Padomju laika planieristu lolotie lidaparāti, kurus nu jau varētu saukt par lidošanai nederīgiem lūžņiem, nonākuši pie mūsdienu aviācijas entuziastiem. Priekuļu pašvaldības izsludinātajās izsolēs februāra vidū visus planierus par aptuveni diviem tūkstošiem eiro izpirkusi biedrība “Vidzemes aeroklubs”, kas patlaban arī apsaimnieko veco, padomju gados būvēto un savulaik DOSAAF (Brīvprātīgās armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrības) izmantoto Cēsu lidlauku.
Aerokluba valdes loceklis un pilots Aivars Grants “Druvai” paskaidroja, ka lidaparāti ir mantojums no planieristu kluba tehniskās bāzes, nu jau 20 gadus šī tehnika nav tikusi lietota, tikai uzglabāta un pārvadāta no viena angāra uz citu.
Tālajā 1966.gadā Valmieras Ziemeļu elektrotīkla aktīvisti DOSAAF paspārnē dibinājuši planieristu klubu, vietu darbībai izvēloties pie Cēsīm. Sākumā tas arī saukts par Cēsu-Valmieras klubu, kaut neviena cēsnieka tobrīd tajā nav bijis, stāsta A.Grants, uzsverot, ka sākotnējais amatieru līmeņa klubs krietni attīstījies gan tādēļ, ka tehnika kļuvusi arvien komplicētāka, gan tādēļ, ka stingrākas kļuvušas personāla kvalifikācijas prasības šajā jomā. Uz Cēsu pievārtē esošo lidlauku mācīties un iemēģināt roku planierismā braukuši ne tikai entuziasti, topošie profesionālie piloti, bet arī nākamie aviomehāniķi un pat aviācijas industrijas ekonomisti. “Tas bija tas veids, kādā sabiedrība varēja iegūt pirmo saskari ar aviācijas nozari, to iepazīt,” skaidro pilots.
Pēc DOSAAF likvidēšanas Latvijā 1991.gada nogalē tika lemts arī par šī padomju mantojuma tālāko piederību. “Tā sākotnējā doma bija…nu, bija jau aizdomas, ka radīsies daudz interesentu, kas vēlētos lidaparātus privatizēt un pārdot. Laiki bija trūcīgi, tādēļ arī augstākā līmenī tika nolemts – lai saglabātu planierus sabiedrībai, nodot tos kādai valstiskai iestādei,” situāciju pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas klāsta A.Grants, stāstot par lidaparātu atdošanu Zemessardzei.
Planieri gan vēl kādu brīdi 90. gados izmantoti. “Arī tehnikas klāsts tika papildināts, jo tobrīd vēl bija vīzija, ka joma attīstīsies,” atceras A.Grants, atgādinot – līdzīgi šie stāsti bijuši arī Lietuvā un Igaunijā, taču kaimiņvalstīs atšķirībā no Latvijas planierisms nav zaudējis vai vismaz ar laiku atkal atguvis savu vietu un spozmi. “Tad nu tas, kas bija nopērkams izsolē, ir tas, kas šeit palika pāri no tehnikas .”
Zemessardze nav radusi iespēju planierus izmantot, tos uzglabājusi aptuveni 10 gadu, līdz tomēr nolēmusi izformēt šo aviācijas daļu un nodot bāzi armijas gaisa spēkiem. Arī armijas profesionālie aviatori planierus tikai noglabājuši, objektīvi saprotot – ar šādu tehniku armija nevar īstenot savus uzdevumus.
Līdz ar to pēc neilga laika arī Gaisa spēku krājumi pārskatīti un no nevajadzīgā lemts atbrīvoties – tā kā saskaņā ar likumdošanu nav bijis iespējams planierus atdot privātai organizācijai, tad tie nodoti pašvaldībai. Priekuļu novada pašvaldības izpilddirektors Fjodors Puņeiko “Druvai” apstiprināja, ka Priekuļu paspārnē šie gaisa kuģi pārņemti pēc to atrašanās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Lielvārdes aviācijas bāzē.
Taču nupat – pēc vairāku gadu formālas pārraudzības pār novecojušo aviotehniku – arī novada pašvaldība izlēmusi par labu to pārdošanai. F.Puņeiko atzina, ka pirmā doma pat bijusi nodot daudz pieredzējušo lidaparātu atliekas metāllūžņos, taču, kad aeroklubs par tiem ieinteresējies, nolemts tomēr vecos planierus izsolīt. Februāra sākumā tika izsludinātas sešas atsevišķas atklātās mutiskās izsoles par četriem gaisa kuģiem Blanik L-13, gaisa kuģu Jantar STD 3 komplektu, kā arī par gaisa kuģu LAK-12 komplektu. Visiem objektiem arī izsoles sludinājumā norādīts – bez lidojuma derīguma. Tikai gaisa kuģu komplektam LAK-12 sākuma cena noteikta 400 eiro ar augšupejošo soli 40 eiro apmērā, visās pārējās izsolēs – katram objektam sākuma cena 300 eiro un minimālais solis 30 eiro apmērā.
Taujāts, kā tiks izmantoti iegādātie planieri, Vidzemes aerokluba pārstāvis atzīst: “Vides dizaina objekts, labākajā gadījumā…Bet, ja veic tehniskas apkopes sertificētā iestādē, iespējams, kādu nelielu daļu varēs atdzīvināt,” pieļauj aviators, gan uzsverot, ka ieceres realizēšanas laiks vēl nav zināms. “Mēs skaidri zinām, kā to darīt. Nu, bet, kad tas notiks, ir grūti prognozēt, jo tas, protams, jau nenotiek bez maksas.”
Komentāri