsīs kino biļetes naski pirk­tas arī uz režisora Jāņa Norda filmu “Ar putām uz lūpām”. Šogad Cēsīs jau izrāda četras jaunās latviešu filmas. Mēneša laikā režisora Aigara Graubas “Nameja gredzens” jau sapulcējis vairāk nekā 1100 skatītāju. Skaidrs, ka uz vietām samērā nelielajā kinoteātrī daļa interesentu gaidījusi savu kārtu rindā. Par pārsteigumu Cēsīs sauc filmas “Kriminālās eksistences fonds” parādīšanos uz ekrāniem. Tā nav valsts atbalstīta un reklamēta, bet uz to Vidzemes koncertzālē skatītāji plūst un plūst. Kinoteātra salīdzinoši mazās ietilpības dēļ arī te uz biļetēm jāpagaida.
Anete Goldmane, atbildīgā par kino programmu, novērojusi, ka galvenie filmu apmeklētāji Cēsīs ir bērni. Brīvdienās viņi ir pastāvīgie filmu skatītāji. Vidzemes koncertzālē uz latviešu filmām arī pieaugušie nav jāmeklē. Katrs pats ievēro reklāmu un nāk mākslas darbu vērot uz lielā ekrāna. Daudz lielākas pūles pašlaik prasot, lai mazpilsētā izraisītu pietiekamu interesi par pasaules līmeņa filmām no dažādām valstīm.
Tāpēc šajā sezonā notikusi vienošanās, ka Cēsīs uz filmu seansiem, kuri afišā atzīmēti – “Ei­ropas kino izlase” -, ierodas pazīstamā kinokritiķe Dita Rietu­ma. Viņas uzdevums ir skatītājiem Cēsīs komentēt tās Eiropas valstu filmas, kuras nominētas kino festivālam Amerikā, kurām ir liela iespēja tikt pie prestižās balvas “Oskars”. Kad filmas Cēsīs redzētas, skatītājiem ir iespēja uzkavēties, parunāt par kino mākslu vai sajūtām, ko raisījis augstas klases kinodarbs.